Monday, 3 August 2009

Tempo Semanal Edisaun 150

Mari Alkatiri Alega Korrupsaun Buras Iha AMP Nia Ukun

Dili, Tempo Semanál

Kazu korrupsaun ne'ebé agora dau­daun mosu iha Governu Aliansa Maioria Par­lamentár (AMP) nia ukun to'o ohin lo­ron sai preokupasaun boot ba povu Timor Le­ste, liu – liu ba partidu opozisaun sira tanba kazu korrupsaun ne'ebé akontese la'ós ko­rrupsaun ida ne'ebé ki'ikoan ne'e duni pre­s­iza halo investigasaun lalais. Atu hatene klaru ko­mentáriu husi Partidu opozisaun nian tuir ma­i ita akompaña inter vista ezekutivu ne'ebé Jornalista Tempu Semanál halo ho Sekretáriu Jerál Partidu Fretilín Dr Mari Alkatiri iha semana foin lalais ne'e.

Oinsá pozisaun bankada Fretilín, liu-liu partidu opozisaun sira nia hare kona ba kazu korrupsaun ne'ebé agora daudaun akontese iha ita nia nasaun ?

Kestaun ne'e hanesan preok­up­a­saun boot tanba kazu korrupsaun ne­'­ebé akontese iha Governu Aliansa Ma­i­oria Parlamentár (AMP) nia laran la'ós kazu ki'ik maibé osan ne'e juta ba juta n­e'ebé ita bele dehan katak mai husi tasi mane no lakon de'it iha tasi feto ne­'ebé signifika hanesan, osan ne'ebé mai husi mina rai nian ne'e mout de'it iha rai maran no derrepente mosu fali iha rai seluk. Ita hotu hatene katak tinan rua ona Go­vernu defaktu AMP nia ukun (IV Go­v­ernu Konstituisaun) osan hira mak sira ga­sta ona no ninia rezultadu mak ida ne­'ebé, maibé iha tinan 2008 nia laran da­la barak sira ko'alia katak iha susesu balu ne'ebé sira halo ona tanba konsege re­zolve problema petisionáriu nian, re­z­olve problema Alfredo tanba Alfredo mate, nune'e mós sira dehan rezolve ona problema IDPs nian maibé ba ami ida ne'e seidauk rezolve mais hadi'a de'it pro­blema tanba osan ne'ebé petisionáriu no IDPs sira simu hotu tiha ona ne'e du­ni agora sira atu halo tan saida tanba la iha kampu de serbisu ne'ebé di'ak. Maski agora daudaun kazu Majór Alfredo nian ne'ebé akontese iha 11 de Fe­vereiru iha tribunál ona maibé to'o ohin loron sei konfuzaun hela tanba sei­d­auk hatene loloos se mak iha kotuk, se ma­k iha oin no mós se mak iha sorin ne'e duni problema hirak ne'e seidauk rez­o­lve ne'e duni susesu ne'ebé sira dehan ne'e susesu saida nian. Alende ne'e sira mós dehan katak, tinan 2009 hanesan tinan infraestrutura nin­i­an maibé realidade ita nunka hare infr­a­e­strutura tanba taka kuak iha lurón de'it mós la hatene tanba taka ohin aban nakloke fila fali nune'e mós infraestrutura hirak ne'ebé agora daudaun sira inaugura ne'e ami nian hotu.Osan barak- barak ne'ebé Milhoes ba Milhoes ne'e lakon ba iha ne'ebé hotu, nune'e mós ita hatene katak iha korrupsaun boboot maibé Governu la iha inisiativa di'ak atu kombate korrupsaun tanba kombate korrupsaun la'ós atu hari de'it komisaun anti korrupsaun (KAK) mais kombate korr­u­psaun hahú iha governu nia laran kedas ho sistema ida ne'ebé di'ak hodi nune'e bele impede no prevene korru­p­s­aun ne'ebé mosu. Sekarik sistema ne'e ita sobu tomak hotu ona no ema hotu-hotu la'o ho osan kes inklui mós diretora sira ne'ebé ninia ga­veta nakonu ho kes entaun saa jestaun mak ida ne'e tanba hotu – hotu ba foti osan iha banku hodi gasta ba mai de'it. Nune'e mós iha orsamentu ne'ebé de­h­an atu uza ba buat ida maibé sira gasta fali ba buat seluk depois to'o tempu atu presiza osan hodi uza dehan fali osan la iha ona tanba uza hotu ona. Maski agora daudaun provedór halo ona ninia investigasaun no rezultadu balu komesa fó sai ona para atu husu ba prokuradór jerál hodi investiga maibé kazu korrupsaun iha alfándega ás ba beibeik nune'e mós ate osan ne'e be fó ba ferik ho katuas sira ema balu sei kobra tan U$ 5 dolar entaun to'o bainhira loos mak inve­s­tigasaun ne'e atu hala'o. Nune'e mós projetu sira ne'e fó de'it no agora sira halo simulasaun hodi hatudu kat­ak iha konkursu maibé antes atu loke ko­nkursu sira rasik hatene ona se mak atu manan mais kuandu ema ne'e mak la manan entaun sira halo fali retender atu nune'e bele entrega ba ema ne'ebé sira hili.foin lalais mosu alegasaun korrupsaun ida ne'ebé mai husi Primeiru Ministru (PM) katak entrega projetu ba ninia família ne'e duni loos ka la loos tenke inv­e­stiga la'ós husik liu de'it depois dehan fali PM ninia família mós iha direitu atu moris. Sim,….sidadaun hotu – hotu iha dire­itu atu moris maibé buat hotu tenke liu husi prosedimentu no mós ten­ke tuir lei tanba kuandu la tuir lei no prosedura ne'ebé iha entaun ida ne'e signifika hanesan korrupsaun tanba iha jogu de influensia ne'e duni buat hirak ne'e hotu hamosu preo­k­upasaun boot tanba osan lubuk ne'ebé gasta hotu ona ne'e mak investe duni ho di'ak entaun oras ne'e dezenvolvimentu iha timor bele la'o ona ba oin.

Ohin ita boot ko'alia katak fó projetu ba família, maibé iha ne'e mosu alegasaun ida ne'ebé dehan katak iha momentu ita boot nia ukun mós hanesan ?

Sekarik ha'u fó projetu ba ha'u nia oan, ha'u nia maun ka ha'u nia kaben en­taun ha­'u dezafia PM Kay Rala Xa­n­ana Gusmão ho ­ninia Governu atu prova bu­at ida ne'e tan­ba ne'e mak ha'u dehan prosedura tenke iha no tenke respeita lei tanba ha'u nunka asi­na projetu ba ema ida liu-liu ba ha'u nia família ne'e du­ni ha'u dezafia. Tanba kritériu avaliasaun ba projetu te­nder ne'e téknika la'ós polítika ne'e duni té­kniku sira mak deside la'ós ha'u mak asina tan­ba ha'u nunka asina buat ruma.

Iha momentu ida ami husu pergunta s ba PM katak saida mak akontese iha kazu fó projetu ba nia oan, maibé PM esklarese katak husi nia parte hakarak atu halo investigasaun hahú husi tinan 2002 mai leten ?

Ha'u dezafia PM Xanana no husu atu lalika hahú de'it husi 2002 maibé di'ak liu ha­hú husi 2000 tanba iha momentu ne­'ebá ha'u mós hanesan ministru asu­n­tu ekonómiku de­pois mak ba Primeiru Ministru. Resposta ne'e hanesan resposta ida n­e'ebé moe la iha tanba ninia prinsípiu mak ha­nesan, ida seluk uluk halo entaun ha'u mó­s iha direitu atu halo maibé ku­a­ndu ida sel­uk uluk la halo depois mak ha'u halo ent­aun oinsá, ne'e duni karik ida seluk uluk halo mais la fó direitu ba nia atu halo tanba nia dehan tama para atu­ hadi'a la'ós tama hodi halo tuir fali.

Kazu korrupsaun ninia impaktu ba dezenvolvimentu ne'e oinsá?

Korrupsaun hotu-hotu signifika iha i­m­paktu negativu tanba kuandu iha korrupsaun ko­n­serteza ema lubun oan ida mak sai riku ba beibeik maibé barak liu mak kiak nafatin no ki'ik liu tan.Labele hanoin katak fó de'it U$ 20 dolar ba ema depois dehan katak rezolve ona pro­blema ema kiak nian, nune'e mós labele ha­noin katak sosa tratór no fahe naran – naran de'it ne'e hanesan ajuda ona agrikultór sira tanba sosa tratór ne'e hanesan projetu ida atu hatama osan iha sira nia bolsu maibé la'ós ho objetivu atu ajuda agrikultór, ne'e du­ni se kuandu sira ninia objetivu hakarak atu ajuda agrikultura entaun primeiru tenke or­ganiza uluk agrikultór sira hodi fó kap­a­s­itasaun ba sira para oinsá bele uza tratór ho d­i'ak, ida ne'e mak dehan ajuda tanba la'ós lori foos mai hodi fa'an baratu maibé hakarak obriga para ema halo natar. Ha'u la'ós dehan katak labele ajuda foos ba ema, maibé iha tempu krize ita presiza aj­uda duni mais ita labele halo jestaun ba rai ida ne'e katak tinan ba tinan sai hanesan em­erjénsia hela de'it entaun ida ne'e la loos tanba ita tenke iha konseitu dezenvolvimentu de progresu"

Maibé tuir PM katak kestaun ida ne'e hanesan reforma saun ?

Ita foin hari estadu iha tinan lima nia laran ha­nesan foin mak tau ai – rin maibé atu reforma saida entaun ida ne'e signifika atu atu sobu la'ós reforma tanba foin mak tau ai-rin no seidauk tau kakuluk maibé sira komesa sobu ona sistema hodi nune'e mak osan kes ta­ma gaveta ne'e.Hahalok ida ne'e loloos de'it ita fa'an s­as­aen iha kios tanba ema mai sosa sa­saen osan ita hatama ba gaveta ne'ebé iha lian po­rtugés hateten 'Jestaun de kan­toneiru' maibé jestaun estadu labele ha­nesan ne'e tanba estadu hanesan sistema ida ne'ebé hatuur hela iha ninia fatin ne'e duni osan hir­ak ne'e ninia fatin mak banku la'ós iha ga­veta diretór ka ministru ninian.

Karik ita boot iha dadus konkreta ruma ne'ebé hatudu katak família Ministru nian se mak agora riku liu?

Ha'u lakohi temi ema nia naran mais hakarak hateten katak buat ne'ebé bolu sinál da rikeza ne'e ita hare momoos tanba ema ne'­ebé tinan rua ba kotuk la iha buat ida ma­is agora iha raketa rua ou tolu ne'e duni si­nál da rikeza hatudu katak to'o ona atu halo inisiasaun hodi halo investig­a­s­aun tanba nu­sa mak ema ida manan mil dolar kada fulan be­le hetan lalais raketa rua ka tolu iha ninia uma, karik ita presiza ha­tene iha rendimentu seluk ka la iha". Bainhira atu ko'alia kona ba korr­up­s­a­un iha ha'u nia ukun hanesan PM "ha'u bolu kedas inspetór jerál no halo kedan de­spaxu hodi investiga ne'e duni iha ha'u nia tempu kazu ne'ebé investiga kuaze 60 resin. Maski iha momentu ne'ebá pro­v­e­dór seidauk iha, maibé kuandu inspetór jer­ál hala'o ona inve­s­ti­gasaun la iha membru governu ida ne'ebé atu nega hodi fó informasaun no dokumentu mais iha tempu agora ha'u la hare tanba dehan katak hein fali KAK mak sei halo serbisu entaun to'o bain hira loos maka atu hala'o.Nune'e mós dehan fali katak kuandu KAK mak mai entaun sira sei ke'e hahú husi 2002 maibé signifika katak antes atu ke'e husi 2002 nian mai to'o 2007 governu ida ne'e liu no balu halai tiha ona. Ha'u sente fasil ba governu ida ne'e atu he­tan informasaun kona ba governu interiór ni­nian purke agora sira mak ukun no mós d­okumentu hotu iha ne'ebá, ne'e duni di'ak liu publika buat sira ne'e hotu katak governu uluk iha korrupsaun maibé tanba saida to'o agora sira seidauk publika no dehan fali sira lakohi atu mai ke'e. Ha'u la'ós dehan katak governu ida uluk ne'e 100% mós maibé iha sistema nia laran imp­osivel iha korrupsaun.

Governu AMP dehan katak sira susesu tanba hakarak atu dada pipeline mai TL?

Bom.... se sira konsege dada pi­­pe­lina mai TL entaun ha'u fo par­a­béns ba sir­a purke ita hotu manan nune'e mós da­la barak ha'u hateten ba ema wodside nian katak maski ha'u la'ós ona iha Go­vernu maibé defende nafatin katak pipeline ten­ke mai TL ha'u la hare Governu nia ka­pa­si­dade atu hala'o programa kalen­d­á­riu ida hodi halo negosi­as­a­un tanba sira so hatene de'it mak halo wor­s­h­o­p n­o sem­i­náriu, maibé ida ne'e la'ós neg­osiasaun tan­ba wo­rshop ho se­min­áriu ne'e atu halo estudu de té­k­nik­u mais estudu ték­niku ne'e atu fó ma­i ita instrumentu ho­di ita bele uza halo negosiasaun, no nego­si­a­s­aun ne'e ita tenke ha­tene ohin atu uza sai­da no a­ban atu u­za saida, la'ós bu­at ne'e ita pu­blika tomak hotu tiha de­pois dehan tenke mai entaun ida ne'e hatudu katak ita la iha kap­as­ida­de atu halo negósiu.

Uluk Presidente da Repúblika hu­su ha'u atu lider a prosesu ida ne'e tanba ha­nesan Timor oan ne'ebé hakarak pip­e­line mai iha ne'e entaun ha'u simu maski be­le dehan katak tudik kro'at ida iha ha'u nia sorin – sorin tanba kuandu ha'u simu m­ak buat ne'e di'ak no susesu entaun susesu ne'e sira nian maibé bainhira ha'u simu tiha mak buat ne'e sai aat entaun insusesu ne'e ha'u nian.Maski nune'e ma­ibé ha'u simu nafatin, mais komu labarik balu CNRT nian iha Parlamentu hakilar ka­tak la di'ak entaun ha'u labele atu ba halo nego­siasaun iha ne'ebá se kuandu e­ma fai hela tudik husi ha'u nia kotuk tanba ida ne'e bele halo ha'u la susesu.

Kuandu hakarak atu ha'u avansa ba nego­siasaun entaun ema hotu – hotu tenke fó apoiu ba ha'u maibé kuandu kom­esa kritika ona di'ak liu lalika maibé ha'u de­fende nafatin katak pipeline tenke mai TL.

Foin lalais organizasaun Labeh husu Vise PM ba Asuntu Admin­is­tr­as­aun Governasaun atu rezigna an tanba dehan katak loron 100 ona maibé nia la halo buat ida. .?

Laiha parte ida iha mundu mak dehan katak ema ida konsege kombate korrupsaun iha 100 dias nia laran ne'e duni ita tenke onestidade tanba NGO sira keta hanoin katak buat sira ne'e atu halo naran – naran de'it. Ha'u mós hateten katak Eng. Mário Viegas Carrascalão sei la kons­eg­e atu halo buat ruma tanba fatin ne'e nia funsaun la'ós mesak ba ema ida nia­n", nune'e mós ha'u sente susar tebes – tebes bainhira hatama de'it ema ida para atu muda tanba kuaze Inst­i­tu­i­saun governu nian hotu hotu halo kor­r­upsaun ne'e duni uluk nanain tenke halo mudansa ba sistema atu nune'e bel­e taka odamatan ba korrupsaun no la'ós atu loke fali odamatan no janela ba korrupsaun depois mak hatama de'it ema ida atu kombate. Sr. Mário Carrascalão hanoin kat­ak sistema ne'e hanesan provínsia nian, maibé lae ida ne'e oin seluk tanba ul­uk sistema Indonézia sira mak monta no ­agora ne'e ita mak tenke hari ita nia sist­ema rasik.

Tuir ita boot nia hare buat ne'ebé Vise PM Mário Carrascalão halo ne'e iha mudansa ka oinsá?

Sekarik ha'u mak iha Sr Mário Carrascalão nia fatin entaun ha'u halo se­rbisu barak no ko'alia menus, maibé ag­ora nia tama tiha iha governu no en­vezde nia atu lori kazu balu ba ko­nsellu ministru hodi debate maibé to'o ikus nia rasik mak ko'alia fali ba públiku ka­tak korrupsaun iha 50% mais tuir lol­oos nia labele ba iha públiku hodi fó fali kritika ba Governu ida ne'e.Uluk iha ha'u nia governu Pre­si­de­n­te da Repúblika agora daudaun ne'e mós hanesan ne'e tanba nia hola parte iha governu mais nia kritika fali governu mais la lori ba konsellu de Ministru.

Karik ida ne'e signifika katak governu nia laran iha opozisaun ?

opozisaun bele iha governu nian laran, maibé opozisaun ne'e tenke kon­strutivu hodi lori sasaen ba kons­ellu ministru no diskute ho PM atu para atu hadi'a la'ós ba fali deklara iha públiku katak korrupsaun 50% ona ne­'e duni se kuandu ha'u mak bele prende ema entaun Komarka Bekora nakonu ona. Sekarik nia rekoñese katak labele atu halo buat ida entaun di'ak liu rezi­gna an mais la'ós tanba 100%. Nu­ne'e mós inves de nia ko'alia aat Go­v­ernu entaun di'ak liu sa'e atu nune'e nia labele fo'er atu nune'e sira seluk de'it mak mesak fo'er.

Karik liafuan ne'ebé Sr Mário Carrascalão ko'alia ne'e fó vantajen ba opozisaun?

Sim.. naturalmente fó vantajen ba opozisaun, maibé ha'u ko'alia tuir ne­sesidade instituisaun estadu nian atu servisu loloos tanba ohin sira mak uk­un no aban Fretilín mak ukun fali ne'e d­uni sekarik Ministru ida mak iha Fr­e­tilín nia laran envezde atu lori sasan ba konsellu Ministru mais nia koa'lia fali ba liur entaun ha'u hasai kedas ni­an sekarik ha'u mak Primiriu Ministru tanba uluk ne'e mak tolera Dr Jose Ramos Horta maibe aban bain rua sei la tolera tan ema ida.

Agora daudaun ema balu hahú fó komentáriu katak sei iha grupu elit husi membru governu ou membru órgaun de soberania sira kria hela elit para bele ukun to'o rai ida ne'e no sira agora asesu ba podér depois asesu tan iha rikeza ?

Lala'ok hirak ne'e hanesan sis­t­e­ma Soeharto nian ne'ebé bolu naran sis­tema de kompadriu tanba ita hare mo­moos katak iha ne'ebá ne'e mesak kompadre no komadre sira de'it mak hamutuk, nune'e mós tanba la iha part­i­du ida mak hanesan Fretilín hodi halo opozisaun tanba ne'e mak nia monu mais agora lae tanba iha o­na partidu istóriku ne'ebé mak halo opozisaun ba buat hirak ne'e hotu tan ne'e sira ne'ebé na'ok osan no halo korrupsaun pre­para an tanba kuandu ami fila kons­erteza Voeberek sei loke fila fali tanba komarka Bekora de'it la to'o.­

­­Oinsá ita boot nia hare kona eis militár Indonéziu nian ne'ebé uluk ko­mete mos krime maibé agora daudaun he­tan projetu husi Governu. ?

Ha'u rasik la kompriende saa tipu aliansa mak ida ne'e, aliansa naturál, desnatural no kontra naturál purke ida ne'e aliansa kontra natureza tanba ba sosa fali kilat ka ekipamentu forsa armada nian husi militár ne'ebé ke kontra natureza entaun nia atu lori kilat ne'e mai husi ne'ebé. Uluk iha tempu gerrilla nian ita sosa kilat husi militár indonézia tanba sira na'ok husi kuartél mai fa'an ba ita maibé agora ita hakarak atu sira na'ok iha indonézia hodi lori mai ita, maibé atu sosa kilat hakarak hateten de'it katak ohin loron negósiu sosa kilat ne'e kontroladu no tenke tuir dalan no lei tanba selae aban bain rua ema bele dehan ita halo tráfiku ilegál, ne'e duni kuandu estadu ida mak halo fali tráfiku ilegál da armas entaun estadu ida ne'e hanesan estadu bandidu. (ts)

Amo Basilio: Korrupsaun TL Hanesan 'Benang Kusut'

Baucau,Tempo Semanál

Maski Nasaun Timor-Leste ezemplu hanesan labarik ne'ebé foin aprende atu tuur metin, maibé problema korrupsaun sai han­e­san moras aat ida hodi empata dadaun bebe oan ne'e hodi tur mesak tanba tuir rea­l­idade ne'ebé hatudu TL koñesidu korrupsaun boot liu iha mundu. Hodi nune'e kuandu halo kom­p­a­r­a­saun sai hanesan 'benang ku­sut,' kuandu dada obriga sei kotu no­ la aproveita. Atu hatene di'ak liu saida tuir Igreja nia haree entaun tuir mai akompaña hamutuk da­da lia ne'ebé TS hala'o ho Bispo Dioseze Baucau Dom Basílio do Nascimento, han­e­san tuir mai ne'e. Tuir observasaun Je­rál Timor-Leste ne'e la'ós krize polítika ou kri­ze mentalidade ema nian, maibé tanba krize Kultura no krize valores.Tanba ne'e ham­osu korrupsaun barak iha Nasaun nurak ho tinan 10 indepen­dén­sia, korrupsaun ne'e rasik hamate valores Ukun An no ida ne'e mo­ras aat ida ne'ebé la di'ak ba Nasaun, inklui sei fo konsekuénsia ba dezen­vo­l­v­i­me­n­tu Nasionál.

Oinsá Amo nia haree Prosesu Jul­g­a­mentu ne'ebé la'o daudaun ba arguidu Gastão Salsinha ho nia grupu kona ba hahalok krime atentadu 11 Fevereiru 2008?

Ha'u gosta hare katak, prosesu Justisa la'o daudaun iha Timor-Leste, tanba pro­b­l­e­­ma atentadu ida ne'e problema Timor oan tomak sira nian. Problema ne'e la'ós de'it po­vu TL mak hein rezultadu, maibé opin­i­aun Komunidade Internasionál moos hein pr­­o­­­sesu atentadu 11 Fevereiru atu fo rezu­l­tadu saida mak Estadu bele fo nune'e atu ema hotu hatene. Ita hotu sei hanoin katak, akontesimentu at­entadu ha'u bolu akontese ida ne'e ha­ne­s­an mistériu ida. Katak akontesimentu mo­su duni, maibé ita la hatene loloos. Tanba ida ne­'e ho okaziaun no iha tempu, liu husi Jus­tisa atu ita hatene kona ba lia loos ba ako­n­t­e­simentu ida ne'e. Altura ne'ebá ita rona isu-isu no rumoris ba­rak-barak, lider sira deskonfia ba malun, pa­rtidu polítika sira soe fo'er ba malun. Tan ne'e prosesu Justisa kuandu hala'o atu hatudu katak se mak sai xave ba ako­n­te­s­imentu 11 Fevereiru 2008, ne'e mak arguidu Salsinha ho nia grupu ne'ebé tuir prosesu Julgamentu.Too ona tempu atu Timor oan tomak rona lia loos husi Sr. arguidu Salsinha ho nia gru­pu, depois de ida ne'e ida-idak sei res­p­on­sabiliza ba nia hahalok no simu nia kon­s­ek­u­énsia. Iha aprovasaun no iha tes­t­emuña katak arguidu sira ne'e sala entaun si­mu nia kon­sekuénsia. Nune'e ba ida ne'­ebé de­s­k­o­nfia de'it no ida ne'ebé soe fo'er ba malun de'it, iha tempu atu hadi'a no ha­m­o­os fali sira nia naran.

Too oras ne'e iha ona ema na'in 20 ne'ebé tuir prosesu Julgamentu, karik sira ne'e sai arguidu hotu?

Ha'u hanoin ida ne'e prosesu Tribunál ninian, tanba ne'e husik ba Tribunál mak rona lia no tesi lia, tanba prosesu ida ne'e mak sai hanesan dasi, hodi hare ho matan mos se mak sala no se mak la sala.

Iha Prosesu ne'e kuandu temi Lider no ukun na'in ruma nia naran oinsá?

Sim, kuandu temi sai lider nia naran ne'e kategoria akuzasaun ona, depois Tribunál sira mak sei hare fali katak, ema nia naran ne'ebé temi iha prosesu Justisa ne'e loos ou lae. Tanba Prosesu Julgamentu ne'e hahú ona prosesu Justisa. Agora saida mak iha aku­zasaun ne'e nia laran. Nehek saida mak iha laran, ular ho sakunar sira. Lalar saida-sa­ida mak tama iha laran, karau vaka no timur hira mak envolve, karau balun mutin no metan, prosesu Justisa sei hare no kaer ida-idak atu halo investigasaun atu naran si­ra ne'ebé temi ne'e sai Lia Loos ida ka lae

Amo iha esperansa katak prosesu ne'e sei hetan Lia Loos?

Ha'u nia esperansa ne'e hateten katak, primeiru rai Timor ne'e hakmatek ho ak­o­n­t­e­s­imentu atentadu 11 Fevereiru, hafoin ida ne­'e akuzadu no arguidu sira ne'e sei simu nia konsekuénsia, hafoin atu bele simu fali nia naran atu moos.

Ba Justisa rasik kuandu fo duni rezultadu mak prosesu Justisa la'o duni ona ho di'ak no kapás no haboot Justisa Timor nia naran iha Timor-Leste. Katak maski Justisa Timor nia­­n la'o ho neineik liu no kleur, maibé Justisa ha­la'o duni no hatudu ba povu Timor tomak no ­komunidade Internasionál katak, prosesu Judisiáriu hala'o duni ninia knaar ho di'ak. Tanba sistema Judisiáriu ne'e liu husi ha­halok, tanba ha'u hanoin katak sistema Ju­disiáriu ne'e iha la'ós de'it uma ka edifísiu Tr­ibunál, maibé iha aktore hotu-hotu, Pro­k­ur­adór, Juis no Polisia, ne'e mak tama iha pr­osesu ida ne'e nia laran atu haboot liu tan.

Timor-Leste nia naran hahú aat iha ko­m­unidade Internasionál nia matan tan­b­a alegasaun KKN atuasaun saida mak PM Xanana pratika atu hadi'a fali imajen Timor?

Bainó, korrupsaun ne'e iha fatin hotu-hotu akontese no iha , maibé atu prova korr­u­p­­saun ne'e susar la halimar. Tanba ne'e de­­­zde Governu Fretilín too Governu AMP iha buat ida naran korrupsaun, hodi hateten ka­tak, ida ne'e mak korrupsaun no lider sira mak koruptor, ema hateten bei-beik de'it. Ma­ibé moos too agora ha'u hein katak, korr­u­p­s­aun ne'e mai husi ema lanu aat ida, hodi halo korruptu ida ne'e no korruptu ida ne'ebá.

Korrupsaun pur ezemplu foin daudauk, ha'u rona tratór nian ne'e. Maibé Vise PM As­­untu Administrasaun Ir. Mário Viegas Ca­r­rascalão nia ibun liu husi televizaun hat­e­ten, nia rasik hare ho matan no la iha duni kor­­rupsaun iha primeiru faze. Maibé moos faze ida ne'e la akontese korrupsaun.

Maibé, iha Parlamentu Nasionál hakilar beibeik katak, korrupsaun ne'e iha no mos ita rona husi lurón katak korrupsaun ne'e iha?

Agora moos ita hare rezultadu balun hat­u­d­u daudaun, ba ema ne'ebé mak simu saláriu la too atu halo uma boot no uma an­dár 'rumah bertingkat' derrepente de'it mosu uma boot ne'ebé mak ho kondisaun di'ak. Nune'e moos funsionáriu sira balun ne'ebé ho 'gaji' natoon de'it derrepente de'it karreta no oan sira moos iha hotu karreta tolu, entaun osan sira ne'e mai husi fatin ruma karik. Domingu semana mai oin ne'e liturjia sei kolia kona ba ida ne'e. Evanjellu Do­m­i­ngu ne­'e nia multiplika dos País ne'ebé Jesus ha­lo paun sai barak. Entaun ita iha Ti­mor ha­lo Milagre boot ida, ema sira ne­'­ebé mak kiak sai riku derrepente de'it. Je­sus nian ne'e halo Milagre halo paun sai barak, maibé Milagre ita Timor nia dehan halo korrupsaun. Milagre Jesus nian ne'e paun sai barak ho testemuña s Ap­óstolu sira nian. Maibé, milagre ita Timor ni­an ne'e halo duni paun sai barak, maibé ba de'it ema ida no ema balun de'it mak he­tan iha nia liman. Tanba ne'e buat ida ne­'e atu la'o oinsá ita sei la hatene loloos, ma­ski ita hatene katak, ko­r­rupsaun ne'e iha ninia konsekuénsia. Tanba ne­'e ku­andu ita atu aprova katak, Lider ida ne'e halo korrupsaun maibé antes osan ne'e too iha fatin ida liu ona husi ema barak nia liman.

Karik hari tan KAK bele rezolve?

Ha'u hein katak, Komisaun Anti Korr­u­p­s­a­un (KAK) ne'e funsiona duni, maibé iha belun polítiku ida ema li'ur, nia dehan ha­n­e­s­an ne'e:Komisaun ne'e dala barak la halo bu­at ida. Komisaun sira ne'e ema halo no h­a­ri la'ós atu rezolve problema s, maibé atu ha­­maus no hametin ema nia laran. Tanba ku­andu ita moris ho pro­b­l­e­m­a, ema dehan imi lalika preokupa tanba ami halo ona Komisaun ida hodi rezolve imi nia problema s sira ne'e.Kuandu povu rona ona informasaun Ko­misaun sira ne'e mak povu nia laran sei mate no metan. T­anba ne'e Komisaun ne'­e hari atu rezolve problema, ha'u ha­noin sei la rezolve problema s,tanba dala ba­rak la rezolve problema.Maibé, Komisaun ne'e rasik sei mul­tiplika hodi dada tempu no dada tempu, bai­nhira too loron ida ema kuandu haluha ona prontu Komisaun moos lakon ona. Pelu­menus halo netik buat ruma atu depois ita hare katak funsionamentu Komisaun ne'e la'o duni ho responsabilidade.

Públika sai ona katak, dezde Governu Fretilín too agora Korrupsaun sa'e too 50 %?

Loos, tanba mai duni, husi Vise PM Carrascalão nia ibun ne'e todan, tanba ema ida ne'e iha duni esperiénsia uluk nian katak Anti Korrupsaun ne'e boot ida. Tanba ne'e bainhira Ir. Carrascalão simu responsabilidade asuntu Sosiál nian. Ha'u laran metin no hanoin katak, nia hatene buat barak, maibé moos Ir. Carrascalão mesak de'it. Ne'e duni nia moos labele too iha fatin hotu-hotu. Ita iha Ir. Carrascalão 50 karik entaun buat korrupsaun ne'e sei la'o loos liu. Tanba husi 50 ne'e rasik sei hare ba problema ida-idak no servisu ida-idak iha Governu nia laran. Maibé, tanba nia me­s­ak entaun nia moos labele halo buat ida atu hare 50%, ne'e Ir. Carrascalão hat­e­t­en buat ne'e tanba nia hatene buat barak, maibé nia labele lolo liman ba fatin hotu.

Maske KKN ne'e iha 50% maibe iha realidade fo konsekuensia diak ruma ba dezenvolvimentu?

Boun, buat ida korrupsaun ne'e sempre nunka halo di'ak, tanba korrupsaun ne'e halo inferiór oin-oin, interiór droga nian. Interiór alkol nian, interiór Kons­ti­tu­i­s­aun nian, depois mosu tan sosiedade Se­k­retu, sosiedade paralelu sira ne'e, hodi org­aniza sira nia an hanesan fali Governu, hafoin buat ida osan ne'e for­te liu fali Est­a­du. Forte liu fali militár, nune'e moos osan ne­'e bolu In Polisia, entaun buat ida osan ne'e nia dalan mak Korrupsaun.

Matenek balun aproveita no gosta ho atitude KKN, tuir Amo nia hanoin?

Kuandu ita kolia hanesan mehi h­a­karak atu buat hotu lakon, maibé iha fatin hotu-hotu no iha sosiedade hotu buat ida ne­'e akontese. Korrupsaun ne'e bele dim­inui no bele hamenus, lakon ne'e nunka mais atu lakon.

Mais atu too ida ne'e Autoridade sira nia polítika no Tribunál sira mak ten­ke ma­k­aas atu luta hasoru matenek na'in sira ne­'e. Depois iha moos es­p­e­s­ialista sira te­nke ba suut iha fatin hotu. Ezemplu esp­e­sialista sira tenke halo peskiza saun kona ba Admin­is­tr­a­saun no ekonomia nian, tenke kont­ro­la buat sira ne'e tenkesér iha e­ma sira ne'ebé makaas no ema ne'e te­n­ke moos. Dala barak moos hirak ne'ebé ha­lo kontrola, kuandu ema tau tiha mina nu­'u iha sira nia liman, entaun inves de sir­a mak halo kontrola ho di'ak, maibé sira mak namdoras uluk ona.

Ida ne'e karik ita kategoria bas a ida?

Ida ne'e krize Kultura no krize va­lores katak, korrupsaun ne'e hamate va­lores. Foin daudauk ha'u rona istéria ida Sekretaria ida husi Presidente Instituisaun ida nian moos ema ba husu atu hasuru Presidente Instituisaun ne'e Sekretaria ne'e kobra fali osan. Entaun kuandu imi jornalista sira hakarak mai kolia ho ha'u tenke ha'u fo hatene ha'u nia Sekretaria hodi husu ka kobra osan ba imi.Maibé, se ita halo buat ida ne'e hanesan Kultura entaun Timor ne'e ita lori ba iha ne'ebé. Tanba ne'e mak korru­psaun ne'e la'ós krize mental­i­da­d­e ou krize buat seluk tan, maibé krize valór no krize Kultura nian.Tanba ne'e ita Timor oan sira tenke hanoin hamutuk atu oinsá ita Timor ne'e lab­ele sai na'ok teen hanesan ema sel­u­k. Ita Timor ne'e kopia de'it mak ema nia aat sira ne'e iha ita nia rain, kom­p­o­rtamentu ema nian la di'ak ita moos halo tuir hotu.

Sa ida mak bele halo para hetan Solusaun ruma ?

Atu fo nia solusaun ba hahalok sira ne'e liu husi eskola no edukasaun kompletu, liu husi família no liu husi so­s­iedade, tanba edukasaun ne'e h­a­t­e­t­en ba ita katak, atu fo naroman ba ita nia neon hodi halo di'ak no atu moris di'ak.Tanba ne'e liu husi oportunidade ita boot sira nia komunikasaun sosiál, ha­karak hateten katak, ita Timor ne'e sei­­dauk iha konsiénsia katak, ita Timor ne'­e Independente ona. Maibé, ita Timor ne'e hein de'it ema seluk mak mai atu rezolve ita nia problema rasik. Kuandu ha'u iha problema tenke hatene katak, ha'u mak rezolve ha'u nia problema, ne'e duni ha'u la sente katak Timor ne'e ha'u nia hanesan ha'u pertense ba Nasaun ida no povu ida, se Timor ne'e di'ak ha'u moos di'ak, se Ti­mor ne'e aat entaun ha'u moos aat. Tanba ne'e ita Timor oan sira labele ho mentalidade ida ne'e. Ou keta balun hanoin ho mentalid­a­de Antigu Kombatente s tenke ha'u mak uluk, se ha'u mak Antigu no eis Go­­­vernante ha'u mak tenke uluk, ent­a­un tau uluk fali ita nia interese, maibé la tau uluk interese Nasaun nian, tan­ba ne'e ita Timor oan ida-idak mak te­nke responsavel ba Nasaun ne'e nia di'ak.(but)

Monday, 27 July 2009

Tempo Semanal Edisaun 149

PM Asina Projetu ba Ministra Nia La'en

Soares: Tansa Mari Asina Ema Ida La Hakilar!

Dili, Tempo Semanál

Wee merak husi kazu kudeta saham entre primu irmaun iha kompañia Pualaka Petróleu Fuel Lda la'ós sulin de'it husi Santa Cruz ba odamatan boot Ministériu Justisa nian hodi nakfakar liu ba Ministériu Fin­a­n­s­as maibé nasulin liu ba Pallasu du Gov­e­r­nu hodi habokon mós kadeira ain Pri­m­e­i­ru Ministru nian.

Afinál, Primeiru Ministru Xanana Gus­m­­ão iha dia 19 de Setembru 2008 tuur ha­­m­utuk ho Américo Lopes hodi asina ti­ha dokumentu kontratu ida ba kompañia Pualaka Petróleu Fuel Lda atu fornese mina ba EdTL. Sorte, mosu kazu espulsa (pemecatan) ba staff kompañia Pualaka nian iha Portu Tibar no falsifikasaun ba dokumentus fahe saham, hodi trava tiha fornesimentu mina ba EdTL, se lae, Pu­a­l­aka ho ninia gaba-an fornese mina ba EdTL maski rotasaun ba kortés enerjia eletrisidade sei nafatin halo Dili sai Sidade lakan-mate. Prosedimentu legais ba PM atu asina kontratu ho Ministra Justisa nia la'en, la'ós produtu suplementu ida ne'ebé PM bele asina komforme PM nia fihir, ma­i­bé PM nia kompeténsia no podér atu asina ko­ntratu, hetan limite husi Lei Estatutu dus Ti­t­ulares Órgaun Soberanu, lei Nu. 7/2007, artigu 3 kona ba Impedimentu Apli­k­a­veis a Sosiedade.

Iha númeru 1 lei ne'e nian hateten, em­prezas sira ne'ebé nia kapitál kaer hu­si titulár órgaun soberania liu 10%, he­tan impedementu atu partisipa iha ko­n­k­u­r­su fornesimentu bens no servisu, halo kn­aar Komérsiu ka Indústria, liu husi ko­n­t­ratu ho estadu ho entidades publikas sira seluk.

Iha númeru 2 alínea a) lei ne'e nian ha­teten mós katak, emprezas sira ne'ebé nia kapitál ho persentajen hanesan, ne'ebé nian feen ka la'en maka sai na'in ka haketak ema ho riku soin nia aman/in­an no oan sira ho parentes kolatoral to'o 2 grau ho sira ne'ebé hela ho nia mós he­­tan impedementus. Iha alínea b) hat­e­ten, empreza sira ne'ebé nia kapitál/husi ti­tulár órgaun, direta ka indireta husi nia me­sak ka hamutuk ho familias ne'ebé re­f­ere iha alínea a), nia partisipasaun la ki'ik liu 10%.


Tanba ne'e, deskonfia mosu violasaun ba lei númeru 7 artigu 3 lei estatutu dus ti­tulares órgaun soberanu tanba lei ne'e fó limitasaun 10% maibé Américo Lopes iha saham 30%. Américo Lopes la'ós titulár ba órgaun ida nein membrus dó governu maibé Américo Lopes iha lig­a­s­a­u­n família ho PM Xanana tanba Américo nia feen mak Ministra Justisa Lúcia Lobato ne'ebé iha relasaun família ho PM Xanana hanesan kompadre ho komadre.

Maibé tuir Diretór Jerál Finansas du Es­tadu, Francisco Soares hateten, iha de­kr­etu lei númeru 10/2005 no mós ama­n­d­ament ba dekretu lei ne'e iha 2008, define ona kona ba prosesu tenderizasaun no de­fine mós kona ba see mak iha podér atu aprova kontratu. Tanba ne'e, lei define katak, husi kinentus mill to'o 1 millaun de do­lar Ministra mak asina, husi 1 millaun de dolar ba leten Primeiru Ministru mak asi­na, husi ki'ik to'o kinentus mill de dolar Di­retór sira mak asina, maibé tenke de­pende ba delegasaun poderes husi­ Ministra. "am­­i la'o tuir regra ida-ne'e", de­han So­a­r­e­s ba jornál ne'e iha ed­i­físiu Min­i­s­t­é­riu Finan­s­as, Kinta, 03/­07/2009.

M­aski nu­ne'e, Fr­a­­ncisco Branco h­u­s­i bankada Fr­etilín a­k­u­z­a katak, Pr­imeiru Mi­­nistru vi­o­la ona lei es­tatutu dus titulares ó­r­g­aun so­b­e­r­anu tanba asina kontratu ba nia família. Loloos, Branco hateten, Primeiru Ministru tenke fó podér administrativu ba Ministra Fi­n­a­nsa mak kaer atu nune'e Primeiru Mi­n­i­stru iha kbiit no tempu atu kontrola sistema governasaun. Maibé tuir sosiedade sivíl balu hateten katak, bainhira Primeiru Mi­n­istru fó tomak podér administrativu ba Mi­nistra Finansas entaun Primeiru Mi­n­istru labele kontrola didi'ak indikasaun­ no abuzu KKN.

"Primeiru Ministru hanesan top lider iha pozisaun governu nian, tanba ne'e hanesan ema númeru un, nia tenke ha­t­ene kona ba prosesu administrasaun to­mak no mós bele halo aprovasaun pr­ojetu. Ezemplu, Diretór ida laiha direitu atu aprova orsamentu ba ninia kom­p­añia, entaun Diretór ne'e ho ninia ko­m­p­añia keta bulak hotu karik", dehan me­m­bru sosiedade sivíl ne'e.

Maibé deputadu Branco la kontente ho prosesu ida-ne'e tanba tuir nia ha­noin, bainhira Primeiru Ministru mak as­ina kontratu ho kompañia sira, ne'e bele habelar liután hahalok nepotizmu, ne'ebé taka dalan makaas ba transparente no akontabilidade, duun Branco. Liután Br­a­nco hateten, bainhira jestaun finansas la entrega ba Ministra Finansas atu as­ina, ne'e hatudu katak Primeiru Ministru la entrega rota komandu orsamentu nian ba Ministra Finansas, padahal Xave gaveta osan estadu nian iha Ministra Finansas nia liman. Maibé kazu asina kontratu ba foos no mina ba EdTL ne'e hatudu ona ka­tak Primeiru Ministru adopta hela sis­t­ema interferénsia de poderes hodi ham­e­n­us burokrasia liu-liu la fó fatin atu promo­v­e transparente no akontabilidade iha si­stema administrativu, Branco du'un.

Maski nune'e Soares esplika katak, Primeiru Ministru asina kontratu tanba lei aprovizionamentu mak fó podér . "lei apr­o­­vizionamentu ne'e uluk governu Fretilín mak halo, no tanba lei ne'e mós mak uluk Primeiru Ministru Mari Alkatiri mós asina kontratu 1 millaun no sala mós ba Maria Ma­dalena eis Ministra Finansas no Gr­i­g­o­rio Sousa eis Diretór Prokurament. Tan ne'e se partidu opozisaun kestiona kona ba lei ida-ne'e entaun tuir ha'u nia hanoin de­putadu sira seidauk familiariza ho si­stema karik", hateten Soares.

Iha parte seluk, Soares mós mens­i­ona kona ba lei finansa publika UNTAET nian lei númeru 13/2001 no agora go­v­e­r­nu planeadu ona atu muda lei hirak ne'e. Nune'e, Soares afirma katak, sira servisu bazeia ba prinsípiu profisionalizmu no integridade atu hametin servisu.

Tempu hanesan, bainhira ko'alia kona ba tansá Américo Lopes mak tenke manan tender ne'e, Soares esplika katak, Ministra Justisa nia la'en mak manan tender ne'e tanba kestaun polítika. Nune'e kestaun polítika ne'e hamosu violasoens ba lei karik, entaun muda lei. See mak bele muda lei ne'e so Konsellu Ministru ho Pa­rlamentu, Prokurament so la'o tuir de'­it lei hotu ne'ebé aprova ona husi pa­rlamentu no promulgadu husi Pr­e­z­idente da Repúblika. "ami la haree see mak tuir tender ne'e, ami so haree de'it pr­ofisionalizmu ema ne'e nian no sira nia integridade atu kaer projetu. Tan ne'e ha'u sempre dehan, ha'u la hak­f­odak ho prosesu husi see de'it atu ba tribunál mós ha'u prontu ba hataan", Soares hateten ho hamnasa.

Maibé bainhira hataan jornalista k­ona ba lei ne'e bele hamosu konflitu de interese, Diretór Jerál ne'e esplika kat­ak, sira sempre evita konflitu de interese iha prosesu tenderizasaun. "se ha'u nia alin hatama dokumentus atu tuir ten­d­e­r­izasaun, entaun ha'u labele tama iha ekipa avaliasaun atu nune'e bele evita ko­nflitu de interese. Maibé ha'u labele impata nia atu labele tuir tender tanba nia iha direitu", dale nia.

Husi parte sosiedade sivíl nian, Jo­aozito Viana, Jenerál Manager Luta Ha­mutuk hato'o nia hanoin katak, governu ida-ne'e seidauk jere loloos mekanizmu transparente tanba governu la fó sai prosesu selesaun ba kompañia sira ne'ebé atu kaer projetu, hanesan ko­mp­añia hirak mak tuir tender no hira mak liu selesaun. Prosesu hanesan ne'e bele hamosu espe­k­ulasaun oioin iha tenderizasaun hanesan preokupasaun ba ko­mpañia hirak ne'ebé viavel no hir­ak ne'ebé sira nia plataforma projetu ki'ik maibé la liu selesaun. Loloos, governu tenke hadi'a sis­tema ida-ne'e iha inisiu loke tend­er hodi nune'e bele evita esp­e­t­ativa husi kompañia sira ne'ebé tuir tender no bele limita kontr­ad­i­saun iha públiku .

Maibé tanba governu la ha­lo ida-ne'e entaun mosu daud­a­un problema lubun ida hanesan ko­ntratu foos nian, dehan Viana. Nia elabora tan katak, oras ne'e foos barak fuhuk iha armazein no prosesu distribuisaun foos la to'o ba benefisiáriu sira. Kond­i­saun hanesan ne'e fó fatin mak­a­as ba esplikasaun katak gove­r­nu ida-ne'e promove hela KKN.

"ami hakarak hateten katak, fundus estabilizasaun ekonómiku relasiona ho fahe tratores mak or­as ne'e komesa hasae ona produsaun iha distritu balu hanesan iha distritu Bo­b­onaru sub distritu Maliana, Segunda (06­/07/09) agrikultór sira hala'o dem­o­n­strasaun tanba sira nia produtu lokál ku­a­ze atus haat toneladas resin mak rai de'it iha armazein sub distritu to'o dodok.

Tanba ne'e, ami hakarak husu katak saida mak naksalak iha prosesu ida-ne'e tanba husi parte ida governu haruka ag­rikultór sira prodús maibé husi parte seluk governu halo kontratu daudaun ho im­p­o­rtadór sira. Ida-ne'e hatudu katak laiha ak­ontabilidade iha sistema admini­s­t­r­a­s­a­un governu nian liu-liu sala iha prosesu inisiu tenderizasaun nian.

Nune'e ami husu ba governu tenke envolve ema hotu iha prosesu selesaun ba kompañia hirak ne'ebé hatama doku­m­entus atu manan tender no publika sai kompañia ne'ebé mak liu selesaun, atu nu­n­e'e bele evita espekulasaun opiniaun públiku kona ba familiarizmu iha prosesu te­nderizasaun", katak Viana.

Maski nune'e, Viana defende katak see de'it iha direitu atu tuir tender maski ema ne'e ministru nia oan ka alin tanba sidadaun hotu iha direitu hanesan. Tuir ko­nvensaun direitus humanus no ko­nvensaun kona ba polítika ekonomia sos­iál no kultura, fó espasu ba ema hotu iha asesu hanesan, la'ós tanba nia mi­nistru ka ministra ida nia oan ka alin. Ma­ibé ema hirak ne'ebé manan tender ne'e tenke garantia kualidade ba projetu ne'ebé nia kaer tanba antes nia manan projetu ne'e iha kritériu tenderizasaun ida ko'alia kona ba kualifikasaun. Maibé sei di'ak liután bainhira governu kria me­k­anizmu ida atu evita sistema familiarizmu iha tenderizasaun, katak nia.

Iha parte seluk ko'alia kona ba pre­o­kupasaun balu katak, Primeiru Ministru la entrega poderes ba Ministra Finansas atu kaer jestaun finansas, membrus sosiedade sivíl ne'e haklaken katak, ida-ne'e hanesan prosedimentu balu ne'ebé seidauk klaru iha Ministériu Finansas rasik, tanba Ministériu Finansas so hato'o proposta atu hetan aprovasaun husi Xefe Governu mas la'ós asina ko­­ntratu, tanba Ministériu Finansas iha responsabilidade atu prepara kontratu liu husi divizaun aprovizionamentu.

"tuir dokumentus balu ne'ebé ami he­tan ne'ebé mak Primeiru Ministru asi­na kontratu balu, ne'e loloos sala. Maibé tanba Primeiru Ministru asumi mós ka­rgu Ministru Defeza no Seguransa nian entaun nia bele asina dokumentus balu hanesan Ministru la'ós Primeiru Mi­n­i­s­t­ru. Primeiru Ministru so hala'o ap­r­o­v­a­s­aun proposta balu husi Ministériu Finansas tanba ministériu ne'e hanesan dapur ida ne'ebé atu ma­neja dapur kiki'ik sira tuir departamentu ida-id­ak hanesan maneja prosedura hafoin lori ba Primeiru Ministru atu halo aprovasaun", dehan Viana.

Maibé bainhira responde pergunta jornalista kona ba lei aprovizionamentu fó podér ba Primeiru Ministru atu asina kontratu, Viana esklarese katak, lei aprovizionamentu fó podér maibé podér atu asina kontratu ba kompañia estadu entre nasaun. Ezemplu asina kontratu ho kompañia Conoco Ph­ilips hodi halo esplorasaun mina iha tasi timor, ha­nesan mós asina kooperasaun ho komp­a­ñ­ia ENI ne'ebé manan bloku iha área soberania tasi nian. Maibé ba kontratu ho kompañia multi na­sionál ho orsamentu kontratu tokon ida ka rua, ne'e Primeiru Ministru laiha devér atu asina.

Nune'e bainhira ko'alia kona ba Primeiru Mi­nistru asina kontratu ho kompañia Pualaka Pe­troleu Fuel hodi fornese mina ba EdTL ho totál or­samentu US$ 1.473.360,00 (hakerek iha do­k­u­mentu ida ne'ebé asina husi Américo Lopes ho data, 3 Abríl 2009), Viana haktuir katak, ida-ne'e ha­tudu katak Primeiru Ministru halo sala tanba asina kontratu ho kompañia nasionál. Desizaun hanesan ne'e mós hatudu interferénsia de po­d­eres tanba loloos aprovizionamentu mak asina ko­ntratu ho kompañia sira, Primeiru Ministru so halo de'it aprovasaun ne'ebé hato'o husi Min­i­s­t­é­riu Finansas. Tanba ne'e Viana rekomenda ba go­vernu atu hadi'a sistema, mekanizmu no pro­s­e­dura iha prosesu tenderizasaun, se lae aban ba­inrua 1 dolar de'it mós Primeiru Ministru mak asina, du'un Viana.

Husi parte seluk, Vise Diretór Luta Ha­m­utuk, Edio Saldanha Borges hateten, lei nú­meru 7 artigu 3, lei es­t­atutu dus titulares ór­gaun soberanu ha­k­erek ona kona ba im­p­idementus oioin ha­n­esan kona ba saham labele liu 10% no mós parentes kolatoral to'o 2 grau hetan impe­d­e­m­entus atu partisipa iha tenderizasaun. Ta­nba ne'e, se Prime­i­ru Ministru asina kon­t­ratu ida ba Ministra nia la'en ne'ebé Pri­m­­eiru Ministru rasik iha ligasaun família ho mi­nistra ka ho empr­e­z­áriu ne'e, entaun ha­t­u­du katak Primeiru Mi­nistru viola duni lei Estatutu dus Titulares Órgaun Soberanu tanba mosu konflitu de interese iha prosesu asina kontratu.

Tanba ne'e, Edio sujere atu órgaun ko­mpetente tenke halo prosesu ba kazu ida ne'e, maibé membrus sosiedade sivíl ne'e la kon­korda bainhira prosesu ne'e to'o de'it meza Pr­ovedór Direitus Humanus no Justisa ka ha­ruka Inspesaun Je­rál halo investigasaun ou haruka Vise Pr­i­meiru Ministru ba Asuntu Adm­inistrasaun ha­r­ee, maibé tenke lori to'o meza Prokuradór Je­rál atu iha akuzasaun ida para ema tomak be­le haree no hatene katak, lei ne'e halo ba ema hotu la'ós halo lei atu pró­t­eze ema boot sira, dale nia.

Edio reforsa liután katak, halo lei atu ga­rante ema tomak nia direitu ba justisa, la'ós ha­lo lei bazeia ba polítika de'it hodi sakrifika ema seluk nia moris. "ita ko'alia beibeik katak ida-ne'e sala maibé ha'u bele hat­e­ten katak, ita labele sukat ita-nia sa­la ho liafuan de'it tanba ita tenke uza lei hodi sukat ita-nia sala. Se ita la uza lei hanesan prosedimentu ida hodi prosesa ita-nia sala, maka ita sei hatoman-an ho sala hodi fó pr­ospetu ba ema seluk katak tansá ida ne'ebá bele halo nusa ha'u la­b­ele halo", dehan Vise Diretór ne'e.

Maibé oinsá atu hakotu hahalok hanesan ne'e, tuir Edio nia hanoin katak, Parlamentu Na­sionál tenke uza sira nia kompeténsia ha­n­esan fi­skalizador, hodi haree no fó hanoin ba governu atu labele halo buat seluk ne'­e­bé la'­ós sira nia kompeténsia. "la'ós de'it ta­nba ma­un boot entaun ita hotu ta'uk, ita ho­tu la­ko­hi. Nein see de'it kuandu kontra lei, ita la­­bele ta'uk atu kurize tanba ita ko'alia kona ba estadu no povu la'ós ko'alia kona ba ma­­un boot", katak Edio.

Liután nia hateten, kuandu ulun boot si­ra halo sala entaun "ita bele konsulta ho lei kó­di­gu penál hanesan razaun ida atu ha­tún sa­­nsaun maibé tenke liu husi tribunál. Ag­ora, se kestaun ne'e mosu hanesan pr­osesu po­lí­tiku ida entaun Parlamentu mak be­le foti so­l­u­saun polítika ida ba kestaun ha­nesan ne'e. Ma­­ibé se kestaun ne'e ha­nesan krime ida en­taun Prokuradór tenke halo prosesu lalais ho­di halo investigasaun. Hanesan mós kazu si­ra seluk, ezemplu reabilitasaun prizaun Be­k­o­ra no Gleno no mós fornesimentu far­d­a­m­­entu ba guarda pr­izional Timor-Leste, ne'e te­­nke ser iha pr­osesu to'o rohan para ema be­le haree ka­tak ita iha kometimentu atu ha­r­ee buat hi­rak ne'ebé la loos", Edio sujere.(aro)

Tuesday, 21 July 2009

Tempo Semanal Edisaun 148


Projetu Tratór, Emprezáriu Alega MAP Lori Globál Hasoru Fabrika Nain

Dili, Tempo Semanál

Tuir informasaun ne'ebé jornál Tempo Semanál hetan husi fonte s balu katak, antes Governu atu loke tender ba projetu tratór mosu alegasaun ida ne'ebe dehan katak iha momentu balu Ministériu Agrikultura e Pe­ska (MAP) lori kompañia Globál Brat­h­e­rs ba iha Indonézia hodi hasoru malu ho fabrika na'in atu nune'e bele fó apoiu ba sira hodi prenxe kritériu para bele tuir te­n­d­erizasaun.Hafoin Governu loke hikas fali tender foun iha semana ikus fulan Juñu 20­09, rezultadu husi 'open document' ne­'ebé fó sai iha loron 6 Julhu 2009 hat­u­du katak projetu re-tender tratór iha Min­istériu Agrikultór ne'ebé ho valór US$ 1,5 Milion ne'e iha kompañia rua mak kat­egoria tama iha selesaun, maibé rezu­ltadu ne'e sai hela polémika tanba ba­zeia ba surat klarifikasaun dokumentu s­ ne'ebé jornál Tempo Semanál asesu felizmente deklara katak relasiona ho pro­jetu tratór ITB No. RDTL -09336-R CV KARYA HIDUP SENTOSA iha Ind­onézia Jogjakarta nunka fó sai 'surat punujukan maupun surat dukungan' ba Kosta Motor Unipesoal Lda ne'ebé ho diresaun iha Baucau Timor Leste, ne'e duni mosu ale­g­a­saun katak iha falsifikasaun do­k­u­m­entu s husi emprezáriu balu.



Maski mosu alegasaun katak ko­mpainia Kosta Motor falsifika dok­u­m­e­ntu maibé bazeia ba rezultadu open document hatudu katak kompañia Ti­m­or oan Costa Motór Unipesoal, Lda ho ninia téknika proposta 194.67 Point no Finansia Proposta U$ 7.540.100 no mós kompañia Indon­é­zia nian Globál Brothers, Lda ho nin­ia téknika proposta 208 Point no Finansia Proposta 8.350.00.

Responde kona ba alegasaun hirak ne'e, Manuel da Costa vise Dir­e­tór kompañia Kosta Motór iha ninia inter vista ba jornál Tempo Semanál foin lalais ne'e hateten, husi nia parte fiar katak sira nunka falsifika dok­um­e­ntu ruma tanba sentidu husi dok­um­entu ne'ebé sira hato'o ne'e la'ós dehan atu tuir tender ITB No. RDTL-09336-R,maibé surat refere ne'ebé ho No. 031/PM/KE-XI/05/09 ne'e ha­n­­­e­san hatudu identidade Kosta Mo­t­ó­r nu'udár sub Distributor ida iha TL, tan­ba ne'e husi sira nia parte la sente katak iha falsifikasaun dokumentu.

Please place Photo Tractores

"Sekarik iha dokumentu ne'e mak dehan katak 'surat ini ditujukan atas nama Kosta Motór untuk mengikuti' ten­der entaun ida ne'e bele signifika falsifika maibé realidade la iha" haktuir Manuel

Kuaze tinan 4 ona kompañia Ko­s­ta Motór sai nu'udár diller úniku ba iha Quik no tratór boot, ne'e duni ko­m­pañia Kosta Motór hakarak par­t­i­s­i­p­a mós iha tenderizasaun ida ne'e ba­zeia ba sira nia esperiénsia no kap­a­sidade ne'ebé di'ak.

"Tanba mosu kritériu oin –oin iha ten­derizasaun nia laran entaun Kosta Mo­tór kontaktu kedas ho fabrika na'in kona manufatura autorizasaun, maibé husi fabrika lakohi fó doku­me­n­tu hirak ne'e ba kompañia Kosta Mo­tór tanba dehan iha ona kompañia Indonézia nian ida ne'ebé agora daudaun hala'o serbisu iha TL mak hetan ona Manufatura autoriz­as­a­u­n­"Manuel Esplika tuir.

Maski nune'e, maibé tuir Es­tanislao M. Quintas Costa katak, durante ne'e kompañia Kosta Motór serbisu hamutuk ona ho fabrika sira ne'ebé halo pro­dusaun tratór, liu-liu ha­n­e­s­an fabrika tratór Quick nian ne­'­e­bé Ministériu Agrik­u­l­t­ura atu so­sa, ne'e duni bainhira ten­der ne'e atu hala'o Kosta Motór hu­su fila fali manufatura aut­ori­za­s­a­un ba sira hodi bele hetan 'su­r­at dukungan',maibé sira dehan "ami labele fó ba ita boo­t sira ta­nba ami tenke fó ba kompañia Globál Brothers Lda ne'ebé ami hat­udu ona ho razaun tanba halo tiha ona kon­t­ratu ho ema hi­rak ne'e", Qu­intas konta tuir

Tanba sira ninia kontratu ho Kosta Motór hanesan Diller iha TL sei la'o nafatin entaun Kosta Motór husu Letter autorizasaun ba sira hodi tuir tender mais rea­l­idade sira la fó tan ne'e mak mosu problema hanesan ne'e.

Hataan kona ba pergunta n­e­'ebé dehan katak, karik kes­t­aun ne'e signifika Kosta Motór la'ós ona sira nia sub distributor iha TL, maibé Quintas esklar­es­e, to'o ohin loron husi parte CV Karya Hidup Sentosa sei­d­a­­uk fó sai surat 'pembatalan' ru­m­a ba kosta Motór hodi dehan katak Kosta Motór la'ós ona sira nia diller tanba iha fulan Maiu foin lalais ne'e Kosta Motór sei hala'o nafatin transaksi ho CV Karya Hidup Sentosa hodi hat­a­ma 40 Unit no mós tinan – tinan sira sempre fo nafatin kalendáriu ne'ebé sira rasik hakerek ba Kosta Motór hodi hateten katak Quick nia diller iha TL mak Ko­s­ta Motór Unipessoal Lda.

Responde kona ba infor­m­a­saun ne'ebé dehan katak iha fal­sifikasaun doku­me­n­tu Rui Cas­tro hateten, husi sira nia par­te rejeita alegasaun ida ne­'e tanba uluk kedas kompañia Kosta Motór la iha dokumentu kona ba manufatura auto­ri­za­s­aun ne'e duni iha momentu ne­'­ebá sira hato'o kedas protesta ba Ministériu Finansia.

"Uluk ami mós husu surat man­ufatura autorizasaun,maibé husi fabrika rasik hateten fó ona ba kompañia Globál Brothers ne'e duni ami la hetan"

Maski iha téknika metin nia laran lideransa balu hateten katak imi bele ba husu iha nasaun sira seluk hanesan Austrália, Japaun no Amérika maibé tuir emprezáriu Timor oan balu katak tratór Quick ne'e iha nasaun seluk la iha 'kecuali' iha Jogja Indonézia.

Nune'e mós liu husi inter vista fia telefone ne'ebé jornalista Tempo Semanál halo ho Diretór Jerál Ministériu Finansia Fran­c­i­s­c­o C. Soares katak, tanba tender ne­'e hanesan tender internasionál ne'e duni bele mai husi Indonézia, Au­strália, Malaysia no mos bele mai husi nasaun seluk soke ita nia ­b­i­snis ne'e asesu iha Indonézia de'it ne'e duni sira orienta de'it ba iha Indonézia.

Hataan kona ba pergunta ne'ebé dehan katak Quick ne'e iha Indonézia de'it, maibé Francisco ha­teten katak lae tanba Quick ho Ku­bato atu hanesan tanba ne'e bele iha Tailándia, Austrália, Mala­y­sia no mós nasaun sira seluk.

"Projetu tender tratór ne'e agora daudaun iha prosesu nia la­ran no agora daudaun hato'o ona ba boot sira iha leten depois mak deside ne'e duni ha'u labele hateten ba imi katak se mak manan no se mak lakon tanba desizaun seidauk ne'e duni ami rasik mós seidauk hatene katak se mak manan" tenik Francisco

Hataan ba kestaun ne'e, em­prezáriu timor oan Rui Castro ne­'­ebé iha interese atu sai fornecedor ba tratór hirak ne'e haktuir ba jor­nál TS iha ninia serbisu fatin katak, tuir informasaun ne'ebé sira rona hu­si ulun boot balu katak sira mak manan tiha ona maibé ulun boot ne'e dehan ba sira katak "imi tenke serbisu ho kuidadu no di'ak"

"Hanesan emprezáriu timor oan ami nia luta la'ós iha dalan kla­ran de'it maibé ami nia luta ne'e tenke to'o finál "titik darah penh­a­bisan" ne'e duni sira atu avansa to­'o iha ne'ebé konforme sira nia ha­karak tanba bainhira ami atu hal­o buat ruma konserteza ami iha 'pe­rhitungan'" deklara Rui Castro ho fiar an

Nia hatutan, to'o ohin loron Quick seidauk fó surat 'pem­ba­ta­l­a­n' ida ba sira katak Kosta Motór la'ós ona sub Distributor tanba iha ten­der primeiru sira nia surat sei moris maibé iha tender segundu sira lakohi fó ona no la iha razaun ida ne'ebé klaru.

Agora bele husu ba Quick tanba saida mak sira la fó, nune'e mós husu ba Ministériu Agrikultura ho Sekretáriu Estadu Marcos kat­ak, sira hetan jasa barak husi Kos­t­a Motor para fasilita sira nia ele­me­ntu husi Eskola Fuiloro, Nata­rb­ora no Maliana hodi ba tuir trein­a­mentu iha Quick loos ka lae.

Sekarik ida ne'e mak akon­te­s­e duni, entaun husu ba vise Prim­e­iru Ministru atu labele hare de'it husi rohan kona ba kazu aleg­as­a­un ida ne'e maibé oinsá bele hare husi totalidade 'secara kes­el­uruhan' hodi lori dokumentu ten­d­er ne'e para bele hare no estuda hafoin debate ida puré ida depois fó ra­zaun husi kada kritériu ne'ebé temi iha dokumentu tender.

Alende ne'e husi parte Kosta Motór mós ezije ba órgaun ne'ebé kompeténsia se bele karik loke fila – fali dokumentu Globál Brothers nian kona ba osan U$. 1,5 juta tan­ba tuir sira katak osan ne'ebé iha Globál Brothers nia dokumentu s ne'e la'ós Globál Brothers nian maibé 'atas nama PT. Bina Pertiwi'

"Ita labele hare de'it husi parte balu depois halo fali 'kesimpulan' ida hodi akuza katak Kosta Motór ha­lo manipulasaun ba dokumentu, maibé tuir loloos ita presiza hare husi parte barak"

Rui Castro reforsa katak, se sira brani demais ona no fiar katak sira mak loos entaun husu atu halo instigasaun labele sepotong-sepotong maibé oinsá bele halo investigasaun to'o ninia rohan "se­c­ara detail" tanba Kosta Motór sei la hakiduk no ta'uk bainhira def­ende lia loos, nune'e mós bain­h­ira ita hakarak atu foti kazu tratór hanesan sampel ba pemerasan korrupsaun entaun presiza hari duni ekipa independente ida hodi halo investigasaun no mós ekipa ne'e tenke brani.

"Ami husi Kosta Motór prontu atu hataan kualkér tempu bainhira de'it no iha ne'ebé de'it", tanba iha mo­mentu ne'ebá kedas kompañia Ko­sta Motór mak fó sujestaun ba Min­istru Agrikultór Mariano Sab­in­o,Sekretáriu Estadu Agrikultura no mós Diretór jerál hodi dehan katak, duke ita diskute malu hela de'­it entaun di'ak liu hatudu de'it "pen­u­njukan internasionál" kom­p­añia Indonézia nian para manan, tanba letter autorizasaun manu­fa­t­ura husi Quick iha TL fó de'it ba ko­mpañia ida ne'ebé iha ninia espekula naran hateten katak tenke Quick Kubota entaun ida ne'e hatudu katak iha TL semak ma­nan ne'e iha ona, tan ne'e se bele karik hatudu de'it ona no labele halo manipulasaun públiku hodi loke fali tender internasionál.

Hanesan ita hotu hatene katak, iha kritériu ne'e sira hateten loloos no tau tiha tratór Kubota Quick G 1000 maibé tanba saida sira sei halo nafatin manufatura aut­orizasaun no loke fali tender hodi haruka ema barak ba tuir mais sira rasik mós hatene katak kom­p­a­ñia ne'e be manan ne'e iha tiha ona.Maibé' ho ami nia esperiénsia no kapasidade ne'ebé iha entaun ami tuir nafatin tanba durante iha tinan 2 nia laran ami hatama ona tratór ba ministériu Agrikultura no mós Ministériu Dezenvolvimentu ne'ebé ho kualidade di'ak tuir duni buat ne'ebé sira husu.

Ho razaun hirak ne'e hotu husi parte Kosta Motór espera kat­ak sira sei hatama tratór ne'ebé ho kualidade di'ak liu fali Globál Bro­­thers hatama tanba iha defe­r­é­nsia nune'e mós husi sira nia parte fiar katak ministériu Agrik­ul­t­u­ra la hatene espesifikasaun lol­o­os tanba sira simu husi Globál Bro­t­hers DI 1 maibé Kosta Motór fó DI 2.

Hafoin iha loron Sesta Feira tuku 2:30 otl jornalista TS na'in rua hakat ba edifísiu Ministériu Agr­i­kultór iha Komoro hodi husu klar­i­fikasaun ba Ministru kona ba asuntu refere maibé Ministru la iha fatin.

Hafoin rona tiha husi membru protokolu ida katak Ministru la iha fatin entaun Jornalista TS tenta hodi husu kedan Ministru nia nú­meru telefone husi protokolu ne'e, maibé protokolu ne'e hateten sira lab­ele fo Ministru nia númeru tel­efone entaun halo jornalista TS hein durante oras 1 nia laran ma­ibe la hetan, tanba ne'e to'o notísia ne'e hatún seidauk iha kon­fir­masaun husi Ministru Agr­ik­ul­tór.(ico/tov)

Komunidade Metiaut Halerik Ho Anúnsiu DNTPSC

Dili, Tempo Semanál

Bazeia ba anúnsiu husi Dire­sa­un Na­s­ionál Teras Propriedade Ser­visu Cad­a­s­t­rais (DNTPSC), kat­ak iha fulan Agostu nia la­ran ko­munidade ne'ebé hela iha área Bi­d­au Metiaut liuliu sira ne'ebé halo Res­t­a­u­r­ante iha área tasi ibun tenke sai husi fatin ne'ebé refere. Tanba tuir regulamentu nu­'udar sidadaun hotu-hotu tenke hala'o no kumpre tuir Lei ne'ebé la'o dau­d­aun iha Timor-Leste hanesan Lei 1/2003, lo­r­on 10/03 kona ba titul­a­ridade riku soin me­­tin ou rai sai han­esan riku soin Estadu nian. Aleinde ne'e dekretu Lei 19/2004 lor­on 28/12 no regulamentu UNTAET 19/2009, loron 30/06 kona ba área ne'ebé proteje liuliu ba okupasaun ilegál iha zona tasi ibun nian.

Hodi nune'e Propriedade no servisu Cadastrais fó sai katak, propriedade sira hotu-hotu ne'ebé okupa iha zona tasi ibun sai ha­n­esan ilegál, tanba ne'e obr­ig­a­t­o­riomente ba komunidade ne'ebé hela fatin pertense iha aérea re­f­e­re tenke husik tiha fatin ne'e too lo­ron dia 30 Jullu 2009 no mós so­bu tiha buat ne'ebé hari iha ne­'ebá husi loron ida ne'e.

Voluntáriamente kuandu sira lakohi sai no hamutuk ho pro­pr­ie­d­a­de ne'ebé hela ba DNTPSC no hala'o kedas prosesu despaxu Ad­ministrativu ba riku soin rai hotu-hotu ne'ebé okupa tuir Lei 1/2003 pro­sesu ba zona reabilitasaun zona tasi ibun ida ne'e sei hahú iha Suku Bidau too área Branca, ka­rik iha kazu ruma atu halo de­s­paxu Administrativu sei realiza iha loron (1/8/9) iha zona ida ne'e.

Ho kestaun hirak ne'e Xefe Al­de­ia Metiaut Pedro da Silva info­r­m­a ba TS katak, Nia sente triste tanba sira sempre hateten beibeik ona ba sira ne'ebé hela fatin iha aérea tasi ibun tenke sai iha loron (30/7/09). nu'udar autoridade lokál prontu atu kolabora Maibé antes estadu atu haruka komunidade sai husi área ne'ebá tenke hanoin halo didi'ak, la'ós haruka sai de'it no la liu husi mekanizmu ida ke di'ak tan­ba kestaun ne'e bele fó impaktu ba komunidade liuliu joven hirak ne'ebé servisu iha restaurante refere.

Tanba joven barak mak hala'o servisu iha Restaurante depois sira dehan rai ne'e Estadu nian, maibé sira moos la'ós foin mak hela iha Suku Metiaut mais hela dezde tempu Portugés nian too agora.

Alen ne'e Xefe Aldeia Metiaut, husu ba Governu bainhira atu ha­r­uka komunidade sira sai tenke bu­ka fatin ida ba sira hela no mós ten­ke kria kampu de servisu ba jo­v­en ne'ebé agora daudaun ser­v­isu iha Restaurante refere atu n­u­n­e­'e bele sustenta nia moris.

Relasiona ho kuadru avizu ne'ebé hateten katak sekarik Ita-Boot sira lakohi sai husi pro­pr­ie­da­de ne'e entaun DNTPSC sei ha­la'o kedas prosesu despeju ad­mi­nistrativu, ne'e duni Hanesan pov­u bain – bain ne'ebé moris husi família ai-leba, "Ami prontu hein de'it iha fatin atu sira mai sobu uma no sasan."

Iha fatin hanesan nu'udar komunidade iha Suku Metiaut Ozóriu Mendes sente triste tanba nia uma moos halo iha aérea tasi ibun bainhira Estadu haruka sira sai tenke fó 'ganti rugi.' Maibé ku­a­ndu uza forsa sira tenke sai tan­ba nu'udar povu la iha kbiit atu ha­suru ho forsa no labele kolia bu­at ida, se kuandu sira uza duni forsa hodi sobu, mais bainhira Es­tadu haruka sobu uma no Re­s­taurante iha área tasi ibun sai hotu no depois haruka ema seluk mak in­veste fali iha ne'e, entaun sira sei la fó tanba sira mós Timor oan.

Ozóriu moos esplika liu tan, durante ne'e husi autoridade lokál ha­nesan Xefe Suku Metiaut se­m­pre halo enkontru ho komunidade ne­'ebé hela iha tasi ibun, maibé sira moos kestiona katak Estadu te­nke halo mekanizmu ida hodi fó 'ganti rugi' no moos ba joven sira ne'ebé durante ne'e servisu iha Restaurante sira mós ezije ba Estadu buka fatin ida hodi sira bele servisu.

Maria de Araújo mos Informa katak, du­ran­te ne'e nia servisu iha Res­­ta­­u­r­ante, porezemplu Gov­er­n­u haruka taka duni Restaura­nte oin­sá kona ba sira nia moris.

Tanba durante ne'e sira ser­v­isu iha Restaurante ho osan ne'­e­bé ki'ik, maibé bele hola netik sira ni­a presiza loro-loron nian no mós e­ma ne'ebé servisu iha área Me­t­iaut ne'e kuaze ema nian 200, se karik Governu haruka taka duni no la buka fatin ida ba joven Me­t­i­aut atu ba loos iha ne'ebé.

Joven sira moos kestiona katak, joven husi Suku Metiaut h­u­su ba Governu halo planu ida ba sira, bainhira atu haruka Re­s­t­aurante sira ne'ebé iha tasi ibun taka no sobu iha fulan Agostu nia la­ran tenke mós hare ba joven sira ne'ebé durante ne'e servisu iha Restaurante.

Hafoin rona tiha preok­up­a­s­aun husi komunidade iha Suku Bi­dau Metiaut TS tenta halo klar­ifika­saun ho Diretór DNTPSC Ant­ó­nio Verdial iha nia edifísiu Beb­o­r­a-Dili (16/7) dadeer tuku 10:43 otl, maibé diretór ne'e esplika de'it liafuan badak ba TS katak komunidade sira tenke hakru'uk ba Lei.Rona tiha esplikasaun badak ne'e jornalista TS tenta husu fila fali maibé nia rejeita nafatin la­k­ohi fó komentáriu tanba dehan ka­tak nia la iha kompeténsia, ne'e duni nia haruka TS bele diret­am­e­nte ba husu iha Ministra Justisa ko­na ba asuntu ida ne'e.

Asuntu ne'e sai mós preo­ku­p­a­saun ba presidente da Re­pú­b­lika Timor-Leste José Ramos Ho­rta semana foin lalais ne'e nia de­klara katak Governu tenke Fle­k­sivel bainhira atu foti desizaun ho­di taka restaurante sira iha área Me­tiaut nian tanba komunidade no joven s barak mak serbisu iha ne'­e­bá, maibé tuir Presidente otél Kal­i­fórnia mak tenke taka tanba fatin ne­'­e sei uza ba jardín.(tov/ico)

Monday, 20 July 2009

Husi Tempo Semanal Edisaun 148, Kontraktu Fo'os No Alegesaun Korrupsaun/ Prime Foods, Olifante, PM

Rejistu Kompania Prima Food PM Nia Oan 11.10% No PM Asina Kontratu Ho Kompania Olifante

Xanana: Se Liu 10% Ha'u Sala, Ha'u sala

Dili,Tempo Semanal


Bankada Fretilin alega katak PM Xa­nana komete ona KKN iha kazu fo kontratu foos ba ninia oan feto ho kompania ninia feto foun ninian. Hodi husu PM Xanana atu resigna an husi ninia kargu maibe Ba­nkada CNRT hatan katak Zenilda Gusmao sai ona husi kompania Prima Food antes kontratu Foos ne'e asina maske sira la aprezenta ho dokumentus dada an husi kompania ninian.


Fretilin kaer hela dokumentus rejistu empresa Prima Food ninian iha Ministeiru Turizmu ho Industria ninian hodi kanta dolin iha uma fukun Timor ninian.


Hatan ba kestaun ne'e PM Xanana iha Aeroportu internasional Nicolao Lo­bato hafoin fila hikas husi Singapora iha loron 14/07 dehan, "Hau kontente, hau kon­tente tan ba ita ate no fin iha parlamentu ke matan moos. Ha'u kontente teb-tebes. Ida ne'e ajuda tebe-tebes ita atu hadi'a ita nia administrasaun. Ha'u kontente mos tan pa­r­ese ke sira pasa tiha ona lei anti korrupsaun."

"Uluk sira la aceita maibe agora sira pasa tiha ona ne'e kapas tebe-tebes. Atu ita dehan karik ita bele dehan susilo manan ne'ene tan povu, rakyat kecil, povu ki'ik ne'e fiar katak iha anti korrupsaun iha medidas ke kapas tebe-tebes. Ita mos kopia uitoan komisaun anti ko­r­r­upsaun Indonezia."


"Kona ba ha'u nia oan feto ha'u bele dehan de'it katak bainhira iha problema foos folin sa'e ne'ebe halo ami kreia funduz estabilizasaun ekonomika hodi reduz povu nia susar. Op­o­z­i­saun ida ne'e tau ba tribunal rekursu lori buat ida katak lei valor reforsado ne'ebe ita la iha ho juiz Ivo lori buat balun husi Portugal ne'eba, tau iha ne'eba ne'ebe ita la iha hodi halakon tiha."Depois iha tiha fundu ha'u bolu em­p­rezariu sira. Depois iha ona fundu Primeiru Mini­stru bolu fali emprezariu sira hodi informa ba sira katak iha ona fundu. Ha'u dehan ba sira imi hotu participa. Ha'u lakohi kompania Unipessoal se imi ha­ka­rak, kompania ida pelumenus cinko pe­soas. Imi halibur an depois maka ita dehan agora iha ona fun­du estabilizasaun ekonomika se maka hatama uluk, hatama nune'e, to'o fulan hira? Se maka hatama nu­ne'e to'o fulan hira? Se maka hat­ama nune'e to'o fulan hira?


"Iha 17 kompania, la'os ha'u nia oan feto de'it. 17 kompania, ka­da kompania ho barak."

"Sira ta'u dehan ha'u nia oan tau US$10,000.00 iha Banku. Iha nia­ kompania ne'e sira dehan kada ida tenke tau US$10.000.00. Kada ida tenke tau US$10,000.00."


"Ha'u hakarak husu de'it atu sira loke matan uitoan katak, se ha'u nia oan lori nia estatutu social entre aspas ne'e mak mai loby ba ha'u kompania seluk maka hatama i depois nia hetan persen ha'u kulpa," PM Xanana hatudu lia fuan ba ninia hirus matan.

"Ne'e oin seluk ne'e ha'u foti ha'u nia liman," PM ko'alia ho oin hamnasa sinis hodi foti liman los ba leten sinais rende.


"Mas nia tama iha kompania ida sira dehan sira dehan ta'u US$10,000.00, nia ta'u US$­10,000.00," PM Gusmao ko'alia ho liman karuk tuku ba meja.


Primeiru Ministru la preokupa ho alegasoens hirak ne'e, nune'e duni nia lakohi atu hasoru malu ho ABC ne'ebe mai to'o iha Dili mai­be wainhira nia hatan ba kes­taun refere hafoin to'o hikas husi Singapora. "Ha'u la preokupa, ne'­ebe ha'u la preokupa. Komi­s­aun anti korrupsaun iha tiha ago­ra ha'u bele dehan ita bele ke'e ba kotuk ita haree to'ok.


Tuir lei numeru 07/2007 artigu 3 hateten katak membru org­aun soberanu ida ho ninia membru familias relasaun ran to'o segundu graun bandu atu hetan kontratu projetu estadu ninian kuandu sira nia saham liu 10%.


"Ne'ebe ha'u lakohi ko'alia barak komisaun anti korrupsaun be­le ke'e, ke'e hotu ba kotuk ita har­ee took. Iha lei dehan katak konje feen ka la'en, oan ho tan sa ida 10% labele liu 10% .


Prova se liu ona 10% se ha'u sala....ha'u sala."Tuir dokumentus rejistu kompania Prima Food ne'ebe jornal ABC fo sai hatudu katak Primeiru Ministru ninia oan feto iha saham 11.10%. situasaun ida ne'e seidauk klaru maibe antes ne'e emprezariu nasional sira hat­e­ten PM ninia oan feto sai ona h­usi kompania Prima Food.


PM mos konta hikas fali prob­l­e­ma krizi foos ne'ebe mosu no pro­sesu fo kontratu ba kom­p­a­nia sira. "Ministru Negosiu Estr­a­n­jeiru Vietnam Hekerek mai ha'u tan ba ha'u haruka ministru ba to­­'o iha ne'eba. Ministru Gil ba to'o Tha­ilandia, ba to'o Indonezia tan ba ho problema ida foos folin sa­'­e.""Hotu-hotu hakarak atu taka fa'an tan ba preokupa uluk ho sira nia populasaun.


Haruka duni Ministru Gil ba buka i ministru Ne­g­o­s­iu Estranjeiru Vietnam hakerek mai ha'u dehan nune'e, "tan ba ema ba­rak hakarak dalan, emprezarius ba­rak hakarak dalan atu sosa foos husi vietnam. Balun ami hatene oin foun osan la iha. Para atu garante ami kompriende imi nia problema. Atu ga­rante katak buat ne'e la'o di'ak tenke ser ho governu ho governu."


"Nia husu ba ha'u atu hatudu kompania ida ne'ebe governu fiar nune'e hodi kompania ida ne'e maka bele hatam ho konfiansa foos mai Timor. "


"Momentu ida akuza ha'u de­h­a­n ha'u fo miloens de dollar ba Ger­mano ida ne'e iha tempu ida ne'­e­be foun-foun kada toneladas iha US$ 480.00, Depois komesa sa'e, sa'e to'o ona US$600.00, hotu-hotu ako­m­panya no ami akompanya buat ne'e sei sa'e ida ke bahasa dehan meroket. Nune'e duni kuantidade foos ne'ebe atu sosa ho folin US$ 7,000,000.00 sa'e ba US$­15,000,000.00."

Primeiru Ministru bolu impor­t­a­dor foos ne'ebe kuinesidu ona dala rua ba hasoru malu iha ministeiru Financas hodi husu se maka barani haruka foos mai maka Governu selu maibe la iha ida maka barani so uniku Germanu maka foti liman. "Hotu-hotu hakilar ha'u mak ne'e nafatin pelumenus foos mai iha ita nia rain la falya. Uluk failya beibeik, ita la failya. Momentu ida ne'e ami faan US$16.00 subsidia to'o de'it US$16.00. "

Hamutuk kompania lubun ruma maka asina kontratu iha loron 11/11/08 ne'ebe inklui mos kompania ne'ebe iha relasaun ho familia PM Xanana hanesan PM ninia oan feto nia kompania Prima Food no Feto Foun na kompania Olifante inklui mos ministru Dezenvolvimentu Ekonomia Sr. Joao Gonsalves ninia kaben nia kompania.(ts)