Dili,Tempo Semanal
Tuir Direktur Labeh hateten diak liu ita banati tuir lalaok Augusto
Pereira ninian hodi defende interese povu hasai tuir dalan laos atu
hasai fali nian. Iha surat ne'e haruka ba ukun nain sira iha nasaun
ne'e Augusto hakerek, "hakarak deklara ba Na'i ulun sira katak durante
hau nia mandato iha serbisu Aprovisionamento nian, hau konsege salva
osan estado nian hodi ezekuta tuir dalan nebe los, laos hanesan
ninian hanoin ho ninian maluk sira seluk nebe la kompriende Lei
Aprovisionamento nia lalaok." Sr. Augusto Pereira, Iha dia 18 de
Fevereiro de 2009, horas 09.30 Htl, Ministru Edukasaun haruka Sra
Ermelinda telephone ba nia bainhira nia tuir hela treinamento iha
Ministerio Finanças hodi ba lalais Ministeiru atu hasoru malu ho
Ministru. "Ha'u ba Ministeiru maibe la konsege hasoru malu ho Sua
Exe.Ministro Educação maibe hasoru deit xefe Gabinete Sr. Alexandre
Magno ho Sr. Direktor AFLA Sr. Tarcísio do Carmo." Sira fo hatene ba
hau katak "apartir agora (18/02/2009) ita boot labele tur tan ona iha
Aprovisionamento. Depois Sr. Alexandre Magno fo hatene mai hau katak "
desisaun Ministro halo ona ba ita boot e ita boot muda laos tamba
iha kazu ruma mak muda maibe tamba ita boot sai Vitima ba Ema boot
sira balun iha Ministerio Educação nia laran."
"Ha'u tuir treinamento kona ba Prosesu Aprovisionamento nian tomak
nebe hetan suporta husi Banco Mundial iha Estrangeiro, no mos tuir
tan treinamento efetivo iha Ministério das Finanças e Aprovisionamneto
Central depois ministru João Cáncio Freitas hapara tiha hau husi
fatin nebe ha'u nia an preparado ona hodi ezekuta orsamento tuir lolos
Lei Aprovisionamento nian." Augusto Pereira hakerek ona surat ba
ejiji esplikasaun husi Ministru Edukasaun ba nia no Público tomak,
tamba sa no vijaun saida mak derepenti deit halo mudanca ba ninia
pozisaun hanesan Chefe Departamento de Aprovisionamento
Desecntralizado Minsiterio da Educação. Augusto Keixa ba nai ulun
sira ia nasaun ne'e katak Ministru edukasaun durante ne'e nunka mais
hakarak rona nia hanoin entermus tekniko implementasaun tuir Decreto
Lei no. 10 artigo 19 ne'ebe fo kbi'it ba Aprovisionamento
Descentralizado sira halo, no mos Decreto Lei no. 11, 12,14 mak
nu'udar mata dalan ba servisu aprovisionamentu maibe depois nia simu
tomada depose iha dia 23 de Maio de 2008, " Ministru buka fo sala deit
ha'u."
Please Place Photo of: Foto Augusto Pereira visita ba eskola nebe
seidauk taka iha Baucau
"Ha'u rasik la hatene sala sa ida los maka ha'u halo ona no ha'u sai
vitima ba ema bo'ot se los iha Ministeiru Edukasaun ne'eba." Nune'e
duni ha'u husu ba Ministru atu esplika klaru mai ha'u, "ema boot ida
nebe mak iha ministerio nia laran halo hau sai vitima, e tamba saida
la halo akusa causa direitamente ba ema bot ne'e." Mosu mos
akuzasaun husi staf ministeiru hasoru sira nia ulun bo'ot kona ba
nepotismu. "Ministeiru edukasaun ne'e hanesan familia ida nian tiha
ona," dehan staff ministeiru ne'ebe tauk atu sira nia ministru atu
hasai maka lakohi atu ninia naran publika iha jornal. Iha loron Tersa
dader semana kotuk Jornalista Tempo Semanal halo vizita ba Ministeiru
Edukasaun atu tenta konfirma alegasaun ne'ebe mosu kontra Direktora
Acreditasaun no Administrasaun Eskolar, Direktor AFLA no Xefe
Lojistiku. "Ha'u labele koalia ho ita bo'ot sira tan ba seidauk iha
autorizasaun husi ministru," dehan director AFLA. Xefe
Aprovisionamento Augusto Pereira konsege la autoriza ninia ministru
halo uza sala osan Ministeiru Edukasaun ba fali ministeiru ninia
kompetencia. Momentu ida Ministru Edukasaun ho ninia komitiva halo
visita ba oequce no promete atu ajuda sosa sofa ba Sekretariu Estadu
Rejiaun Autonomo Oequce uza osan husi Ministeiru Edukasaun total US$
922.82, husi kompainya Wehale Unip. Lda. Hafoin simu pedido do
pagamentu husi Wehale no iha despaicu husi ministru ba director
Administrasaun Financas iha loron 13/07/08 para reembolsa quantia ne'e
tuir pedido ministru ninian wainhira vizita ba Oequce. Maibe Xefe
Aprovisionamentu Augusto Pereira rejeira nia hateten katak , "Ha'u
rejeita halo reembolsa tan ba lalaok ministru nian ne'e sala no viola
lei aprovisionamentu no lei seluk tan. Sr. Ministru tenki hatene katak
Sekretariu Rejiaun Autonomo Oequce iha Ministeiru Estatal nia okos no
iha ninia orsamentu rasik." Tuir lei, orsamentu capital minor
Ministeiru Eduksaun bele uza sosa sasan ba ministeiru refere laos ba
fali sekretaria rejiaun Autonomo Oequce. Tuir dadus seluk ne'ebe iha
konfirma alegasaun tentativas atu desvia osan husi capital Minor ne'e
iha duni hanesan invoice AB36, AB37, AB38 ho total kuantia
US$10,584.00 ba manutensaun kareta land Rover ho numeru Matrikula
02-017 no hadia motor Yamaha DT 175 ho numeru Matrikula 385 mak
aprezenta ona husi kompainya Fomento Motor Workshop ne'ebe la iha
asinatura no data mos aumenta numeru ema ne'ebe halo servisu. Mosu
duvidas kona ba invoice ne'e maka Augusto Pereira nu'udar Xefe
Departamentu Aprovisionamentu iha 02/07/08 ba rasik halo
investigasaun iha uma servisu fatin Kompainya ne'e hetan kompainya
ne'e iha deit trabailiadores nain lima maibe iha invoice kompainya
ninian iha ema nain 10 ate 15 mak hadia no ba motor Yamaha ne'e
kompainya uza ema nain 10 halo servisu. "Departamentu de
Aprovisionamentu husu atu halo auditoria ba ba kompainya refere.
Bainhira seidauk iha rezultadu auditoria mak Aprivisionamentu sei la
halo prosesu pagamentu," ejiji Augusto Pereira iha oron 10/07/08 ba
Inspektor jeral do Ministeiru Edukasaun, Sr. Antonio Sequeria Alves.
"Ha'u lahatene auditoria ne'e nia lao onato'o ne'ebe maibe to'o ohin
loron ha'u seidauk hetan simu fali nota ruma nune'e aprovisionamentu
seidauk prosesa nafatin."Iha mos alegasaun kontra alin husi Ministru
Edukasaun ne'ebe kaer pasta iha Ministeiru Edukasaun nu'udar Direktora
Akreditasaun no administarasaun Eskolar, Sr. Idalina M. da C. Freitas
interfere iha servisu aprovisionamentu hodi halo despaicu halo
pagamentu 100% ba kompainya Bachy Transport Unipessoal ne'ebe aluga
hodi tula meja 15,000 no kadeira 15,000 husi Dili ba distritu 11
inklui ilha Atauro iha Timor laran. Despaicu husi Direktora
Akreditasaun no Administrasaun Eskolar ba Xefe Departamentu
Aprovisionamentu loron 30/06/08, " Prosesu pagamentu ida ba
equipamentu mobiliares ho total de Us$ 69,600.00 ba kompainya ne'e
deve ser 100%." Augusto Pereira alega katak, "Sr. Idalina husu atu
pagamentu US$ 69,600.00 ba Kompainya tenki 100% no liu husi Sr. Duarte
staf ida iha ninia diresaun mak selu fali ba kompainya. Maibe ha'u
dehan ne'e viola lei no ha'u la aceita."
Please Put photo: Foto Eskola nebe at tan anin iha Ermera
Iha Formulariu de komprimisiu ho Pagamentu ne'ebe asina husi Sr.
Samuel da Costa Alves nu'uadr responsabel Administrasaun no Sr.
Apolionario Magno, MBA husi departamentu Autorizador loron 16/04/08
hetan aprovasaun husi Ministru Joao Cancio Freitas iha loron 21/04/08.
Durante de periodu de exekusaun mosu lalaok ne'ebe ladun los entaun
Depatamentu Aprovisonamentu konkorda prosesa pagamentu ba Kompainya
Bachy Transport Unipessoal tuir servisu ne'ebe halo ona no ba
direitamente konta bankaria kompainya ninian entaun kompainya husu atu
ministeiru selu deit US$ 14,750. Nune'e duni iha loron 18/06/08 tuir
nota numeru 02/ME/ADM/Aprov/VI/2008 ne'ebe asina husi Direktor AFLA,
Sr. Tarcicio do Carmo no Direktora Akreditasaun no Administrasaun Sr.
Idalina Maria da Costa Freitas ne'ebe Komapainya Bachy Tranport
Unipessoal entrega hikas fali osan restu aluga kareta nian hamutuk US$
55,025.00 ba Xefe aprovionametu hodi salva guarda para uza tula sasan
ate hotu. "Ha'u konsege salva orsamentu hirak ne'e to'o tula sasan
to'o hotu se la'e ami fahe osan hotu maibe servisu seidauk hotu,"
deklara augusto Pereira. Iha fulan dezembru 2008 Ministru edukasaun
asina tan fali formulariu do Pagamentus 11 ba item ida deit hodi freta
kareta tula meja ho kadeiras ba distritu 11 la inklui distritu Same ho
Ainaro ho valor orsamentu total husi US$104,850.00. Tuir lei
aprovisionamentu Ministeiru edukasaun so bele exekuta mesak US$1.00
to'o US$ 100,000.00 maibe orsamentu ba fretas kareta ne'e liu ona
entaun halo fahe tiha keta-ketak. "Tuir lolos ami nia ministeiru viola
ona dekretu de lei numeru 10, 11, 12 ho 14 kona ba aprovisionamentu
decentralizado," relata Augusto. Nia mos alega katak Direktora
Akredtiasaun no Administrasaun Eskolar husu, "tenki fo hotu numeru
osan ne'e ta'u ona iha formulariu ne'e 100% ba kompainya ne'ebe manan
tender ne'e. " Maibe tuir Augusto hafoin halo selesaun ba Kompainya
tolu ne'ebe submete sira nia dokumentus no presu to'o ikus fo manan ba
kompainya ida mak hatam ho presu tun husi US$104,850.00. Aktividades
tula materias eskolar ba distritu lao nafatin no osan ne'e sei iha atu
tula. Iha fulan fevereiru 2009 Direktora Akreditasaun no
Administrasaun Eskolar husu aumenta tan kareta 10 para tula meja ho
kadeira iha armajen ba distritu maibe momentu ne'eba sasan mamuk so
iha maka materias ne'ebe apoiu husi UNICEF mak ministru la konkorda
atu simu ho merenda eskolar hanesan koto, foremungu fohuk no Supermi
at tan liu prazu ona.
Please Place Photo Of: Foremungu fohuk ba Estudantes iha Lospalos
Augusto konta tuir katak, "dala ruma kareta sira ne'ebe iha ne'e deit
mos atu ba tula kadeira ho meja fila mamuk tan ba kompainya sira nia
armajen mamuk oin sa atu aumenta tan kareta?" Tempo Semanal mos
konsege hetan sampel koto no furemungu ne'ebe fohuk hotu ona ne'ebe
haruka husi eskola ida iha area lospalos. Iha exekusaun orsamentu
US$104,850.00 seidauk hotu sei restu hela US$ 71,210.00 maibe parte
Akreditasaun no Administrasaun Eskolar iha 09/02/09 husu US$
17,550.00 para tula sasan nafatin. "Entaun osan sira ne'ebe restu
ne'eba ne'e halo sa ida fali," kestiona Augusto. Nune'e duni maka ema
balun iha ministeiru nia laran dun nia halo lakon osan. Iha 21/02/2009
Augusto Pereira loke brankas Ministeiru ninian hodi entrega osan
futu-futu hanesan restu husi US$104,850.00 maka US$71,210.00, osan
balun husi gabinete protokolo US$ 1,920.00, osan restu husi transporte
merenda eskolar nian total US$ 6,200, Osan husi parte lider
komunitariu ninian ne'ebe to'o agora seidauk foti mak US$ 3,397.00 ho
cek ida ba kompainya Reslau ne'e alega iha involvimentu Direktira
Akreditasaun no Administrasaun Eskolar ne'ebe labele selu tan ba to'o
agora seidauk aprezenta provas maka US$ 7,400.00. "Sira hakfodak
kuandu hare osan futun-futun iha brankas nia laran," dehan Augusto
hodi hatudu dokumentus asina entrega osan ba director AFLA, Sr.
Tarcicio do Carmo iha 21/02/09.
Iha dadus balun mos hamosu deskonfianca ba uza sala osan ministeiru
nian ba ministru ninia interese privadu. Iha recivu de reembolca osan
balun ba ministru ninia kaben tan hadia kuartu ba guarda sira. Maibe
satf ministeiru Saude alega katak sira nia ministru uza osan ne'e ba
hadia ninia uma privadu. "Ne'e teknik deit lolos ne'e ba hadia
ministru nia uma," dehan Augusto.
Tuir nota ne'ebe iha AC ne'ebe sosa atu tau iha edifisio novre
Ministério da Educação Vila verde maibe lori fali ba monta iha uma
privadu ministru ninian. "Ami lori AC kuaze hat ona ba monta iha
ministru nia uma no ikus liu iha 18/02/09 ami lori tan AC ida ba
Ministru nia uma Bekusi," dehan staf ministeiru Edukasaun ne'ebe husu
jornal ne'e labele hasai ninia naran.
Tuir staf ne'e hateten katak vice Ministru Edukasaun mos iha momentu
ida husu atu hadia ninia uma maibe labele tan ba atetude ne'e bele
viola lei nune'e sira husu Vice ministru atu kompriende I la konsege
hadia vice ministru ninia uma ate agora. Tuir observasaun Tempo
Semanal sala balun iha Ministeiru edukasaun nia laran fiu sei tabele
hela I seidauk monta AC maibe hafoin de jornalista Tempo Semanal foti
kestaun AC ne'e ba Ministru liu loron ida deit sala de planeamentu
Ministeiru Edukasaun hahu hetan AC. Iha mos recivo de pagamentu ba uzu
telephone iha bekusi maka hasai osan husi ministeiru hodi selu hetan
aprovasaun husi director AFLA 18/06/08, selu pulsa electrisidade, ense
mina ba gerador semana-semana. Tuir dokumentus hatudu katak Xefe
Logistika no patrimonia Sr. Jaime Barbosa Pinto indika ona Sr.
Gilberto Alamso sousa mak foti mina Gerador ministeiru Eduksaun maibe
jeral refere at hela. Tuir dokumentus ne'ebe jornal ne'e asesu hatudu
katak desde fulan setembru 2008 mina ne'ebe ba foti kada semana 50
litrus ne'e lori hotu bat au iha jerador ida iha iha uma ministru
nian iha bekusi. "Ha'u hare ami nia ministru ninia planu ba exekusaun
orsamentu la fixo no ami tenki responde deit ba ninia promesas sira,"
dehan Augusto. Nia relata katak, "iha 2008 tuir planu jeral orsamentu
la iha item atu sosa motor ba inspector eskolar sira nune'e CVP hotu
ministru rasik mak aprova no haruka hotu ona ba Ministeiru financas no
to'o ikus Ministru ba halo vizita ba distritu hodi halo hela promesa
entaun mai fali kansela hotu CVP sira no ami hotu servisu sai
rungu-ranga." Tuir planu orsamentu ano civil 2008 Ministeiru edukasaun
la iha planu atu sosa motor maibe Ministru Joao Cancio Freitas husu
halo tranferencia capital Minor husi diresaun walu iha Ministeiru
Edukasaun ho total osan US$ 150,000.00 hodi sosa motor 84. Nune'e
duni tuir Surat ne'ebe asina husi Ministru rasik iha 09/06/08 ba
ministra Financas ho no. Ref: 267/GM/ME/VI/2008 ne'ebe ho asuntos
tranferencia de fundos no no. 268/ME-GM/vi/2008 husu transferencia de
verbas no kanselamentu ba deversos FCP refere ba capital Minor.
"Ministru La iha Planu Fixo so iha maka Ministru gosta halo promesas
entaun prosesu CPV lubun ne'ebe Aprova ona husi Ministru Edukasaun Sr.
João Cáncio Freitas, tenki kansela I difikulta ami nia servisu hotu,"
Alega Augusto Pereira kontra eis Fungsionariu Penerangan RI iha Baucau
tempu okupasaun Indonesian ninian ne'e. Iha tinan 2008 Ministeiru
Edukasaun mos la iha planu atu sosa Mini Laptop (Reff. Dokumentus
No.266 / ME / GM / VI / 08 ) Maibe ministru hakarak obriga atu sosa.
Hafoin staf sira ba buka hatene presu iha Timor Leste no Indonesia
tuir Ministru katak ne'e karung liu. Tuir Ministru hateten ba nia
staf Augusto katak Mini Laptop ida ho USD 250.00 (docentos sinqwenta
dollars americanos); Hafoin Augusto dehan Ministru dun nia tenta atu
halakon osan estadu ninian, " osan nebe restu fahe malu ho se ?" Xefe
Departamentu Aprovisionamentu ne'e mos fase ninia ministru ba publiku
tan ladun iha interese atu haruka lalais materiais sira ajuda husi
UNICEF ba hadia eskola ne'ebe iha situasaun emerjencia ninian. Tuir
dokumentus proposta ba UNICEF ne'e asina husi director jeral
Ministeiru Edukasaun Sr. Apolionario Magno, MBA iha loron 12/09/08,
hafoin simu relatoriu husi direktores rejionais no unicef rasik.
Unicef rasik fo resposta positive ba pedidu ne'e hodi ajuda kalen
tahan 15,039, pregu kalen nian 550kg, pregu 12 mak 550kg, pregu 10
hamutuk 550kg, ai 5/7 lolon liu 2000, ai 6/12 liu lolon 1000 maibe sei
"Bodu hela iha armajen." "Ha'u lahatene tan ba a maka nia la kohi atu
fo autorizasaun hodi lori ba eskola sira nebe iha area remotas tamba
tuir nesesidade urgente, nebe oferese husi UNICEF baseia ba proposta
nebe mai husi Director ( Regional I baucau, Regional III Maubesse no
Regional IV Maliana), to'o agora sei bodo hamutuk hela iha armazen
fomento Dili," nia dehan. Nune'e Augusto soe viadas ba ninia ministru
hodi dehan, "Estudante oan sira nebe eskola hela iha udan, anin no
loro manas nian laran imi terus lai ba tamba Sr. João Cáncio Freitas
sei halo hela ninia estrutura seidauk hotu bain hira nia halo hotu ona
ba mak lori sasan ba imi." Bainhira Sr. João Cáncio Freitas bolu hau
ba husu tamba sa mak husu materiais ba UNICEF atu halo saida no se
mak atu tula no se mak atu halo? depois nia ho hirus dehan ba hau
"Director Estupido", haruka hau sai deit husi ninia fatin serbisu.
Imforma katak Sr. João Cáncio Freitas durante ne'e la fo importansia
ba serbisu nebe durante ne'e hau oferese ba nia hanesan Ministro da
Edukasaun. Nia so gosta ba fatin ida ne'e promesa ba fatin seluk halo
promesa, maibe karik Ministru la hare'e katak atetude sira ne'e sei
prejudika lei aprovisionamentu nian. Augusto husu Presidente da
República, DR José Ramos Horta, "atu bele bolu atensaun ba Premeiru
Ministro Kay Rala Xanana Gusmao, atu kontrola lalaok Ministro da
Educação Sr. João Cáncio Freitas nebe sempre kontra lei
aprovisionamentu no mos la hatene fo ezemplo diak ba ema seluk,
atu labele komete mal administrasaun no viola lei sira nebe regula
fungsionamentu normal instituisaun governo nian. Augusto sujere diak
liu troka tiha Ministru Edukasaun. "Permeiru Ministru Kay Rala Xanana
Gusmão bele hare hikas fali ema Timor oan ida ne'ebe iha kapasiadde no
hatene fo ixemplu diak hodi troka Sr. João Cáncio Freitas ne'ebe la
iha kapacidade." Nia hatutan " Se nia mak sei sai nafatin programa
Ministeiru Educação sei la iha mudansa, tamba nia gosta hapara ema
tuir ninia hakarak, tamba iha fulan hirak liu ba mos nia hapara tiha
ona Director Nacional balun, ho rasaun nebe ke la klaru."
Tuir dadus ne'ebe Tempo semanal asesu konfirma duni katak direktur
lubun ida maka lakon duni sira nia pozisaun no la halo aktuvudade ona
iha Ministeiru Eduksaun maibe sira sei simu nafatin sira nia
vencimentu. Direktur ne'ebe hasai ona maka Direktur Administrasaun
Financas tuan Sr. Marcelo Caetano Araujo, Xefe departamenetu Financas
Angelo Ximenes, Xefe Departamentu ensinu Primaria, Sra. Delfina
Borges, Xefe Departamentu asuntus Profesores, Direktur Nasional
Kurikulum, Materias no Avaliasaun DR. Mateus dos Reis hasai no troka
hotu ona no ikus liu mak Sr. Augusto Pereira, Xefe Departamentu
Aprovisionametu Ministeiru Edukasaun.(ts)
Pedro Lay Indika Horta Emergensia ba USD1 Juta
Dili, Tempo Semanal
Povu tomak iha rai laran nomos komunidade internasional hakfodak
wainhira mosu atentadu 11 Fevereiru 2008. Alende halo ema tomak
hakfodak, atentadu nee mos halo povu tomak lakon tiha sira nia
liverdade movimentasaun tanba situasaun Estadu de Sitiu. Maibe povu la
hakfodak, wainhira Ministru Infrastruktura Eng. Pedro Lay hasai
orsamentu estadu nian ho koantia USD 1.000.000,00 (1 juta) hodi
entrega ba kompania Carya Timor Leste (uluk BTK) hodi halo
rehabilitasaun ba Estrada runway husi ponte Bidau too rezidensia
Prezidente Jose Ramos Horta, iha area Branka. Povu la hakfodak tanba
povu la akompania prosesu tenderizasaun no povu rasik la informadu
konaba alokasaun orsamentu estadu nian nebe Ministru sira ezekuta.
Hanesan publiku tomak akompana katak, tinan-tinan koandu guvernu
aprezenta orsamentu jeral estadu iha Parlamentu Nasional, Prezidente
da Republika, Prezidente Parlamentu, Primeiru Ministru, Deputadus no
membrus guvernu tomak hatoo mensazen liu husi radio no televizaun nebe
halo reportazen direita iha aprezentasaun orsamentu nee katak, povu
tenki akompana debate orsamentu nee tanba povu tenki hatene alokasaun
orsamentu ba ministeriu ida-idak.
Povu iha direitu tomak atu hatene alokasaun orsamentu nee tanba
orsamentu nee ho ninia objetivu atu hadia povu nia moris, laos pesoal
ka grupu balu nia moris deit. Maibe tanba sa povu laiha direitu atu
akompana no hatene prosesu ezekusaun ba orsamentu nee. Tanba sa USD1
juta nee la liu husi konkursu publiku ka tenderizasaun maibe liu deit
husi prosesu single source.
Karik Ministru Infrastruktura simu resep balu husi doutor sira husi
Ospital Royal Australia katak, Prezidente Horta labele halai kareta
liu husi estrada kuak tanba bele hamosu infesaun ba Prezidente nia
kanek, ou tanba ministru preokupa konaba Prezidente nia vida nudar ema
diplomata, duke preokupa ba povu atus nia vida nebe moras no ijoladu
iha area rurais tanba la hetan asesu ba estrada. "karik prezidente
rona antes projetu nee komesa, prezidente sei kansela tiha projetu nee
tanba hanesan prezidente ba ema kiak, hau fiar Horta sei la simu
ministru aloka USD1 juta hodi reboka deit estrada kuak ho distansia
1-2 km. Sa tan Prezidente Horta hatene katak, iha situasaun estadu de
sitiu nee, povu labele halo sira nia atividade ekonomia ho livre, nee
bele afeta ba sira nia nesesidade loro-loron nian. Tanba nee, Horta
karik sei propoin atu orsamentu USD1 juta nee aloka ba ema kiak sira
iha area rurais", dehan Nicolao Ribeiro, LSE. ba jornal nee iha Dili
foin lalais nee.
Atu fortifika informasaun sobre USD1 juta nee, Kinta-feira,
26/02/2009, iha EDTL Kaikoli Dili, jornalista tenta halo intervista
ho Ministru Infrastruktura, Pedro Lay, maibe ministru halo finji la
hatene totalidade husi orsamentu nee. Maibe tuir relatoriu estatutu
nebe sai husi Ministeriu Infrastruktura rasik defini katak iha
orsamentu ho total USD1 juta mak aloka ba hadia estradas urbana,
drainagen no footpath, maibe iha indikasaun katak orsamentu nee hodi
hadia deit Estrada husi ponte Bidau too hela fatin Prezidente Horta
iha area Branka.Iha numeru E Urban Roads, Drainage and Footpath
estatutu relatoriu nee nian, iha item esplika klaru konaba alokasaun
orsamentu nian katak, USD1 juta nee hodi hadia Estradas na cidade de
Dili, maibe iha indikasaun katak 1 juta nee hodi hadia deit Estrada ba
Prezidente nia uma.Nee signifika katak, prosesu ezekusaun orsamentu
nee la normal tanba orsamentu hodi hadia Estrada iha Dili laran tomak
maibe hodi hadia deit estrada ba prezidente nia uma. Problema ida nee
sai komplikadu liutan, tanba Pedro Lay uza nia poder hanesan Ministru
hodi hili kompania Carya Timor Leste mak kaer projetu nee sem liu husi
prosesu normal hanesan tenderizasaun. Hahalok hanesan nee viola lei
prokurament nian nebe hateten katak, orsamentu liu husi 100 millioens
tenke liu husi tenderizasaun. Pior liutan, Ministru uza prezidente nia
kanek hanesan razaun ba ejekusaun orsamentu USD1 juta nee i uza
prezidente nia kanek hodi koloka projetu nee tama iha faze
emergensia.Uma juta hodi rega aspal goreng ba prezidente ema kiak atu
sae kareta luxu hodi halai liu, zero juta ba ema mukit no kiak sira
iha area rurais nebe halerik tanba la hetan asesu ba estradas.Hanesan
matenek nain balu hateten, atu loke Estrada foun ho distansia 1 km,
guvernu la presiza hasai USD1 juta maibe hasai deit USD700,000.00 too
800,000.00 USD. Maibe iha kazu ida nee, tansa taka Estrada kuak deit,
guvernu liu husi Ministru Infrastruktura tenki hasai osan USD1 juta ba
projetu nee. Karik iha indikasaun ba tendensia politika balu, dehan
matenek nain nee. Haree husi parte teknikus, rehabilitasaun estrada
husi Bidau ba Prezidente Horta nia hela fatin, la tuir kriteria normal
tanba Estrada nee halo durante semana ida nia laran deit, la iha test
sample ba kadar garam, la mantein suhu aspal too 1000C nomos uza
agregat C iha Estrada ho kadar garam as. "se ita kompara iha tempu
Indonezia, kompania sira fui aspal uza sistema manual diak liu duke
uza sistema modernu nebe oras nee implementa iha Timor Leste. Sistema
manual nee diak tanba suhu aspal/manas too 1000C, maibe uza sistema
modernu suhu aspal bele tun too 70-800C. Pior liutan projetu hadia
Estrada nee uza sistema payment/lapisan nebe bele at iha kolker tempu.
Atu hatene konaba valor fiksu husi orsamentu USD1 juta nee,
Kinta-feira semana kotuk jornalista Tempo Semanal husu klarifikasaun
ba Diretor Prokuramentu Nasional Francisco Soares, maibe Diretor nee
lakohi fo sai valor orsamentu, tanba tuir Francisco problema orsamentu
nee komfidensial, nunee jornalista sira labele hatene total orsamentu
ba projetu hadia Estrada husi Bidau ba Prezidente Horta nia hela
fatin.
Husi parte seluk Ministru Infrastruktura, Pedro Lay hateten ba
jornal nee iha EDTL Kaikoli Dili, Kinta semana kotuk katak, nia la dun
figura konaba valor orsamentu tanba orsamentu boot demais. "hau
laduuun..saida,..hau la figura loloos mas hau bele fo ba ita boot sira
konaba orsamentu nee, komu barak demais hau mos la dun lembra", dehan
ministru ho lian sidi. Liutan Pedro Lay esplika katak, projetu hadia
estrada nee emergensia teb-tebes tanba Prezidente da Republika atu
fila hikas mai Dili. Tan nee, Estrada tenki hadia lalais para wainhira
Prezidente mai karik, Prezidente labele halai kareta liu husi Estrada
kuak tanba se lae bele afeta ba Prezidente nia kanek. Maibe wainhira
jornalista husu konaba orsamentu USD1 juta nebe atu uza ba hadia
Estrada iha Dili laran nebe iha indikasaun katak orsamentu nee hodi
hadia deit Estrada husi Bidau ba Prezidente Horta nia hela fatin,
Ministu nee la esplika klaru konaba pergutan nee. Ministru hateten
fali katak, projetu hadia Estrada iha Dili laran halao tiha ona no
halao hela dadaun.
"ita atu hadia Estrada husi Palacio ba Lahane nomos husi Ospital
nian maibe tanba orsamentu ladun boot, entaun ita hadia bertahap",
dehan Ministru. Konaba tanba sa projetu hadia Estrada ba Prezidente
nia hela fatin la liu husi tenderizasaun, Ministru esplika katak,
tanba Prezidente atu fila hikas mai Timor Leste, entaun Ministru bolu
deit resource nebe iha ona atu ba hadia Estrada nee kalan loron, dehan
Pedro.
Iha inagurasaun guvernu AMP iha Palacio Novre Lahane, Primeiru
Ministru Xanana Gusmao hateten, guvernu AMP forma bazeia ba esperitu
transparansia no akontabilidade, maibe tanba sa iha realidade guvernu
la implementa esperitu hirak nee.
Problema infrastruktura iha rai laran, fo impaktu makaas ba desizaun
Millennium Challenge Cooperation (MCC), nebe fo sai ninia relatoriu
antes tinan 2008 remata katak, MCC kansela fundus Compact MCC nian mai
Timor Leste tanba MCC indika Timor Leste tama iha kategoria korupsaun
as nomos guvernu laiha planu iha area infrastruktura. Relatoriu nee la
sai referensia ba guvernu ida nee tanba mesmu tinan 2009 guvernu
planeadu hanesan tinan infrastruktura, maibe guvernu laiha planu
konkreta atu defini area infrastruktura ida nebe mak presiza hetan
prioridade. Tuir matenek nain balu hateten, se guvernu iha planu atu
hadia Estrada, elestrisidade no bee moos iha Timor laran tomak,
guvernu presiza gasta deit USD30 millioens ba kada distritu la inklui
Dili. Signifika katak, tinan-tinan kada distritu hetan alokasaun
orsamentu USD30 millioens maka guvernu gasta deit USD360 millioens ba
12 distritus. Husi USD360 millioens nee, guvernu bele rezolve hotu
kedas problema Estrada, eletrisidade no bee moos iha distritu 12.
USD360 millioens ba Estrada, eletrisidade no agua iha Timor laran
tomak difrente ho USD320 miliar ba programa guvernu nian atu harii
central oleu todan iha Hera, Manatuto no Betano. Nusa USD320 miliar
nee la hasai USD30 millioens ba distritu ida hodi hadia Estrada, bee
moos no eletrisidade. (aro)





