Friday 28 September 2012

JUSTICA HO AUTORIDADE HANAI EMA RAI LIUR POPULASAUN HELA IHA LIURON


Tempo Semanal-28/09/2012
Deskonfia Autoridade la hala'o tuir lei
 labarik mos hakilar no justice
Kazu populasaun lakon hela fatin iha capital Dili ne’e la’os ona bu’at foun tan ba deskonfia autoridades sira iha tribunais, defensoria, prokuradoria servisu hamutuk ho servidores povu ninian iha teras no propriedade hodi duni sai populasaun ba dalan ninin. “Ha’u hanoin nasaun ne’e ninia justica la’o la loos ona. Tan ba dala barak lei halo populasaun maka sai vitima tan ba interese ema grupu matenek lei sira ninian iha tribunais sira nune’e duni to’o tempu ruma povu presiza foti ninia justica rasik hasoru lei na’in sira ne’e,” dehan Armindo Soares de jesus Carvalho hela iha Bidau ninian.

Armindo sente sokada tebes ho eviksaun hasoru komunidade uma hat iha besik Mejid Anur ninia kotuk ne’ebe hamosu perguntas bo’ot tan ba Panitera husi Tribunal Dili ba hamutuk ho Seguranca Civil, grupu juventude no PNTL hodi hasai obrigatoriu komunidade ne’ebe hela iha uma kain haat iha kampong Alor.

Tuir Komunidade sira ne’ebe hetan arendamentu husi Ministeiru de Justica ne’e hateten kada fulan sira sempre selu hela arendamentu ba governu tan ba proprietariu sira ne’e ninia nain iha ona Indonesia.

Tuir Lei ne’ebe iha dehan katak propridade husi husik hela hela ba governu maibe iha kazu Kampung Alor ne’e tuir komunidade sira ne’e katak rain na’in Abdullah Alkatiri sai ona cidadaun Indonesia no hela iha Indonesia besik tinan sanolu resin tolu ona mak faan. Maibe tuir parte balun katak Cidadaun Indonesia barak mos hetan kartaun elitoral no sai hanesan Cidadaun Timor Leste maske iha nasaun vizinus Indonesia la permite atu iha dupla cidadania.

Komunidade sira ne’ebe agora hela iha liuron ninin ne’e mos lori kazu refere ba Palaciu Aitarak laran no husu Presidenti Taur Matan Ruak atu toma medidas ruma. Iha momentu ne’ebe povu kbiit laek iha lei nia oin ne’e simu husi Asesor juridiku Presidencia da Republika ninian.  

kazu ema estranjeiru sei iha rai iha Nasaun independenti Timor Leste nee mos mosu barak iha Dili. Ema ne'ebe la'os Cidadaun nasaun ne'e dala barak hetan tulun husi servidores estadu ninian hodi iha asesu ba kartaun idenidade, asesu ba direitu ba rai no hetook aat liu tan Tribunal halo injustica hasoru populasaun nune'e maka hanesan Armindo ninia hirus ne'e bele hamosu lakon konfianca ba lei nain sira no autoridade sira.

VICE PRESIDENTI PN KARIMBADU MEMBRU GOVERNU INKAPACIDADE


TEMPO SEMANAL-DILI, 27/09/2012

ADERITO HUGO DA COSTA
VICE PRESIDENTI PARLAMENTU NASIONAL
Vice Presidenti Parlamentu Nasional, Aderito Hugo da Costa iha (27/09) ba jornalista sira iha Uma fukun Parlamentu hatoo kritika ida hasoru membru Governu sira ne’ebe propoin orsamentu bo’ot ba sira nia ministeiru maibe la iha kapacidade atu implementa sira nia orsamentu.
“Ida ne’e falansu ho inkapacidade, Tan ba ne’e husu ba Ministeiru Financas Favor ida atu haree kestaun ne’e. Se la’e ita gasta tempu naruk ba diskusaun. Maibe ikus mosu nafatin falansu,” Hugu apela.

Kritika membru parlamentu nasional mai husi partidu ne’ebe kaer hela V governu konstitusional ne’e halo barak la espera katak sei manas liu fali kritikas husi bankada opozisaun hasoru membru Governu sira.

“Antes ne’e ita bo’ot sira projeta orsamentu ho montante bo’ot. Maibe realidade ikus, iha justifikasaun la atinji sa ida maka antes ne’e ita bo’ot sira husu,” Aderito foo mensajen forte ida ninia governu.

Aderito Hugo ne’ebe mai husi Partidu mais votadu iha elisaun parlamentar loron 07/07/2012 ne’e aviza kedan ba Ministeiru Financas hodi estuda didiak uluk proposta orsaemntu sira no atu sukat ministeiru seluk sira nia kbiit no deside montante orsamentu maka razuavel antes apresenta ba debate no aprova iha parlamentu nasional nunee ba futuru sei hadia liu tan.

“Ba oin, labele akontese tan,” bolu Ministeiru Financas ninia atensaun.

Nia hatutan katak,” ida ne’e mos falansu iha ministeiru finacas. Tan ba antes ne’e la halo investiga ba planu ministeiru ne’ebe apresenta husi Ministru sira ikus mai mosu erro bo’ot.”

Realidade mosu duni tan ba iha IV governu konstitusional ninia tempu no iha  orsamentu jeral tinan fiscal 2012 ne’e governu propoin liu bilaun ida Dollar Amerika maibne ninia ezekusaun sei problema boot hela. Maibe sorte bo’ot tan iha tinan hirak kotuk IV governu konstitusional deskobre taktika pakote Referendum hodi hatoman tiha ho pakote dezenvolvimentu. Nune’e duni kuandu tama on aba fulan balun ikus iha tinan Fiskal ninian emprezariu Timor oan barak maka tuur iha hoteis sira iha dili laran hodi prepara aan ba projeitu emerjencia ka pakote ninian.





FRETILIN KESTIONA KUALIDADE PROJEITU MAK ADN FOO BA BTK


TEMPO SEMANAL-DILI, 28/09/2012 

Fungsionario alfandega ida asiste hela
populasaun nain rua  iha Batugade
Deputadu bankada opozisaun iha parlamentu nasional kestiona kualidade projeitu ne’ebe ADN aprova hodi foo ba kompania BTK. “Kompania BTK kaer postu imigrasaun Batugade la iha kualidade, falta kondisaun barak, maibe Governu selu ona sein pursentu ona. Agora sei kaer tan projeitu iha portu hera,” dehan Inacio Moreira.

Liu tan Deputadu Preokupasaun husi Deputadu bankada opozisaun ne’e hetan apoiu mos husi deputadu CNRT balun hodi ezije ba Ministeiru Financas ho AND atu hadia kurang kualidade hanesan lembranca Pekadu IV Governu konstitusional ninian.

Deputadu FRETILIN Inacio Moreira mos eko ninia deskonfianca ba servisu husi servidor estadu ninian. “Ministeiru obras publika, Ajencia dezenvolvimentu nasional inklui mos aprovizionamentu tenke servisu ho laran mos. “Kompnania ida labele hetan projeitu haat too lima dala ida, maske nia iha kondisaun, maibe la iha kapacidade atu ezekuta projeitu ho diak. Entaun ikus mai gasta povu ninia osan saugate no la iha beneficia ba Povu,” dale Inacio.

Iha parte seluk Timor oan balun husu ba deputadu sira atu buka halo klarifikasaun kona ba kompania BTK ninia kapacidade relasiona ba rekursus umanus ne’ebe ligadu ba area tekniku no orsamentu ba ezekusaun projeitus ne’e mai husi duni kompania sira ne’e ga mai husi fontes seluk. “Ha’u hanoin deputadu sira nia preokupasaun ne’e loos maibe devia sira rasik maka ba buka hatene lai kona ba enjineriu nain hirak maka kompania BTK ne’e iha hodi bele manan projeitu barak hanesan ne’e? Serah kee BTK iha osan barak atu bele responde ba projeitu sira ne’e? Ita hotu espera atu nasaun ne’e tenke moos husi atividade fase osan ninian,” dehan ema ida ne’ebe lakohi atu jornal ne’e temi ninia naran maske nia rasik hatan atu temi ninia relasaun besik liu ba ulun bo’ot balun iha nasaun ne’e.

Tuir Lista  de projeitu ne’ebe iha kompania BTK maka raut projeitu barak husi Governu Timor Leste iha tinan fiscal hirak liu daudaun duke duke kompania Timor oan sira seluk. "Ita espera ajencia estadu ho governu ninian labele sai fali broker ba kompania ema estranjeiru ida iha Timor Leste," dehan emprezariu mos iha ligasaun ho kompania BTK nune'e husu atu labele identifika ninia naran. Na'in husi kompania ne'e mos hetan impresta osan husi kompania BTK ninian nain hodi halo projeitu PDD ne'ebe nia sei selu fali BTK ho funan balun.

Thursday 27 September 2012

Polimika Portu Hera:BESA AMEASA PN LA APROVA OSAN HODI SELU LIFESE JTP INFORMA MINISTRU DEFESA ASINA TAN ONA BESIK MILAUN LIMA BA BTK


Tempo Semanal-Dili, 27/09/2012

Polimika konstrusaun portu hera, Gorvernu liu-liu Ministru Defesa IV Governu Konstitusional asina Kontratu ida ne’ebe fakar liu Milaun walu ba Projeitu Portu Temporariu la ho kualidade ne’ebe halo husi kompania Lifese Engeneering husi Australia. Projeitu ne’e single source ne’ebe decide liu husi Konselhu dos Ministru IV Governu ninian tan ba kategoria ba projeitu emerjencia maske too ohin seidauk uza nafatin husi roh komponente Naval ninian ne’ebe sosa husi Xina.



Ministru Defesa V Governu Konstitusional mos sei hakat tuir nafatin ninia pasu hodi halo single source ba kontratu besik Milaun lima hodi suruh rai henek iha parte Portu hera. Dala ida tan Governu Timor Leste salin tan ba rai henek laran iha Portu Hera liu husi kontratu ne’ebe asina ona ho kompania BTK ne’ebe nain husi ema Indonesia ida mak hela iha Dili.

Asuntus portu hera ne’e sai manas liu fali loro Sa’e ninia loron manas iha diskusaun Orsamentu ratifikativu ba Defesa ninian. Diskuasaun ne’e marka presenca husi Sekretariu do Estadu Defesa (SED), Julio Tomas Pito (JTP). Situasaun iha komisaun B sai nakali wainhira komisaun B hakarak husu klraifikasaun kona ba proposta osan ho montante Milaun Dollar 1.1 hodi selu tan tusan ba Kompania Australianu, Lifese Engeneering mak hari’i ponte TOHAR HERA ba komponente Naval F-FDTL. Hafoin de Audencia ho Sekretariu do Estadu Defesa, Julio Tomas Pinto iha sala komisaun (26/09), Presidenti komisaun B ne’ebe trata ba asuntus defesa no seguranca, Maria Lurdes Martins Besa, ameasa katak Parlamentu Nasional sei la aprova orsamentu ratifikativu hodi selu tan ba kompania Australianu ne’e wainhira seidauk hetan justifikasaun ruma SED ho AND (Agencia de Dezenvolvimentu Nasional).

“Karik la iha klarifikasaun, komisaun Bpropoin para labele aprova, tan ba osan ne’e ita hotu nian,” ameasa Presidenti Komisaun B ne’e.

Nia haktuir katak Komisaun B sei bolu AND hodi hodi ba iha parlamentu atu halo justifikasaun klean liu tan no loloos kona kontratu ho kompania Australia ne’ebe ninia nain tuir Australianu balun dehan jurista Famouza ida ne’ebe iha relasaun istoria ho Nasaun ne’e.

Parte Komisaun B ninia preokupasaun ne’e iha razaun tan ba too ohin Governu fakar ona besik Milaun walu ba tasi no tuir kontratu governu RDTL sei deve hela osan ho total Milaun $1.1 ba kompania Lifese Engeneering husi Sydney Australia ne’ebe kontrui Portu Temporariu tohar hera ne’e.

Hatan ba preokupasaun husi komisaun B, SED, Julio Pinto dehan, “selu ba kompania, ita bele selu enkuantu sira hadia ona Portu Hera. Karik seidauk hadia, tuir ha’u nia opiniaun ita selu la selu.”

Iha Momentu hanesan Sekretariu do Estadu Julio Pinto ba dahuluk informa katak governu daudaun ne’e iha ona kontratu ho valor besik milaun lima Dollar Amerikanu hodi fakar ba raihenek laran laran iha parte Portu Hera. “Governu iha Kontratu ida ho kompania ida atu supa tiha Rai henek iha portu hera,” dehan Julio pinto.

Maibe Lurdes triste ho hahalok gasta osan ne’ebe la efetivu komete husi governu. “Ita seidauk aproveita bu’at ida, agora tenke halo fali kontratu ho kompania seluk para atu supa fali rai henek. Ne’ebe aumenta tan Kustus. Ida ne’e maka ami sei bolu AND par abele mai esplika hamutuk ho Sekretariu do Estadu,” Lurdes ko’alia.

Portu Temporariu ne’e seidauk hotu maibe tohar ona. Governu sei salin nafatin osan ba projeitu hanesan kee foo bosu ba kompania Australianu ho ema cidadaun Indonesia ninian balun. Perguntas maka tan bas a Governu hakarak asina kontratu ho kompania Lifesee engenering no kompania BTK?


Wednesday 26 September 2012

Governu Seidauk Selu Tusan Promosaun De Kareira Profesional De saude Ospital Dili Ameasa Greve


Tempo Semanal, 26/09/2012

Se karik Ameasas Greve ne'e mak akontese duni
maka kama pasientes sei la mamuk hanesan iha letratu
 ne'e tan ba la iha ema maka sei atende
 no sei dezastre ba ema moras sira nia moris.
Governu Tarde Implementa Desizaun dala ida tan profesionais de saude ameasa atu halo greve hodi dudu governu atu implementa dekretu lei ne’ebe publika ona iha jornal da Republika.

Profesionais de saude sira ne’e sisi tusan promesas ne’ebe halo ona husi parte Governu dezde IV Governu konstitusional ninia tempu koan ba promosaun de kareiras ne'ebe sei implementa iha fulan ne'e no sira bele hahu simu sira nia direitu tuir profesionais ida-ida ninia direitu de pagamentus iha fulan Setembru ne’e maibe servidor sira ne’e sei hein nafatin.

Liu husi sorumutuk ida iha Ospital Nasional Guido Valadares profesionais de saude sira ne’e deside ona katak hahu segunda feira semana oin sira sei halo aksaun greve ida ne’ebe sei participa husi profesionais de saude hotu-hotu husi nasional ate nivel ospital referral sira iha distritu nasaun ne’e.

“Ami sei halo greve wainhira governu sei hola desizaun iha loron tolu ninia laran,” dehan membru prosionais de saude id aba jornalista sira depois de enkontru.

Tuir observasaun iha enkontru ne’e mosu diskusaun manas wituan maibe ikus mai profesionais de saude sira konkorda hodi haruka surat ezijencia ba governu no haruka mos surat id aba PNTL hodi informa intensaun de greve refere.

Besik Saudozu Konis Nia Rate Familias Tutuala-Mertutu Hetan Konsensu


Tempo Semanal-Dili, 25/09/2012

Taur Matan Ruak Vizita Rate ninia Belun
 Boot Saudozu Nino Konis Sanatan
 iha Mertutu Ermera.
Familias Boot Heroi Konis Dala Ida tan hatudu sira nia heroizmu hodi simu sakrifisiu iha tinan barak ninia laran. Familias bo’ot Tutuala ho Mertutu kleur ona iha hanoin no buka dalan atu hetan konkordancia ida hodi haloot restu mortais heroi boot saudozu Nino Konis Santana ninian. Hafoin de hein, tinan sanolu resin rua ninia laran, parte rua, ikus mai konsege hetan konsensu ida kona ba haloot restu mortais eis xefe do Conselho CNRM ne’e, liu husi sorumutuk ida iha loron Sabado (22/09), iha Mertutu ne’ebe partisipa mos husi eis kuadrus da Resistencia rejiaun Quatru. Reuniaun ne'ebe halo besik loos rate Saudozu ninian ne'e, parte Tutuala ho Mertutu konkorda ona ho pedidu husi Poco Tana (Saudozu Konis ninia inan) ne'ebe hakarak haree lai ninia oan mane nia restu mortais ate nia mate.

Iha sorumutk ba dala rua ne’e porta voz familias Saudozu konis ninian relata katak sira mai fali hasoru Presidenti Ruak hodi apresenta resultadu husi reuniaun entre familias Nino Konis sanatana ninian iha Mertutu. “Ohin ne’e ami hato’o, ami nia konsensu ida entre familia rua husi parte lautem, Tutuala ninian no Ermera Mertutu ninian,” dehan Julio de Oliviera.

“Ami familia rua ne’ene iha bu’at tolu mak ami apresenta ba malu. Primeiru, Saudozu ne’e, tenke halo ninia ritual iha Tutuala. I depois kedua maka, fatin ne’ebe saudozu hakoi ba ne’ene, governu tenke konsidera nafatin hanesan fatin istoriku ida. La’os ida ne’e de’it, maibe abrigu, veteranus iha parte ne’eba ne’ene, governu tenke konsidera hotu para sai hanesan fatin istoriku I depois ikus liu maka, ba ami familia rua ne’ene prepara ona atu entrega (Restu Mortais Saudozu Konis Santana ninian) ba governu. Tan ba agora daudauk ne’e Governu prepara ona fasilidades. Tan ba ita nia jardim dos herois pronto tiha ona. Ne’ebe depois prosesu ritual iha Tutuala hotu, ami husu para konsidera fatin iha Ermera Mertutu ne’e atu sai fatin istoriku nafatin,” Julio relata hafoin entrega dokumentus ne’ebe asina ona husi Familias saudozu Konis ninia husi Tutuala ho Mertutu. 

Presidenti TMR (Liman Loos) ho
 Primeira dama Isabel Ferreira (Limana Karuk), Vizita
 Poco Tana (klaran, Saudozu Konis ninia mama)
 Iha aldeia vero suku Tutuala
 Iha sorumutuk familias rua ne’e hala’o iha Mertutu fatin ne’ebe hakoi ba ne’e hetan partisipasaun mos husi eis kuadrus responsavel rejiaun quatru ninian. “Hanesan Presidenti da Republika Ko’alia uluk ona katak antes atu halo, presiza familias rua iha konsensu ida tan ba ne’e maka iha semana ida nia laran ne’e ami hala’o ida ne’e I ami hetan ona konsensu. Familia rua ne’ene, sira hotu-hotu konkorda para atu hala’o prosesu ne’e ba oin. Representante rejiaun Quartru ninian hotu-hotu mai partisipa reuniaun ne’ebe ami hala’o iha Mertutu I sira hotu-hotu konkorda atu ba hala’o prosesu ne’e ba oin hodi haloot saudozu ninia restu mortais, ne’ebe too ohin sei iha Mertutu ne’eba,” informa Julio de Oliviera.

Ohin ami nia relatoriu, ami entrega ona ba Presidenti da Republika,” informa Julio Oliviera hafoin ko’alia ho Presidenti Ruak iha palacio Presidencial Aitarak laran iha lokraik (25/09).

Hafoin simu tiha relatoriu husi familias sira nian, Presidenti da Republika hakarak rona familias ninia hanoin kona ba bainhira loos maka sira hakarak atu hahu hala’o prosesu Lisan ho funeral ba saudozu Konis. “Ami dehan, ami sei kontaktu ho sekretariu do Estadu Asuntus Veteranus depois oin sa maka ami forma komisaun. Tan ba Komisaun ne’e ami sei sai hanesan komisaun ida kee boot,” nia hatutan.

Saudozu Nino Konis Santana hahu involve iha prosesu libertasaun ba nasaun ne’e hahu kedan iha 1974 wainhira hahu tama ba iha organizasaun ida naran UNITIM. Dezde momentu ne’eba kedan joven Nino foo ninia esforsu tomak hodi Luta ba Ukun Rasik aan liu partidu ASDT ne’ebe ikus mai transforma ninia aan ba FRETILIN. Durante funu Konis Santana hahu hulan kargu husi karaik ate to’o kargu superior hanesan Xefe do Conselho, Secretariu CEL/FA (Conselho Exekutivo da Luta/Frente Armada), Sekretariu CDF (Comisaun Diretiva da FRETILIN), Sekretariu CEL/FC (Conselho Exekutivo da Luta/Frente Clandestina) hafoin Frente clandestine ninia ulun boot Saodozu Sabalae Tropas Indonesia kaptura hamutuk ho ninia eskolta Remigio Levi iha Junio 1995.

Haree ba istoria Saudozu Konis Santana ninian maka tuir observasaun, familias sira mos presiza atu halo konsultasaun ho parte sira ne’ebe relevantes hanesan lideranca sira husi Luta ba libertasaun nasional ne’ebe mai husi Frente Armadas, partidu FRETILIN, Frente Diplomatika no mos kuadrus Frente clandestinus sira ninian.

Tuesday 25 September 2012

TMR: Edukasaun La’o Loos Nasaun Mos La’o Loos


TEMPO SEMANAL, 24/09/2012
 
Timor Leste ninia edukasaun sei kudeik tan ba kualidade ne’ebe sei kiik tebes. Falta de kualidade ne’e mos influencia husi fator lubun ruma hanesan lingua ne’e konfundi, enviromentu, ekonomia no mos kualidade hanorin nain sira.

Presidenti da republika Taur Matan Ruak ne’ebe hetan oportunidade hodi ko’alia ba participantes husi ministeiru edukasaun dehan nasaun la’o di’ak kuandu edukasaun mos iha kualidade. “Ita hotu hatene katak edukasaun importante tebes ba ita nia nasaun. Dala ruma ita bo’ot sira la tau importancia servisu nunee foo impaktu la diak ba edukasaun. Ne’e labele,” Taur hateten.

Presidenti da Republika ne’e ho oin seriu dehan problema bo’ot maka kualidade profesores sira nian presiza hadia liu husi sira nia prestasaun de servisu. “Dala ruma alunus sira matenek liu fali Profesores sira,” dehan  Taur.

Xefe estadu ne’ebe preokupadu tebes ho preparasaun jerasaun foun hodi simu tongkat lideransa iha futuru nasaun ne’e, husu ba professors sira atu hala’o sira nia kna’ar ho didiak no maka’as liu tan atu bele foo hakat ba nasaun Timor Leste.

Hatan ba lian sadik Presidenti Ruak ninian ne’e Ministru Edukasaun, Bendito Freitas dehan, “Tan hotu-hotu hanesan hetan camadu atu partisipa. Tan ita hotu-hotu tenke kontribui ba dezenvolvimentu edukasaun iha Timor Leste. ohin presidenti da Republika rasik hateten katak Ministeiru ida ne’e servidu importante tebtebes  hodi halo ema sai ema. Katak forna ema, eduka ema para atu sai lider ba futuru jerasaun no responsabel ba ita nia rain. Tan ida ne’e servisu ida kee ho dezafius boot tebtebes iha ministeiru ida kee iha departamentus barak tebtebes ne’e atu bele iha koordenasaun nee importante. Atu bele kreia mekanizmu de komunikasaun ida, atu ba oin ne’e bele la’o diak liu tan iha koordenasaun de programa no sira nia implementasaun bele lao diak liu.

Ministru Bendito indika atu hetan uniforme iha kualidade de servisu, ninia parte presiza resolve problema koordenasaun de programas no implementasaun.
“Hanesan Ministeiru edukasaun ha’u hanoin katak importante tebtebes maka partisipasaun aktivu dos fungsionariu publiku hodi dezenvolve setor edukasaun iha Timor leste.”


Sorumutuk iha centru konvensaun Dili (24/09) lokraik ne'e, hetan partisipasaun wain husi fungsionarius iha Ministeiru Edukasaun no reuniaun ne’e loke husi banda muzika bandu ne’e eskolante sira toka ho lian furak tebes.

Sunday 23 September 2012

Teme : Problema Boot Liu Mak Fraku Lina Koordenasaun

Ministru Administrasaun Estatal,
Jorge da Conceicao Teme

Tempo Semanal-Dili, 19/09/2012

Governu Central Bokur, Administrasaun local fraku no lider Komunitariu krekas. Ai knanoik ida ne’e la’os ona foun iha nasaun foun TL hafoin de restaura ninia independecia iha 2002. Hafoin de Tinan sanolu problemas ne’e mosu nafatin no hetook aat liu tan maka lina de koordenasaun entre ministerial iha nivel nasional too disttritu no sub distritu aat liu tan. Ministru Estatal, Jorge da conceicao Teme dehan katak problema bo’ot liu maka falta de lina koordenasaun nune’e duni maka tenke halo esforsu hodi hadia lina koordenasaun entre ministeriu ninia ajentes sira iha nivel nasional too distritu hodi bele servisu hamutuk.

“Ha’u bele dehan katak problema bo’ot liu ne’ebe ami identifika ona maka, iha pasadu la iha koordenasaun di’ak entre ministeiru ida-idak no administrador sira la hetan kuinesimentu administrasaun I dala ruma sira la informadu kona ba saida maka ministeiru sira halo iha sira nia distritu,” dehan Teme ne’ebe eis sekretariu do estadu ba rejiaun autonoma Oekuse ne’ebe iha Kintu Governu ne’e halakon tiha ona pasta refere.

Ministru Estatal ne’e partisipa iha reuniaun loron rua iha Otel Timor hodi konsulta ho adminitrador distritu distritu hotu2 hodi dada lia kona ba alokasaun milaun 59 Dollar Amerikano ba Projeitu Dezenvolvimentu Distrital ba tinan 2013. Ministru Estatal dehan konsultasaun ne’e di’ak teb-tebes hodi bele problemas iha distritu ida-idak nian. “Ami hakarak rona hanoin sira ne’e para estabelese kriteria ida ne’ebe di’ak hodi hili kompania ne’ebe iha kapacidade no nasionalismu atu hala’o PDD ne’e ho sucesu no kualidade,” dehan Teme.

Teme argumenta katak ema ne’ebe kurang nasionalizmu maka halo projeitu estadu ninian la hanoin uluk kualidade maibe buka uluk lukru ba sira nia aan. “Ha’u hanoin persyaratan pertama tenke kompania ka ema sira ne’e tenke iha nasionalizmu hodi iha sentiment ba estadu no povu. Se ema ida maka la terus iha pasadu nia sei halo sasan la ho kualidade no hakarak hetan osan ba sira nia aan de’it,” nia Argumenta.

Jorge Teme mos informa ba Jornal ne’e katak iha loron 20-21/09/2012 nia sei hala’o sorumutuk ho konselho konsultativu distritus ninian iha Oekuse. Iha ne’eba sei partisipa administrador distritu hotu-hotu sei partisipa atu ko’alia kona ba programa desentralizasaun ninian. 

RELASIONAMENTU ÓRGAUN SOBERANIA HAAT IHA ESTADU DE DIREITU DEMOKRÁTIKU EM TERMU KONSTITUSIONÁL RDTL NIAN


(ANÁLIZE BA ESTUDUS KOMPARATIVUS MAK HALA’O TIHA ONA
HUSI DR. JAIME GAMA NO DR. ARISTIDES LIMA)


Asuntus Enigmátiku no Mitigadu mak to’o ohin loron péritu barak hato’o komentáriu liu husi opiniaun iha palestra, diskursu no simposium sira iha ámbitu formál akadémiku nian kona ba se ka/eh instituisun ida nebé mak bele sai xave ba desizaun polítika mak kompete ba soberania mak reveste ba Órgaun Soberana haat iha Estadu de Direitu Demokrátiku RDTL ne’e ikus mai liu husi ANÁLIZE BA ESTUDUS KOMPARATIVUS MAK HALA’O TIHA ONA HUSI DR. JAIME GAMA NO DR. ARISTIDES LIMA durante semana tomak desde Loron 5 to’o 11 Fulan Setembru 2012 ne’e fó naroman konyesimentu mak bele responde ba Teknokrata sira nia preokupasaun atu satisfaz Povu Timorense mak hakarak goja independénsia ida iha konteistu globalizaun mak bele posui Estadu ida ho prátika Jestaun Boa-Governasaun.

Simples teb-tebes ita povu Timor-Leste bele goja ho liberdade tomak ita nia ukun-an mak ita restaura tiha ona iha Loron 20 Fulan Maiu 2002 liu husi Eko Demokrasia mak ita hotu se dit  pre-entende katak Povu mak Ukun no Nain-Ulun sira Reprezenta hela Povu RDTL ninia ukun. Maibé hafoin Seminariu ba IIIa Lejisltura PN-RDTL iha Uma-Fukun halo ‘com que’ Polítiku sira reprezenta povu tuir Partidu Politiku mak delega liu husi votu nebé eleitores sira depozita ba sira dirije pergunta sira mak iha indikasaun katak durante tempu tomak sustentabilidade ba demokrasia Kompeténsia Indubitável PN-RDTL nian mós sai hela enigma no mitigasaun boot ba Partidu Polítiku no Polítiku rasik.

Pergunta ida uluk liu mosu husi Parlamentu atu husu kona ba Kompeténsia Presidente Parlamentu Relasiona ho Órgaun Soberana sira seluk; hahú kedas ho kestaun: tansa mak Ita Timor-Leste nia konstituisaun RDTL hatuur loloos tiha Katak Prezidente Repúblika mak Úniku Entidade Aas liu hotu ona Entidade Autoridade Soberana hirak seluk maibé Prezidente mai hala’o ninia Tomada de Posse iha ‘Casa Magna’ ka iha Parlamentu Nasionaál? Tansa mak Prezidente ninia Orsamentu mós tenke liu husi Diskusaun iha Parlamentu? Tansa mak Prezidente Repúbika ninia dezlokasaun ba Rai-Liur tenke iha konyesimentu husi Parlamentu? No iha Parte seluk tansa mak la’os Órgaun Tribunál  Supremu liu husi Tribunál de Kontas mak haree kona ba kestaun Orsamentál Estadu RDTL nian; maibé tenke ita nia Parlamentu? Buat seluk tan tansa mak Tratadu Internasionál sira atu hetan Ratifikasaun iha Konteistu RDTL tenke liu husi diskusaun no apresiasaun Parlamentu nian maski ikus liu se mak tenke aprova no promulga mak Prezidente RDTL se nu kazu Tratdu ida la eskluziva dit ba Guvernu iha relasaun ho Ministériu ba Asuntu, Koperasaun no Negósius Estranjeirus nian?  Pergunta enigmátika no mitigada mak de faktu indubitável atu la nega katak ida ne’e mak natureza Estadu de Direitu Demokrátiku; maibé bele hamosu kompriensaun, konsepsaun no persepsaun  prospektiva ida loke dalan atu Timor-Leste sente duni-an katak sistema Demokrátiku iha retórika fásil atu Ita simu kedas ho kontente; maibé iha Parte Estadu de Direitu Demokrátiku mak sasan sira la’o tuir dalan Enkuadramentu Legál Konstitusionál halo ita hotu sente dehan entaun demokrasia diak tanba ita hotu atu Entidade Autoridade Soberana no Povu hakruuk ba Lei no Lei mak aas liu; maibé  ita sente mós iha parte seluk katak ita nia muvimentu no ita nia lala’ok hotu reguladu tuir Lei hanesan ita tenke konsiente hela dit impaktu ita nia lala’ok no sansaun husi lei.

Loos la nega katak temi Estadu mak Temi indereitamente Lei; Temi Demokrasia mak ita sente dehan Lei ida tolerante tanba Povu mak Kaer ukun no temi Liafuan Politika mak ita kompriende katak atu haree kona ba oinsa buka solusaun ba problema públika no hatan ba povu nia ezizénsia. Maibé Liu husi semináriu ba IIIa Lejislatura ida ne’e  hatudu katak la’os fásil atu’Órgaun Soberana ida foti kedas solusaun imediata mak satisfaz no koresponde ho medida legál mak reflekte ba derivasaun Konstitusionál; maibé liu husi prosedimentu prosesuál formá, legal no kompleksa.

Liu husi DR. Jaime Gama no DR. Aristides Lima ninia diskursu sira mak sempre refere ba Grand Britania, Alemanya, Estadus Unidus da Amérika no Fransa halo ita bele pergunta hikas: Tansa mak ita nia Estadu RDTL mak iha konteistu geo-polítiku rejionál halo parte membru Azean no konteistu sósio-polítiku [antropolójiku: Lasus amizade emosionál, históriku no Kultural (lian no relijiaun)] mak halo parte CPLP maibé referensia halai fali ba nasaun mesak poténsiál? Pergunta ida ne’e la foti husi deputadu ida maibé; hau kestiona ho razaun atu halo retrospesaun ba semináriu no atu mós dada fiu mak tutan husi estudus komparativus Entidudade Orador esperensiadu nain rua ne’e nia análize ba Futuru Estadu Demokrátiku de Direitu RDTL nian.

Hau nia haree, indereitamente DR. Jaime Gama no DR. Aristides Lima fanu ita nia Autoridade PN-RDTL atu la bele haluha katak para alein de ita fó liu importánsia ba Relasaun Esterior mak sempre iha konteistu CPLP no AZEAN dit maibé konta no konsiente nafatin katak ita membru ONU tiha ona mak kestaun demokrasia ninia xave la seluk la leet iha Asembleia Jerál Nasaun Unida sira nian iha Washington D.C. iha USA; tan ne’e Orador nain rua sempre refere ba Fransa (tan Lia Franses mak hahú sai Lian ba ONU iha inísiu istória ONU nian no Fransa halo parte membru Permanente Konselu Seguransa mós); nune’e mós ho USA, Reinu Unidu ka Inglatera ka Grand Británia no Alemanya.

Molok atu hakat karik ita la presiza konfundi Grand Británia ho Reinu Unidu Inglatera iha ne’e atu dehan Grand Británia wainhira temi iha konteistu Estadu Soberanu Inglés Kontinental mak iha Estadu Federadu no mak hakruuk direitamente ba Kortezia Ingleza (Rei no Raina ninia ukun) Enkuantu Reinu Unidu Inglatera ampla liu tanba sai husi Kontinente Europpeiu mak Inglés  iha mós rai balun sei sujeitu ba  Kortezia Ingleza mak hanesan ilya no ilyote sira iha Áfrika, Amérika, Ázia ho Oseania eh pasífiku no iha mós paizes sira mak halo parte iha ‘Common Wealth’. Iha ne’ e ita limita dit hodi komprende ba Grand Británia mak Estadu Inglés ida atu ita la kahor ona istória no Paizes seluk mak koalia Inglés no ita la daet ba Anglo-Saksóniku; maibé simplifika ba Konteistu Inglaterra.

Análize no Estudus ida mak Profundu duni hala’o husi péritu nain rua DR. Jaime Gama no DR. Aristides Lima  ne’e; kapasitasaun ida ho visaun ampla, adekuada no konsiza ho masisa ba Kompéndiu Konstitsionál ba Lejislador RDTL nian atu bazeia ba natureza polítika demokrátika Estadu de Direitu mak ho orijen husi Estadu nobre no kortez katak goja Estadu RDTL iha liberadade demokrátika maibé ho maneira kmanek no kmook.

Oradores nain rua ne’ e hatan duni ba pergunta hirak ne’e mak hanesan: Orsamentu Jerál Estadu RDTL nian tneke Parlamentu mak aprova, Orsametu Parlamentu Nasionál RDTL nian mós Parlamentu Nasionál mak lejisla no aprova; la’os Órgaun Soberana sira seluk no la’os mós Tribunál Supremu das Kontas. Asuntu Tratadu Internasionál mak sei ratifika tenke liu husi apresiasaun Parlamentu RDTL nian. Relasionamentu Órgaun Soberana sira seluk ho rai estranjeiru mós tenke liu husi Parlamentu tanba Parlamentu halo parte iha membru UIP (Uniaun Inter-Paramentar) no Parlamentu mak sei halo mapeamentu ka diresaun Vizita Ofisiál Estadu RDTL nian ba Estadu sira seluk; no Visita Ofisial prezidente da Repúblika RDTL nian tenke iha konyesimentu husi parlamentu mak babain prezidente dirije Karta ba Parlamentu no Parlamentu sei lee sai iha Plenáriu motivu vizita Ofisiál Estadu nian hala’ o husi Prezidente da Repúblika. Parlamentu Nsionaál RDTL la ukun Prezidente Reúblika RDTL, em Termu Konstitusioná RDTL nian; maibé, sim; testemunya serimónia solemne Tomada de Posse Prezidente RDTL; ida atu asegura katak prezidente Repúblika Eleitu duni husi Povu no halo juramentu iha Povu nia oin mak reprezenta husi Parlamentu no Prezidente da Repúblika Úniku Entidade Estadu mak Indepente duni no Parlamentu dala barak iha vínkulu (Relasionamentu) Institusionál ida ho Prezidente halai ba iha kestaun Promulgasaun Tratadu, Lei, Vizita Ofisiál, disolusaun Parlamentu. De kuaker maneira atu dehan órgaun Soberanu ho kompeténsia rasik maibé em konteistu Estadu de Direitu mak Asuntu no destinu Estadu-Nasaun sempre iha Enkuadramentu Legál Konstitusionál hamosu Relasionamentu Interdependénsia Institusionál iha tomada Solusaun Desiziva ba problema sira mak nia legalidade afekta ba Konstituisaun RDTL.

Husi pontu de vista Seguransa, Defeza no Estabilidade RDTL mak Orador nain rua DR. Jaime Gama no DR. Aristides Lima nudar reprezentante husi AP-CPLP iha nebé mak  Portugal sempre Pioneiru no Cabo-Verde sai Satelite ba AP-CPLP a nível Áfrika no liu-liu mak DR. Jaime Gama de Jure uluk negosiador Asuntu Futuru Timor-Leste ba Akordu Tri-Partida 05 Maiu 1999 hodi hamosu Referendum iha TL no Portugal mós liu husi esperiénsia lidera Uniaun Europeia atu dehan katak iha momentu krítiku Estadu RDTL mós presiza apóiu husi polítiku sira fama mundiál no esperensiadu mak atu oinsa asegura estabilidade soberania Estadu Demokrátiku de Direitu RDTL ida ne’e.

Iha parte pontu de vista seguransa no Interese Integridade no Soberania Estadu RDTL nian ida ne’e mak parese mai hau DR. Jaime Gama no DR. Aristides Lima hato’o no koalia duni Lianguazem Polítika mak esklarese sentidu Dikotómiku haree hau nia artigu mak publika tiha ona iha STL ho Títulu: “Timor-Leste “super-mi” em vez de sarjana-“super -me” efeitu poÍtika eskluzaun versu polítika inkluzaun  ho desafiu pseudo intelektual! (análojia linguístika dikotomika)” mak hakarak atu dehan mai ita katak iha inísiu ita nia estabelesimentu no simu transferénsia administrativa husi UNO; ita iha momentu nebá iha forsas rua mak hadau malu - Sosiedade Sivil no Partidu Polítiku sira mak Sosiedade Sívil ho PortaVoz iha Igreja no Partidu Polítiku ho Porta Voz iha Partidu Maiora; entaun ita hatudu modelu ‘Twin Tower!’ ida ne’e sasukat ba mundu atu preve ita nia futuru Esdatu RDTL. Husi Sosiedade Sívil buka prevene Estadu atu la haliis ba Estadu de “Queda” (alias Al-Qaeda; ‘Al’ Lian Neo-Latin ne’e katak la’o ka rumu ba no ‘Qaeda’ ka ‘Queda’ katak ‘Kolapsu/monu’)  ka monu nakrahun mak iha fali interpretasaun husi polítiku ho kautela hanoin katak Sosiedade Sívil atu haliis ba haburas Estadu Teokrasia mak hahii fali ‘Estatua’ (ho Linguajem Polítika hanaran “Status Rome” mak simples dit hau bolu Roma nia Estatua. Enretantu Partidu Polítiku sira buka dalan duni attu hari Estadu ida de Direitu Demókratidku mak mosu fali husi rohan ida parte Sosiedade Sívil nian katak atu haliis ba ”Sekularizmu mistu Teokrátiku” em vez de demokrasia no inderetamente ho kautela atu la haliis ba Nasionalizmu no Patriotizmu Estreu mak bele rohan ba a’at mak Sosiedade Sívil interpreta keta karik Estadu RDTL atu haliis ba “Al Qaeda”. Iha ne’e duni liu tinan 12 mak USA sofre Atentadu Terorizmu iha 11 de Setembru 2000 liu ba ne’e; DR. Aristides Lima mós fó hanoin katak kona ba “Estatus Rome”; Cabo Verde tenke lori tinan sanulu resin hodi estuda mak hafoin ikus mai Ratifika Tratadu Internasionál “Estatus Rome”.

Iha ne’e mak hau hanaran Enigma no Mitigasaun mak ita nia Estadu no ita povu Timor-Leste hakarak atu kompriende tansa mak mundu preokupa ho modelu Estadu no Kompeténsia Órgaun Soberana sira nian. Nune’e ita la konfundi ona ita nia Nasionalidade hanesan iha Parte  ida hau hakerek iha: “Nasionalizmu no Patriotizmu versu Extremizmu ka Fundamentlista iha óptika Lei Nacionalidade “(Afekta ba Lei Imigrasaun,  Terra no Propriedade Móveis no Imóveis,Anti-Terorizmu no Brankementu Kapital)” mak publika tiha ona iha STL iha Loron 03 to’o 04 Setembru 2012 ne’e katak ita konfundi Lei Nasionalidade no Artigu ‘Mosaun de Sensura’, nudar Sidadaun ita konfundi Povu no Entidade Autoridade Públika ka ita klasifika Ema Gravatadu mak piadas “Kera-Sakti’ ho emar ka sidadaun bain-leet mak piadas “Warga!; mak ita balun simples se ba mane ita dehan Padre, Deputadu, Ministru, Prezidente ka ita bele dehan fali “Master” ka Vagabundu; ka eskezitu liu ita hanaran “Falintil eh Milisi ka ita dehan Santu eh Bandeira. No ita sempre aplika modelu ‘Twin Tower’ hodi koko dezenvolve ita nia Estadu RDTL ida ne’e no todan parese ema ida ka ema balun dit mak sempre sai ‘Sample’ ba ita nia teoria ka ‘Hipóteze Polítiku!” Ida ne’e mak mai hau hanaran Linguazem Dikotómika no Asuntu Polítiku “Enigmátiku no Mitigadu”; através Semináriu ba IIIa Lejislatura PN-RDTL nian ida ne’e ita Povu Timor-Leste bele hetan liu tan roman “Edukasaun Sívika” mak halo ita konsiente no pronto ona atu sustenta ita nia Estadu de Direitu Demokrátiku.

Semináriu ba IIIa Lejislatura RDTL nian ida ne’e favorável no frutuozu tebe-tebes atu hasai abilidade, kapasidade no aptidaun Parlamentu nian liu-liu atu Prezidente Parlamentu hamutuk ho Parlamentu bele reveste ba-an sira nia kopeténsia tomak mak Konstituisaun RDTL konsagra no Rejimentu Internu Parlamentar ho Estatutu Deputadu sira nian define atu oinsa deputadu sira sai reprezentante ba sira nia partidu no sai reprezentante ba Povu; oinsa atu la sobre-poen matéria parlamentar ho matéria Instutsionál Órgaun Soberana hirak seluk; wainhira mak Prezidente Parlamentu atua lori partidu nia naran no wainhira mak deputadu atua lori komisaun, bankada no partidu no wainhira mak deputadu ida atua lori povu Timor-Leste tomak nia naran.

Hanesan ita temi kona ba Prezidente Parlamentu sempre Prezidente ida mak ba Parlamentu tomak no la’os ba dit ninia Partidu Polítku; tan ne’e iha sesaun enseramentu ‘ Semináriu ba IIIa Lejislatura RDTL ida ne’e taka  ohin iha loron 11 Fulan Setembru 2012 konvida mós Ex-Prezidente Titular Parlamentu Nasionál RDTL nian DR. Fernando La Sama de Araujo mak atual Io Vise-Primeiru-Ministru hodi marka prezensa ho direitu ‘uzu de Palvra’ mak haraik husi Prezidente Parlamentu Nasionál RDTL DR. Vicente Guteres; iha nebé La Sama mós dehan katak sai Prezidente Parlamentu Nasionál iha momentu krusiál la’os fásil; tanba tuir La Sama nia komentáriu katak Konstituisaun mós ezize ba Prezidente Parlamentu Nasionál RDTL atu iha votasaun ba asuntu balun iha komisaun mak Prezidente la’os dit atu kontrola votu maibé tenke partisipa iha votasaun no ida ne’e todan tanba atu vota ba Partidu rasik ka atu abstain. Ho deklarasaun mak klara tebe-tebes halo Prezidente Parlamentu Nasionál louva duni kompeténsia Ex-Prezidente Parlamentu Nasional ba IIa Lejislatura RDTL nian DR. Fernando La Sama de Araujo mak iha momentu 2007 tenke sai Prezidente Repúblika Interinu mós mak hatudu duni katak liu husi enigma no mitigasaun Kompténsia Institusionál hariku duni Parlamentu Nasionál RDTL atu la sobre-poen no sobre-karegadu responsabilidade no kompeténsia Institusionál.

Ho Kualidade Prezidente Parlamentu Nasionál Sua Excia DR. Vicente Guteres; ho Direitu ‘Uzu de Palavra’ mak atribui ba Orador ka Palestrante nain rua DR. Jaime Gama no DR. Aristides Lima; hanesan horiseik antisapadamente relembra Deputadu PN-RDTL no Povu Timor-Leste tomak atu la haluha no la nega Fretilin mak ofisialmente hato’o Votu Felisitasaun ba Loron Komemorativu Aniversáriu Trizézimu Oitavu (XXXVIIIo) Fundasaun Fretilin no ohin re-lembra razaun tansá mak Fretilin la bele marka prezensa tanba selebra festeza Fretilin nian no nudar Prezidente Parlamentu Nasionál RDTL fó hanoin duni Kontribuisaun Fretilin iha Baze Konstituisaun RDTL no hanesan konsagra iha Preámblu Konstituisaun RDTL mak rekonyese katak iha tiha ona kontribuisaun direta no inderetamente iha estabelisementu Baze Legál Konstitusionál Estadu de Direitu Demokrátiku ba paíz Timor-Leste hodi nune’e oinsá Timor-Leste bele moris iha Estadu mak  reflekta duni prinsípiu sira konsagra iha Konstituisaun RDTL nian.

Atribui no Reatribui saudasaun, voto de gratu no felisitasaun ho agradesimentu profundu ba akolyimentu no ba atendimentu mak Distintu Oradores DR. Jaime Gama no DR. Aristides Lima, Distintu Konvidadu no Entidade (mak nudar ema nebé uluk iha IIa Lejislatura dirije duni karta atu Orador nain rua ne’e ne’e mai nudar planu antisipatóriu ba IIIa Lejislatura RDTL nian), entaun Ex-Prezidente Titular Parlamentu Nasionál DR. Fernando La Sama de Araujo mós hodi marka prezensa; hamutuk ho deputadu sira ba IIIa Lejislatura PN-RDTL ida ne’e; mak hodi PN-RDTL, Estadu RDTL no Povu tomak Timor-Leste nian Atual Prezidente PN-RDTL Exmo  DR. Vicente Guterres enserra Sesaun Plenária Espesial ida ne’e liu husi sumáriu no konkluzaun mak kobre kontéudu hotu ho marku sentidu imensu proveitu katak Timor-Leste tomak pasu-a-pasu, ho neneik hetan liu tan imputs no impulsu kona ba konyesimentu funsionamentu Parlamentu no bele distinge Puderes sira ho Kompeténsia Institusionál husi Orgaun soberanu Haat iha Estadu RDTL ida ne’e; ita hein katak sustentabilidade ba Estadu de Direitu Demokrátiku RDTL nian bele ho neneik hakat dauk ba konyesimentu kle’an oinsa hala’o pratika Estadu iha ita tomak ninia moris hodi goja direitu no liberade mak nudar povu ida mak tau aas Lei liu buat hotu iha matéria konstitusionál RDTL nian. Até lá! Husi Tradutor ba “Seminário de Acolhimento da IIIa Legislatura de PN-RDTL datado aos dias 5, 6, 7, 10 e 11 de Septembro 

Taur Ho Horta Kaer Lilin Mean Hahi Kontribuisaun Komunidade Xines ba TL



Tempo Semanal-Dili, 20/09/2012

Iha loron (20/09) komemorasaun tinan sanolu resin ida INTERFET tama iha Timor Leste iha Setembru 1999, komunidade Xines iha nasaun inaugura monumentu ida iha Xina rate hodi foo onra ba sira ne’ebe lakon iha funu ba libertasaun nasional. Participa iha ceremonia ne’e ema wain inklui eis presidenti da Republika DR. Jose Ramos Horta no Xefe Estadu Foun Taur Matan Ruak. Iha okaziaun ne’e Presidenti Ruak hahi heroizmu komunidade Xines iha luta libertasaun nasional. “Ha’u hateten ba ita bo’ot sira katak, la’os hanesan familias vitima. Maibe ita bo’ot sira nu’udar heroi Timor leste nian,” Taur ko’alia ho matan baku ba komunidade Xines ne’ebe hamriik fatin refere.

Eis Xefe estadu Maior das FALINTIL ne’e mos apela ba governu daudaun ne’e atu valorize heroi sira ne’ebe sei moris no foo respeita ba sira ne’ebe mate ona iha funu no tane aas sira nia istoria.
“Ha’u rekomenda ba Sekretariu do Estadu atu nia iha responsabilidade no tugas hodi, tau matan ba sira ne’ebe moris, no, tau matan ba sira ne’ebe mate, no, tau matan ba ita nia istoria,” Taur dale.
Lider asosiasaun komunidade Xines iha Timor Leste, Syu Peng Lay dehan maske iha hanoin la hanesan iha tinan ruma kotuku maibe ikus mai sira konsege hetan consensus ida hodi servisu hamutuk ba konstrusaun monumentu ba heroi Xines sira. Monumentu ne’e konsege harii ho kontribuisaun husi Xines Timor oan iha cidade lubun ida iha Australia hanesan Sydney, Melbourne, Perth. “Iha tinan 2007, maluk sira reklha martires sira nia naran. Iha Timor mos buka. Konsege hetan 146 maka mate,” Syu Peng Lay relata.

Tuir dadus ne’ebe iha hatudu katak ihaDezembru  1975 wainhira invazaun Militar Indonesia tama dili komunidade Xines barak maka mate.

Iha momentu ne’e Taur Matan Ruak foo lembra fali katak restu mortais barak maka seidauk rekolha iha fatin barak no balun ho inisiativa familias ninian ba foti rasik hodi ba tau ona iha Tutugua Laga, Lospalos, Iliomar, Vikeke no Ermera.

“Ita nia esforsu para halibur sira. Kuandu ita la hetan, tuir lisan Timor hili fatuk musan tau sira nia naran. Rejista para ita nia jerasaun kuinese kona ba sira nia dedikasaun,” Tau hateten.

Husi Parte Syu Peng Lay husu mos ba komunidade Xines liu-liu familia herois sira atu rekolha naran ba herois sira ne’ebe maka seidauk hakerek iha monumentu refere. “Ami husu Familias sira ne’ebe naran seidauk tama, husu atu hatama mai. Ho dadus konkretu kona ba nia sofrementu para iha futuru mai sei tau iha jardim dos herois Metinaro,” nia apela.

Iha 2003 liu husi inisativa F-FDTL konsege reklha de’it restu mortais balun iha distritu manatutu, Baukau ho Vikeke maioria seidauk foti nune’e ema sunu du’ut sai ahi latan no balun sei habai aan iha foho lolon tan hafolin Ukun Rasik aan ne’ebe ohin loron ema barak goza.

Iha fatin hanesan Eis Presidenti, Ramos Horta dehan katak estadu Timor Leste sei la nega familias vitima husi komunidade xines. “Estadu la haluha vitima sira maibe rekuinesementu sei halo tuir ita nia konstituisaun. Tuir ita nia lei katak foo omenajen ba vitima hotu,” dehan eis representante CNRM iha FRENTE Externa ne’e.

Dala ida tan Ramos Horta foo importancia ba kontribuisaun husi Komunidade Xines iha istoria Timor leste ninian tan ba kormersiu entre Timor ho Xina iha ona antes Portuges sira sama ain iha rai loro sa’e iha ceklu sanolu resin lima.
“Kontribuisaun maka’as ba nasaun ida ne’e. Tan ba husi Aldeia too Timor Plaza,” dehan Horta refere ba na’in husi Timor Plaza.

Komunidade Xines ninia kontribuisaun ba harii monumentu ne’e hanesan izemplu bo’ot ida hodi hatudu la’os husu beibeik ba estadu. Maibe iha parte seluk asuntus veteranus, heroism ho vitima ne’e sai tiha ona projeitu hodi hamosu mos vitima falsu barak iha baze de dadus iha Kaikoli. Iha Ukun Rasik aan ne’e mosu herois barak liu fali iha tempu Resistencia tan ba medalha ho pensaun husi estadu.

Saturday 22 September 2012

LEGACY IRREGULARIDADE PDD LORI HIKAS EIS ADMINISTRADOR BA TRIBUNAL

Tribunal Distrital Dili tesi lia alegasaun KKN no
abuzu de poderes lubun ida ona.
Boot balun kotu  porvatoriu hatun ona
 sentenca tan ba komete krime ne'ebe tuir ulun boot sira
katak grave liu moras HIV Aids ne'e
maibe seidauk iha ida maka sulan iha Bekora. 

Tempo Semanal-Dili, 21/09/2012

Maske IV Governu ninia vida hakotu ona liu husi elisaun 07/07/2012 maibe malisan PDD (Pakote Dezenvolvilmentu Distrital/ Desentralizadu) sei afeta eis lider distrital balun. Tribunal Distrital Dili dala ida tan rasta hikas fali Arguido RBC ho ELFdC hodi hatan ba alegasaun ne’ebe hasoru sira kona ba prosesu distribuisaun PDD ne’ebe deskonfia hamosu iregularidade balun no falsifikasaun ba dokumentus ba distribuisaun tender ninian..

RBC nu’udar ulun bo’ot iha distritu capital nasaun ninian ne’e iha momentu ruma kotuk Tribunal distrital Disttrital ninia purvatoriu dere ona kastigu kadeia ho todan tinan tolu fulan neen ne’e nungka sente moris iha komarka ho juiz sira nia sentence refere maibe dala barak eis lider distritu Dili ne’e sei kastigu aan livre iha kareta laran, pasiar liu husi liuron Dili ninian. Ministeiru Publiku kondena arguido nain rua ne’e halo krime abuzu de poder hodi halo konkalikon ho komapnaia ida ho naran Inisial MC, Lda ne’ebe manan 100% projetu balun la liu husi tender.

Kazu ne’ebe registu iha Tribunal Dili ho numeru prosesu 668/2012/TDD iha ninia julgamentu hala’oa husi Juiz nain tolu hanesan Juiz Antonia Gomes, Juiz Antonio Goncalves no Juiz Antonio Gomes. Husi parte Ministeiru Publiku Prokurador Jose da Silva no Jose Aparicio mak sai hanesan defensor ba Arguido nain.

Iha okaziaun ne’e Tribunal foo tempu hodi rona uluk lia sasin husi testamunia husi Sub distritu Kristu Rei, Simplicio dos Santos. Iha tinan rua kotu Simplicio dos Santos hamutuk ho ninia belun sira husi sub distritu Nain Feto, sub distritu Vera Cruz, Atauro ho Metinaro hamutuk tama iha ekipa konjunta distrital hodi halo selesaun ba dokumentus atus ida resin ne’ebe compete ba PDD husi distritu Dili ninian.

“Ami grupu lima ne’e ida-idak tun ba verifika dokumentus husi kompania sira nia profile no valor projetu par abele hatene se maka merese atu mana. Maibe momentu ne’e Administrador Distritu Dili desizaun ona, dehan komapania MC, Lda mak manan. Maibe la liu husi hodi ami,” alega Simplicio dos santos.

Tuir sistema ne’ebe hatuur iha momentu ne’eba katak apaliasaun dokumentus no perfilu kompania sira nian halo husi EKD (Ekipa Konjunta Distrital) husi syb distritu iha Distritu Kapital Nasaun ninian maibe tuir testamunia ninia alegasaun katak desizaun foti fali husi Administrado Distrtu no sira rasik inocente.

Maibe hatan ba alegasaun ne’e defensor arguido nain rua ne’e ninia dehan ninia kliente so asina deit bazeia ba desizaun husi Ekipa Konjunta Distrital ninian. “projeitu ne’e ekipa konjunta Distrital mak foti desizaun. No asina, administrador mak asina. Ne’e los,” Pedro Aparacio fila lia kontra testamunia nia deklarasaun.

Defensor ne’e mos kontra akuzasaun husi Ministeiru publiku ne’e dehan ninia kliente sira halo krime tan ninia kliente la hetan osan ruma husi PDD. Tuir Aparico katak kazu ne’e mal administrasaun ka problema tekniku ninian. 

Foo Vida ba Nasaun Kelek la'os De'it La Iha Oan Mas Letratu Mos La'e


 Ohin loron sabadu fin de semana (22/09) ema wain tebes hamutuk iha Bui lai hodi foo onra ba saudozu Kelek ne'ebe Indonesia sira tiru mate iha kombate ida iha area Osowala. Familias sira rekola ona ninia restu Mortais lori ona ba halo tuir lisan iha Builai suku buibau. Ema wain tebes maka marka prezenca maske barak nungka haree saudozu nee ninia oin. Hetook triste liu tan letratu rohan ida tebes mos familias sei buka hela.

Biografia badak kona ba Saudosu Kelek


Saudosu Kelek ho naran kompleto  Domingos da Costa, moris iha Distritu Baucau, Sub-Distrito Baucau, suku Buibau, povasaun Builai, knua Builai iha dia… de –- de 1960. Saudosu Kelek, oan mane terseiro hosi maun alin nain nen (6). Aman naran  Feliciano Freitas no inan naran Teresina da Costa. Saudosu nian maun boot, Jacob da Costa mate iha Builai iha tinan 2007. Saudosu nian Bin Maria Gusmão alias Galiwai, hetan kanek, TNI kaptura no mate iha vila laran. Galiwai nian restu mortais to’o ohin loron la hetan. Saudosu nian alin mak Januario da Costa, Mestre Antonio da Costa no Cesario da Costa alias Malcom.

Saudosu Kelek hahu ninia estudo iha tinan 1971 iha eskola Primaria Buibau. Nia remata ninia primeira no segunda klase iha suku Buibau hafoin kontinua ba eskola Primaria Baucau hodi remata terceiro no quarta clase iha neba.

Iha tinan 1975, Saudosu Kelek halao inskrisaun ba iha Universidade Dr. Francisco Machado, Dili, hodi kontinua estudo ba nivel universitario. Maibe mehi ida ne’e la konsege realiza tamba situasaun politika iha momentu neba hahu manas. Ikus mai Saudosu hili dalan hodi kontribui ba libertasaun Nasaun RDTL.

Iha loron  16 Setembro, tinan 1975, Saudosu filas hikas fali ba ninia moris fatin, knua Builai. Hahu fulan Outubro 1975, Saudosu halao funsaun nu’udar Operador radio komunikasaun. Nia servisu hamutuk ho saudosu Vicente Reis, Sahe.

Iha loron 7 Desembro, tinan 1975, tropas Indonesia hahu’u invade Timor-Leste ba dala uluk iha Kapital Dili. Iha loron 9 Desembro, tropas Indonesia tama iha Baucau. Situasaun ne’e obriga Saudosu Kelek ho ninian Companheiros tomak no famila bo’ot hases an ba foho Matebian. Durante iha Matebian, Saudosu Kelek halao ninian kna’ar nudar responsavel ba SSHGP (Servisu Saude Higuine Popular) iha KC (Kompanhia Choke).

Iha tinan 1978, wainhira Saudosu Presidente Nicolau Lobato sei assume lideransa durante periodo base de apoio, Saudosu Kelek halao ninian kna’ar nudar Infermeiro iha zona besik Matebeian nian hodi servisu ba Forsa Armada Libertasaun Nasional Timor-Leste (FALINTIL) liu hosi Kompanhia Choke nebe komanda hosi Saudosu David Alex (Dai-tula).

Iha tempo Camarada Xanana Gusmão, atual Primeiro Ministro, lidera Konferensia Laline iha loron 3 Marsu, tinan 1981, Saudosu Kelek halao funsaun hanesan “Comba” ba rigaõ sei funu nafatin to’o tinan 1982. Iha momentu neba  saudosu kelek assumi mos kargo hanesan komandante seksaun iha terseira (III) Unidade, primeiro Seksaun kompanhia A ne’ebe lidera husi primeiro komandante, Saudozu Fera Lafaek no ninia Segundo komandante, atual Xefe Casa Militar Presidenti, Col. Trixi.

Iha tinan 1985, Saudosu kelek assume responsabilidade foun nudar Comandante Pelataun iha Terceira Unidade hodi husik hela ninian kargo nudar Comandante Seksaun. Saudosu Kelek muda ba Kompanhia COMDOP. Maibe destino koalia oin seluk. Seidauk kompleta ninian funsaun nudar Comandante Pelataun, Saudosu Kelek mos hetan tiru no hakotu iis iha fatin kombate wainhira satan netik Forsas Militar Indonesia nian iha area Osowala.

Saudosu Kelek fo’o ninia vida tomak hodi funu ba independensia RDTL to’o ninia ran turuk ikus. Nia mate klosan no la husik hela jerasaun ruma ba ninia uma laran no uma fukun Builale. Familia no gerasaun tuir mai se la kunhese ninia oin tamba letratu deit mos laiha. Ba Nasaun, Kelek laos deit laiha oan maibe letratu mos la’ek.

Nasaun doben ida ne’e hamrik hanesan nasaun soberano liu husi prosesu luta ida ke naruk. Ema barak fo an no lakon sira nian vida hodi ohin loron ita goza ita nian. Tamba ne’e liu hosi istoria badak Kelek nian bele habo’ot liu tan ita nian konsiensia ba rai lulik ida ne’e, hatene historia no serbi ho laran no kontinua obras nebe sira husik hela ba ita ho diak basa Nasaun nebe boot mak Nasaun nebe hatene fo honra no valoriza sira nebe sakrifika no fo an ona hodi liberta rai doben ne’e.

Iha oportunidade diak ida ne’e,s ami familia hotu, fo honra boot i tatoli mos historia badak kona ba Builai nia oan sira seluk nebe mate ba funu iha parte Frente Armada no mos Frente Klandestina nian.

Iha tinan 1974, ema nain tolu (Builai oan) nebe representa knua Builai ba simu bandeira FRETILIN iha pousada Baucau maka hanesan:
1. Sr. Francisco da Costa Freitas (nudar Liurai)
2. Sr. Sebastiao Sarmento Freitas (Delegado)
3. Sr. Alfredo da Costa (delegado)

Iha loron 7 Desembro, 1975, Forsas Indonesia invade rai doben Timor-Leste, Builai nia oan sira hases an ba matebian ho prinsipio ida atu defende rai doben ida ne’e, hodi labele monu ba invazores sira nia liman.

Iha tinan 1979 Builai nia oan sira hahu fahe malu;
1. Sorin hamutuk ho nia maluk sira rejisti iha foho kontra invasores Indonesios;
2. Sorin tun mai vila ho prinsipio ida katak isin lolon bele hamutuk ho invasores sira mai fuan ho laran hamutuk nafatin ho Maubere oan sira luta hasoru invasores sira;

Governu Fakar Ona Milaun Walu ba Tasi Hera no Sei salin tan


Tempo Semanal-Dili, 20/09/2012

Portu Temporariu Hera ba komponente naval F-FDTL gasta Ona milaun walu maibe seidauk uza tohar hikas fali ona. Nune’e atu hadia fali sei fakar tan osan dollar bele too milaun ba tasi hera. IV Governu konstitusional liu husi Konselhu dos Ministru hodi deside imediatamente harii refere ba roh rua ne'ebe sosa husi Xina ne'ebe iha momentu ne'eba atu too daudaun mai. Nune'e duni projetu refere tuir tipu emerjencia la liu husi tebder hodi entrega ba kompania ligesee enginering maibe too ohin ponte ne'e ninia kondisaun saun emerjencia liu tan. No roh rua ne'ebe sosa husi Xina seidauk para iha portu temporariu ne'e. Iha momentu ida kompania Lifesee husi Australia manan tender no ema Timor oan balun dehan komapnia refere sei foo portu ida ho kualidade ba Timor Leste. Maibe Portu Reefere seidauk uza mout uluk ona ba tasi. Ba portu Temporariu de'it gasta ona milaun besik sanolu satan Govenu atu harii tan portu permanente ida ba F-FDTL entaun sei too juta atus.

Koronel Falur Rate laek hatan ba jornalista sira ninia lian husu ohin iha hera ho diplomasia katak, “Eiiiii....portu hera ne’e, agora imi maka haree rasik ba. Ne’e ga. Ne’e ita nia governu ninian. Ne’e la’os ha’u nia ambitu atu koalia ida ne’e. Imi haree took bu’at ida ne’eba. Falha fali ona ne’e maka ....haree rona ne’eba monu tiha fali ona.”

Eis komandante gerila rejiaun tres ne’e ho diplomasia liu tan deposita nafatin ninia fiar ba ema ukun nain sira maske iha ninia dalen klaran atu sidi tiha fali. “Mas ita fiar katak ita nia orgaun kompetente. Neste kazu Governu ho instituisaun relevante tenke toma ona medidas para rehabita ka hadia i hadia halo foun fali tan ne’e necesidade no interese nasional ninian,” Dehan falur.

Governu Timor Leste foo projeitu ne’e ba kompania Australiana ida ne’ebe ninia baze iha Sydney ne’ebe halo governu Timor Leste hakneak ba kompania lifesee. Kompania oras ne'e han bosu no toba dukur mas governu maka simu todan nafatin tan ba Governu mak deside entrega projeitu refere ba kompania Australianu ne'e.

Friday 21 September 2012

AGRIKULTURA KOKO HUSU AIJUDA HUSI MAPF


Tempo Semanal-Lospalos, 21/09/2012

Tratores sira ne'e bou hamutuk iha
 duut laran iha IV Governu ninian
Atu garantia Agrikultor sira nia moris, Governu tenke ajuda Agrikultor hodi dezenvolve produsaun lokal hodi hamenus dependencia ba produsaun agrikula husi estrajenru no Governu presiza foo liu prioridade atu sosa produsaun iha rai laran.

Problema Agrikultora la’os novidade foun ba povu Timor-Leste. Tanba, realidade hatudu, iha fatin barak to’o ohin loron agrikultor sira enfrenta hela problema. Situasaun ne’e kuaze akontese ba agrikultor sira iha barak inklui Distritu Lautem.

Kuaze 98% komunidade Distritu Lautem moris husi vida Agrikultor. Tan ne’e, sira husu ba V Governu ne’ebe lidera husi PM Xanana Gusmao no liu-liu ba Ministeriu Agrikultor hodi bele fo asistensia masimu ba agrikultor sira iha area refere. Tanba, tinan barak ona mak agrikultor balun sei hala’o serbisu iha sira nia moris agrikultura ho sistema tradisional.

Nu’udar toos nain, Andre M. soares, husi aldeia Liarefa Suku Parlamentu, Sub-Distritu Moro, Distritu Lautem hateten katak, produsaun agrikula di’ak maka, agrikultor mos moris di’ak. Tan ne’e, Governu, liu-liu Ministeriu Agrikultura no Peska (MAP), tenke buka meus hodi ajuda trator ba agrikultor sira, atu nune’e, sira (agrikultor-red) labele moris nafatin ho sistema tradisional.

“Ha’u hanoin MAP tenke muda ninia sistema serbisu hodi toma atensaun didiak ba agrikultor sira. Tanba, se lae ami agrikultor ninia produsaun sei la folin. Hanesan agrikultores. ami presija tebes MAP nia tulun” dehan Andre.

Nia hatutan, MAP presija tebes ajuda Agrikultor sira hodi hadia kanu no barazen irigasaun nian. Tanba, irigasaun ne’ebe di’ak bele fo hasa’e mos rendimentu ba agrikultor sira. La’os de’it ida ne’e, Andre ne’ebé durante ne’e halai natar uza sistema tradiosional husu mós ba MAP atu tulun trator ba sira hodi nune’e sira bele uza halai natar.

“Se rezultadu serbisu iha tinan ne’e la di’ak, entaun ita tenke buka hadia iha tinan oin mai” nia fo hanoin.

Nune’e mos, Xefe Suku Baduru AnacLeto Fernandes hateten, ho mudansa klimatika ne’ebe iha fó dezafiu boot ba to’os nain no natar nain sira. Tanba, sira nia produsaun iha tinan ida ne’e ladun iha rezultadu di’ak.

Komunidade suku Badaru kuaze moris hanesan agrikultor, maibe, tinan ida ne’e sira halai natar tarde, tanba irigasaun la di’ak. Nune’e mos, sira uza hela irigasaun tradisioanl hodi kanaliza bee ba sira ninia natar.

Iha ceremonia inaugurasaun V Governu konstitusional presidenti da Republika husu ona atu Ministeiru Agrikultura  hadia ninia prestasaun. Wainhira sosa trator barak maibe governu sei importa  foos husi rai seluk ne’e presiza buka hatene ninia naksalak.


Iha parte seluk deputadu Parlamentu nasional husi opozisaun mos sadik Ministru agrikultura hodi hatoo justifikasaun kona ba gastu ba sosa Traktor ho produsaun. “Ha’u haree katak ministeiru Agrikultura fahe traktor lemo iha hau nia subdistritu venilale no hau haree trator sira atu dudu tetuk hotu ami nia foho maibe tinan bain loron importa nafatin foos husi rai liur,” so’e piadas husi Deputado Manuel Castro iha debare programa V Governu ninian foin lalais ne’e.(**)