Tempo Semanal-Dili,24/12/2012
Iha liuron ninin kolomera ho eis merkadu lama ninia oin nakonu ho vendedores no mos sosa nain sira. Trotoar leten la'os de'it ona fatin ba ema atu la'o ain ninian maibe mos fa'an roupa no sasan sira seluk.
"Ami fa'an iha ne'e tan ba fatin mak ne'e no ema sosa duni," dehan Angelina Marcal.
Angelina Marcal ho idade 35 fa'an hela roupa ne'ebe habai iha trotoar kolomera ninian ne'e hateten katak ninia rendimentu aumenta duni tan ba loron ida nia bele halo to'o dollar atus rua ba leten.
Nia hatutan katak durante ne'e sira la hasoru problemas hanesan jovens sira baku malu iha parte refere nune'e la interompe sira nia atividades iha fatin ne'eba.
"Ami fa'an iha ne'e la hetan ameasas ka ema mai halo kompranca iha ne'e. Ami kontente tan ba situasaun seguranca iha ne'e di'ak hotu maske PNTL la halo patroliamentu iha ne'e," Angelina dehan.
Husi Parte seluk sosa nain Maria Asuncao ne'ebe fihir hela hela iha parte Kolomera dehan nia gosta sosa roupa sira iha fatin ne'eba atu lori fai ba distritu nu'udar presente natal ba ninia maluk sira.
"Sasan iha ne'e ninia folin di'ak no kualidade roupa ba labarik sira iha ne'e mos di'ak," Maria Asuncao dehan.
Nivel kompriensaun husi komunidade hahu di'ak nune'e sira rasik maka mantein seguranca di'ak ba sira nia bairo inklui mos kolomera hodi garantia situasaun ne'ebe konduxivu atu ida-idak hala'o ninia kna'ar.
Iha parte seluk tuir observasaun iha jovens sira ladun halo problemas hanesan tinan-tinan liu ona. Jovens sira preokupa aan ho halo prezepio no ladun hatudu sinais hemu iha besik fatin prezepio ninian maske iha fatin sira ne'e sei iha muzika disko, rege no pop maka akompania ho lampu disku hamaluk prespio mininu Jesus ninian.
Tuir mos observasaun Governu hola iniciativa halo presepio iha fatin publiku balun inklui tau lampu ho pohon natal iha palacio do governu, iha jardin Lecidere, jardin rotunda Merkadu lama no fatin publiku seluk hodi harame kapital nasaun ninian.
Iha Palacio do Governu ninia oin Governu iha palku muzikal ida hodi anima komunidade sira. Iha kalan tuku hitu liu loeon 23/12/2012 banda muzika balun toka no kanta hodi dada komunidade sira ba iha fatin refere.
Monday, 24 December 2012
Sunday, 23 December 2012
Quo Vadis Timor-Leste? – Rumu Ba Ukun-Rasik An ka Kolu-Molik An?
Ho: Frederico Jerónimo Boavida
Ex- Jornalista
Repoter Rádio Fini Dioseze Baucau 2007-2008
Ita lee, rona no
asiste ema barak husu liu husi TV, Jornál, Revista no Diskursu sira: pergunta
mak sempre hanesan – Quo Vadis (iha Lian Latin); Dove Va? (iha Lian Italiano);
donde vás? (iha Lian Espanyol); Para Onde é que vai? Where Are you going? ka
(ou) ba nebé TL? Ita; tanba dit la hatene futuru Timor-Leste nian atu sai oinsa
loos; tan ne’e mak ita husu Timor-Leste atu ba nebé loos! Timor-Leste Rumu Ba
Sai Siganu Eh ( = entah) Sai Malae-iha-rain-rasik, karik; se mak
hatene? Oinsá ho ukun-an? Ka atu ba Kolu-Molik-an no sai Laek buat hotu:
Laek rain, Laek Kultura, Laek Lian, Laek Rasa, Laek Relijiaun, Laek
Nasionalizmu no Patriotizmu no karik hakarak mak sai fali malae iha Rain rasik;
hodi nune’e lakon buat hotu hanesan Siganu ida mak bele la’o lemo-lemo no moris
husi mundu nakukun tanba kondisaun no sirkunstánsia sosiál no la’os Siganu
Orijináriu sira nebé mak pur natureza lori karákter nómaden.
Á’at liu tan mak ita Timor-Leste hahú goja ita nia Ukun-Rasik-An
iha enkuadramentu Iróniku: katak, de tal maneira inventa no hatuur forma sosiál
iha agrumentu no aglomerasaun sosiál husi individu ida-idak ho karákteristika
privadu ida-idak nian no ho neneik reveste fila fali tipu no espésie foun
karakterístika sosiál kolektiva nian mak bazeia ba estatutu grupu no konvensaun naun-eskrita husi nebé mak
haburas hamutuk no ho dezenvolvimentu de tempu individu ida-idak lakon hikas
ninia auto-konfiansa, auto-domíniu no auto-determinasaun hodi hamriik fortifeiu
ba grupu mak reveste-an totál ho personajem mítika no místika ida ninia
karaterístika individuál no ikus mai ita hetan ema ida loos dit mak domina
tomak ema hotu (individu ida-idak iha grupu ida ne’e nia laran): no hakarak ka
lae; saida mak personajem ne’e hakarak ka la hakarak, hanoin ka la hanoin no
mehi ka la mehi; mak membru sira sujeitu no subjugadu segamente (ho delek
totál) sempre halo tuir no ikus mai
individu ida-idak lakon ninia Ukun-Rasik-An no grupu kolu molik nia no individu
ida-idak sai meramente objektu no instrumentu hanesan besi a’at, hena a’at no
estatua ka boneka ida mak grupu ne’e hakarak utiliza no uzufruir ba sira nia
meta no objetivu kamufladu/hafalun-an ba hanesan fantose ka fantazma ida. Konsekuénsia mak personajem rasik
inkonsiente ho grupu transforma no inkorpora tiha iha ninia personalidade
individual pernosajem ne’e ninia-an rasik karakter ida hanaran Absolutizmu ka Ditador no grupu hahú
haburas réjime ditadura no iha ida réjime ditadura ne’e mak manan terenu no
kampu de atuasaun mak hahú haliis ba pontu
estremidade ida mak hanaran: radikalizmu,
fanatizmu, fundamentalista no estremista.
Estremista, Fundamentalista,
Fanatizmu no Radikalizmu nebé mak ita akompanya universalmente iha mundu no
sempre rona; ida ne’e iha ezizénsia polítika ida husi jogu polítiku
Dezenvolvimentu Umanidade Globál nian hodi utiliza elimina tabuu, Racizmu, Elimina Nasionalista no Patriotista
Negativa (katak Patriotizmu no Nasionalizmu mak taka-an ba mundu nia
dezenvolvimentu globál no proibe ka bandu ninia povu atu uzufruir meius
elektróniku: Rádiu, Telivizaun, Rakal, HT, Hand Phone, Telefone fixu, internet,
I-Pad no selu-seluk tan) no ita sempre haree Figura Konyesida Mundiál sira
sempre negosia de tal maneira atu transforma sosiedade iha paíz ida nebé
haterus ninia povu atu povu sira hetan hikas Liberdade no sente hetan hikas aar
entuziazmu nudar influénsia husi “The Wind of Change” no “Moru/Tembok Berlin”
nebé mak durante ne’e sulan sira iha vida primitividade/Kolot
nia laran sai nakrahun no bele haree naroman.
Akontese iha
Timor-Leste Poítika utiliza Estremista, Fundamentalista, Fanatizmu no
Radikalizmu em vez halakon primordiál negativu
no Primitividade Klásiku negativu mak halo nakukun no sulan povu ne’e atu
nakarahun; ita iha Timor-Leste utiliza hodi tolan hikas ita nia oan sira mak hakat to’o tiha no hetan ona
naroman monu hikas ba infernu kidun molok beiala sira nia tempu; ita kolu ita
nia oan sira halo laek buat hotu ho razaun katak sira Riku, Moos, Matenek,
Santu mak hatene hotu no diak liu buat hotu no ho ida ne’e ita sai anti
dezenvolvimentu no monu ba krize identidade no tama iha faze kompleksidade
Psiko-Sosiál Patólojiku mak Emveija katak nusa sira bele no hau la bele; tansa
sira riku iha materiál no hau la’e; tansa sira goja hanesan dit ho malae no hau
lae mak halo ita sente inferioridade no ita haburas mak karakter barbariedade feroza no kruel iha ita nia-an no hakarak haan-raan
dùké sai envezozu pozitivu katak hau
enveija atu hau mós bele buka dalan hodi hakat neneik ba oin hodi to’o mós
hanesan sira no la’os atu buka dalan oho-an (bom bunu diri tanba hau nia
enveija megalómaniaka katak bulak
teb-tebes hakarak sai riku no ema boot derepente!).
Kuidadu ho
konsepsaun, kompriensaun no disernimentu ba informasaun insufisiente katak
kuidadu interpreta informasaun la adekuada no proporsionál mak foti kedas nudar
sínteze ka substánsia no esensia ba
algu ida; wainhira iha falta de komunikasaun ka “miss-Communication”; basá bele
rohan ba halo a’at an-rasik. Ita la bele uza tilun dit hodi justifika buat hotu
mak agora iha era modernizmu globál ida ne’e sensuradu; katak ita tuur iha
fatin no ema seluk huu mai ita lia-anin
ka elektrónika dezvia vóz de fundu no kria senáriu ida hodi lasu ita tama
armadilya artifisiál no ita rona dit ita tolan kedas! Ita la bele halo Tilun mak sai Fali Ita nia matan! Se ita komete
karik aktus kriminais ida iha fatin públiku ka ita tortura no prátika asasinatu/homesídiu
ida mak ikus mai rasta ita ba tribunál atu ba hatan mak Juizes sira husu: - “Ó haree duni ho matan no Kaer ho liman rasik?” mak ita hatan fali – “Lae! Hau
Rona dit!” – “Ó rona husi se!” – “Hau rona ninia lian!” – “Nia se?” mak nia ida
hau rona ninia lian ne’e nega, dezmente ka reforsa mós hodi hatan hikas – “Hau
mós rona hanesan husi nia ida seluk tan!” no rohan ba
Kuda-Tali-Rebo-Rebo hodi sai Laho Tilun no monu ba grupu “Laho-Tilun” anónimu
mak kompostu husi ema deskonyesidu mak haforma-an “Terrorista” seim organizasaun ka Grupu ida mundu tomak tauk mak bolu
Terrorizmu no mundu konyesedor no polítiku pro-dezenvolvimentu umanidade
inventa hikas “personajem iska” (sai
nudar figura terorista) politizada ho fama mundiál hodi bele elimina Laho-Tilun;
tan ne’e mundu dezenvolvidu tais/filtra informasaun,
mensajem no aktus hotu nebé mak tenke
pasa liu husi sistema telefónika atu bele reforsa ita ida-idak wainhira hetan
akuzasaun no sai suspeitu ba aktus kriminál; ita inosente ka sala la’ek
karik ita iha evidénsia no prova atu bele aprezenta-an hodi defende katak hau
rona, kaer ho liman no iha prova
arkivadu tiha ona iha portál elektrónika no ita nia Estadu bele interven hodi
buka iha Sentru Investigativu ka Sentru ba Telkomunikasaun atu media ka halo
mediasaun ba ita nia kazu no bele buka solusaun adekuada no pasífika!
Aktualmente ita bele
artifisialmente manan Kazu mak ita komete lisuk krime liuhusi jogus grupu nian:
mak hanesan ita sulan hamutuk kbiit-laek no sala-laek eh inosente, hafoin ita
hafahe malu ba parte rua Pro-no-Kontra; ita buka sulan públiku no hadiuk no
halo bilaan públiku, ikus mai wainhira públiku toman no baibain katak – “Eh,
diak hela sa! Sira sempre hanesa ne’e!” no ita inventa senáriu katak dezastre,
atake kárdiaku eh hetan bolsa estudus no ba tiha ona eskola; ita esplora
fasilidade Elektrónika – Liu husi boikota telephone (hamosu ‘roming’ distorsaun
mak ko-insidénsia entre vozes – lian ida mak individu loos nian no lian seluk
mak ida boikota; ita uza nafatin sistema hafalun ho I-pad – hau hatetek ba
I-pad animal hateke mai hau no hau nia lian sai eh hau hateke ema ida seluk no
ninia lian ho nia oin mak sai maibé hau duni mak hasai lian hodi uza I-pad);
hau transforma Baucau mak Dili, Ermera, Ainaro, Lospalos no Likisá eh Suasi,
Bobonaru, Manatutu, Atauru, Same, Oekusi, Viqueque no Aileu – Vice-Versa hodi
dehan ema la’os iha Dili maibé iha Distritu rasik no mate iha nebá lori fali
mai iha ne’e no mate iha ne’e lori fali ba nebá; konsekuentemente ita tama iha
“Hasulan Forsadu, Halakon Forsadu no tráfiku ba ema mak fraku no mesak, kiak no
inosente!” Ita tuir meti-metin hodi skak ema ida hodi kria senáriu mak tátika
dama eha sadrez: regular ka guerilya eh random hodi manan buat laek ida mak
hakotu inosente ida nia moris no haburas ita nia mentalidade mak anti Lei no
Ordem eh tauk moris iha realidade; maibé la tauk atu kontra lei no ordem no la
tauk atu moris iha nakukun no kotu-kotu eh helik. Hau louva Mundu modernu; mak
la konsege kontrola ninia ema hodi husik hala’o baibain entau utiliza sistema
Kamera Detektiva hodi sensura movimentu ninia povu no Estadu iha ninia
interasaun sosiál, assim ke mosu faktus krime ruma; dehan iha área nebé sira
lokaliza kedas no identifika kedas. Nune’e mak ita buka atu bosok manan loos ho
modus operandi hotu….
Ita liu tiha ona
esperiénsia pasada mak ita rona Liafuan ka Termus: “Mauhuu no Bihuu!” sira nebé huu door tilun no inosenteoan sira
rona dit hodi halai tuir ba no monu ba “Koak-Ibun”;
hafoin ikus mai mate mesak no mate-faak! Mauhuu no Bihuu mak huu karik
Kreatividade no Inspirsaun Konstrutiva hodi buka lisuk solusaun ba Problema no
halo mediasaun; ida ne’e sei haburas Dezenvolvimentu. Mak ita sai Mauhuu no Bihuu hodi
sulan lisuk ema mesak loos ida dit, laek buat hotu, laek maluk, kiik, kiak no
ho konyesimentu la sufisiente; ita inderetamente hanesan neo-kolonialista no
neo-invazor mak impede ukun-an no sai anti dezenvolmentu; inkonsientemente
haburas lisuk Sidade ka Palásiu da Sinzas katak Sidade no Palásiu ka Paíz ida
nebé ikus mai sai rai-rahun.
Ita mós rona no
haree senáriu mak kria kondisaun haliis
ba pontu estremidade rua atu haketak malu para sempre: Boot hakribit kiik,
Riku hakribit kiak, matenek hakribit matenek-uiton, Forte hakribit fraku;
hanesan karik nain rua nunka presiza malu;
afinál: kiak, matenek uitoan, fraku harii ka sai “mão das obras” ka Kuli
Bangunan no kastigu-an iha loron manas laran hodi hari edifísiu nobre iha fulan
barak ka tinan tomak to’o Edifísiu sai Palásiu Nobre no Ministériu; ikus mai
matenek no moos oan sira tuur iha AC okos haluha no inkonsiente katak sira nebé
ita hakribit ninia liman-rohan mak ita goja dadaun; liu tan ida ne’e estrada,
ponte, hospital, restaurante, hotel, Igreja no natar, toos, fahi-luhan, bibi,
karau no kuda luhan mak ema kiik, foer, kiak, no fraku sira hodi fera-ruin no
kastigu-an atu transforma hodi sai produtu Feitu ka husi materiál em Kru hodi transforma ba
Produtu “Siap Pake”; no inkonsiente mós ita interdependénsia. Wainhira ita
sulan ona ema ida folin-laek tuir ita nia konseitu barbariedade ne’e mak la
seluk la leet ita kria kondisaun ida hanaran Solidaun no Melankolia mak sei halo ema saudade ba “EUTANAZIA” – aktus voluntáriu ba
oho-an ho razaun tanba la auguenta tan ninia moras mak tortura no fó naha todan
ba ida seluk ka sir seluk!” – ita grupu hamutuk hakarak hamosu Estimulus-Respons
atu individu ida frustradu, dezperadu,
traumatizadu ne’e tenke prátika Eutanzia ka “BOM BUNUH DIRI!” no ita
hakarak hatudu ba mundu dehan ema ne’e terorista duni to’o oho-an rasik; más
afinál ita ho grupu Siganu ka Malae-iha-Rain-rasik mak kria hela kondisaun
Mentalidade Sublime
ka Sizofréniku ida atu sulan ema!
Keta haluha mós
parte ne’ebé ita kiik, kiak, matenek uitoan no fraku hanaran, ema-boot, riku,
matenek no forte (nebé sira la sente-an maibé inderetamente ema mak hanaran
hanesan ne’e ba sira tanba kondisaun no estruta sosiál mak hanesan ne’e duni
nudar konsekuénsia husi Dezenvolvimentu Sosiál); katak sira diak ona ne’e iha
mós no kontribui parte boot no hala’o kargu dezigual no kmanek iha Vida sosiál:
Bispu (ema-boot, moos no matenek) nune’e mós ho padre no madre sira; Ministru,
Deputadus, Prezidente da Repúblika, Distintu Prezidente Partidu Polítiku sira
nian no Kuadru sira Estrutura partidu nian, Forsas, Polísia no Seguransa sira; Reprezentante
Naun-Governamentál no Sosiedade Sívil sira mak nudar ema ho estatus sosiál
tantu husi kareira intelektuál, Polítika no profesionál mak dudu sira hodi
reprezenta povu; sira sai duni ema nebé mós kontribui ba Dinamizmu no Mekanizmu Mákina Produtividade iha Dezenolvimentu
Estadu. Tan ne’e sosiologu no kunyesedor siensia teórika sosiál nian hanaran
Estadu hanesan Mákina ida ka espésie ka prafuzu kiikoan no folin laek no mós
pesa prinsipál ka Mákina Prinsipál mak avaria
ka a’at halo mákina hotu paradu no la funsiona; tan ne’e parte ka partikula ka
espésie ida-idak útil no funsiona tuir ninia funsaun rasik. Ne’e duni ema ida-idak iha nasaun ida, paíz
ida no Estadu ida sempre útil ka iha valor no folin iha Rai ida – no ema
boot, moos, riku, matenek, forte sempre presiza ema kiik, kiak, matenek-uitoan,
no fraku vise-versa ho kondisaun ba sira mak hatene duni ukun-rasik-an mak sei
ukun hamutuk no fahe ukun-an ka hala’o inter-dependénsia
nian!
Tan ne’e hau Reklama ka ´Hau Mengugat!’ Hau ukun-rasik-an mak
diak ka tabele-an mak diak? Hau fiar-an mak diak ka fiar ema seluk mak diak? Hau
haburas-an no hariku-an mak diak ka Hau kolu molik-an mak diak? Eh ema seluk
kolu molik hau nia-an mak diak? Hatene ukun-rasik-an; sei hatene ukun hamutuk;
hatene fiar-an sei hatene mós fiar ema seluk; hatene solta-an no la tebele-an
mak sei hatene atu la esplora no la pratika korupsaun hasoru ema seluk; hatene
la tabele-an mak sei hatene mós katak interdependénsia la’os tabele malu maibé
kompleta malu ho ida-idak ninia dependénsia
ka ninia ukun-rasik-an!
Timor-Leste dolar
neneik; hahú la’o – :”Ete o Tai” ka
hamriik hodi la’o koko no/ka monu hikas; fila ba fila mai; no to’o agora hahú
la’o sidi-sidi ba ninia futuru! Ita asiste transformasaun Timor-Leste nian
mesak liu husi Drama Umanidade Trázika tantu mundiál, rejionál, nasionál no
lokál mak hanesan: Kazu primordiál beiala nian; Krize mosu husi Mudansa
Polítika Nasionál; Guerra Sívil (konsekuénsi Dekolonizasaun Portugeza no
Kontra-Atake no Auto-Defeza hasoru Invazaun RI); Konflitu entre Paizes iha
Rejiaun Ázia (Tantu Sudeste Aziátiku to’o Ázia Menor) sempre husik hela impaktu
no sikatrizes (fitar) mak afeta duni
Timor-Leste.
Konsekuénsia Drama
Umanidade Trázika mak hanesan Sidade no Vila ala Arkitektura
Barroko no Gótika Timor-Leste nian nebé uluk sai karaktérisktika Kolializmu
Portugés iha Timor-Leste sai nakrahun (Sidade Munisipál:
Kámra Munisipál sira; Merkadu Munisipál, Ospitál Munisipál; Kámra Ekleziastika;
Katedrál Nobre iha Dili; trasu Sidade Barroko no Gótika hirak ne’e nakrahun);
Balada (animál no variedade espésie plantasaun barak mak sai ekstintu); ema
Timor-Leste ho númeru populasaun husi 1935-1975 aproxíma tiha ona 700.000 nebé
rejistradu iha Dadus de Baze Estatístiku Demografia nian mak reduzidu tiha ba
400.000 no agora hahú fali sa’e to’o 1.900.000 e tal ho taxa relatividade iha
mortaidade ho natalidade; maski relatóriu rejista katak Taxa Mortalidade
Natural tanba idade idoza; maibé sempre iha Taxa Mortalidade Imprevista mak
hanesan mate tanba krize: hamlaha (famintu) mak provoka má-nutrisaun infantil;
mate tanba Krize no Konflitu sangrentu mak hamosu mate no dezaparesimentu
forsadu. Konsekuénsia seluk mak hanesan: Krize no konflitu husik leet “Danos
Causados” (Estragus Provokadus) afeta ba materiál fízika: infraestrutra no
meius komunikasoens sira. Konsekuénsia mós afekta Rekursus Umanus, Intelektuál,
legál, polítika no Esperituál ka Morál, eh Kapasitasaun Produtividade.
Drama Umanidade
Tázika hirak ho konsekuénsia inevitável mak afeta Timor-Leste ne’e husik leet
hela situasaun no kondisaun fakuldade psikolojia sosiál ba Timor-Lesteoan sira
mak hanesan Idozu no Idoza sira
Dezesperadu; juventude kresidu no adultu Frustradu; no labarik sira traumatizadu. Katak Dezesperu, frustrasaun no trauma fó forma Psikolojika Sosiál iha
interasaun no konvivénsia ho personalidade kompleksa ba Timor-Lesteoan sira no
sai Estadu Fakuldade Psíkika Umana prometedora ba Ezizénsia Resposta Pertinente
mak hanesan “Counselling” ka
Akonsllamentu! Karik tan ne’e mak ita presiza agora rona dit populasaun nia
halerik no keixa ho histeria dùké ita mak koalia barak! “Counselling” ka
Akonsellamentu dalan diak liu tanba husu ita atu nonok no rona saida mak
cliente ka “Vítima” atu espresa, keixa
no halo konfisoens nudar katalizador ho dalan katarze miotika katak (Nain-rasik
kura-an husi saida mak nia hakarak hasai tiha husi ninia fuan laran nudar
trauma no todan boot ka naha ba nia).
Rona
la’os atu
hala’o ba-an katak la tenke fahe todan mak halo
mihis mós ita-an rasik nia psikolojia no emosaun no afekta fila fali mai
ita maibé rona hodi buka solusaun no kaer nudar lisaun! Rona nia halerik karik tan nia trauma, desperadu no frustradu ho ninia moris! Reparasaun mentál ida diak liu mak Ó halerik no Hau rona! Hau halerik no Ó
rona! Hau hamansa no Ó rona! Ó hamnasa no hau rona! Hau haklalak, hamnasa sarkástika (katak hamnasa no
kontente haree ema seluk terus) falun ho ódiu no
vingansa atu Ó rona no vise-versa! Halo ita kunyese malu se mak laran mós no se
mak laran a’at! Selu-seluk mós rona no hatene! Ikus mai se Hau laran foer ba Ó no Ó laran foer ba hau halo hau kunyese Ó no Ó kunyese hau mak halo ita kunyese malu! Tan
ne’e ita ba an husu: hau lori hau nia ukun-an ba nebé? No Ita rua lori ita
nia-an ba nebé? Twin-Tower lori
Timor-Leste ba nebé no ita hotu mak harii “Pro” no “Kontra” Timor-Leste ne’e hakarak lori Timor-Leste ba
nebé? Hahú husi ema ida-idak, Hau ho Ó
no ikus mai ita hotu ninia konsekuénsia ba vida sosiedade Timor-Leste nian
oinsa! Tansa hau gosta sikat leet iha ema nia problema no la hakarak
involve iha mediasaun? Tansa mak hau hakarak liu harahun dezevenvolvimentu dùké
haburas? Tansa mak hau sei iha ódiu no rankoor pasadu? Ida ne’e mak ita nia
indikasaun ba ita ida-idak nia-an atu sukat oinsa ita ida-idak nia
ukun-rasik-an afekta no fó impaktu no haburas ukun-rasik-an Timor-Leste nian ka
lae?
Nafatin sei iha
mentalidade Invazaun no okupasaun ilegál mak hakarak joga foer hela ba Rai
Timor-Leste nia ukun-an ho fila-an-tuun
sa’e! Diak ami nian; aat Ó mesak nian! Diak mai ami; ami hamnasa! Aat ba Ó
ami hamnasa no aat fali mai ami ami la simu, ami revolta! Ida ne’e mak ita fó
forma no hahú haburas karakteristika Timor-Leste nian mak hakarak sai duni oportunista dit iha Timor-Leste mak la seluk la
leet sai Siganu no sai Malae-iha-rain-rasik? Ida ne’e la’os ita kolu molik ita
nia-an! Ita nia ema haleu ita nia susar ita la sente empatia no hatudu
solidariedade maibé sei dehan tan – “Merese ka Fase-Matan!”; hahú ho ema ida,
hafoin nain ida seluk tan no ho neneik hau lakon maluk hotu; halo hau sai kiak
no sai fahi (sulan iha luhan laran)! Ida ne’e mak futuru Timor-Leste nian? Quo vadis Timor-Leste? – Rumu ba ukun-rasik-an ka kolu-molik-an? Timor-Leste Rumu Ba Sai
Siganu Eh ( = entah) Sai Malae-iha-Rain-Rasik, karik; se mak hatene? Oinsá
ho ukun-an?
Baze nasaun ka Fondasi Bangsa nudar
konsiensia kolektiva ka Kesadaran Berbangsa mak sai forma no nasaun ninia oin:
wajah Bangsa! Oinsa atu fó karakter ba ita nia nasaun? Oin hafuhu malu? Oin
tauk malu? Hatene dit mak sulan-malu? Oinsá ho Unidade? Se karik hakat sai ba
Eventu nasionál sei hatene hala’o hamutuk ba interese nasaun nian? Ka iha kampu
internasionál; hau hala’o mesak hau nian no Ó hala’o mesak Ó nian ba! Quo vadis Timor-Leste? – Rumu ba ukun-rasik-an ka kolu-molik-an? Timor-Leste Rumu Ba Sai Siganu Eh ( = entah) Sai Malae-iha-Rain-Rasik,
karik; se mak hatene? Oinsá ho ukun-an? Até lá! [Ex- Jornalista
Rádio Fini Dioseze Baucau 2007-2008 ho naran Frederico Jerónimo] - Frenujebov -No.
ID Kartaun Eleitorál: 00624197 – HP: 7285694
PARTE III : Opinaun Husi Estudante Kona Ba Alegasaun Emilia Aprova Fundus Ba Mac’s Metalcraft
Estudantes Universitariu iha sira nia komentariu husu atu KAK investiga Ministra Finanacas ne'ebe tuir sira nia hanoin dehan Ministra Emilia uza ninia poder hanesan Ministra financas hodi koko hariku ninia familia (red-Kaben) liu husi fornecimentu ekipamentu ba ospital sira iha Timor Leste.
Futuru jerasaun sira ne'e alega katak transparencia hanesan kurtina de'it maibe iha hahalok lakon la tuir bu'at ne'ebe Membru do governu ne'e komunga.
Liu foin sa'e Timor oan sira ne'e husu atu KAK halo tara bandu ba ministra Finanacas atu labele halai husi nasaun ne'e ba fali nasaun seluk.
Estudantes sira mos kondena hahalok KKN ne'ebe bele foo impaktu ladiak ba Futuru nasaun nune'e sira sei ezije nafatin atu kombate hahalok ne'e tan ba KKN ne'e halo husi ema ukun nain sira no ema riku sira la'os husi ema povu simplis ida.
Estudante : UNITAL
Kazu
alegasaun harosu Ministra Finansas Emilia Pires ne’ebé aprova fundus ba ninia
kaben mak akontese duni, ha’u hanoin ministra refere tenke toma responsabilidade
ba aktu ida ne’e.
hahalok ida ne’e hatudu katak, Ministra Finansas la iha
responsabilidade moral tanba nia (red-Ministra Finansas) uza ninia poder hanesan
ukun nain hodi aprova fundus ba ninia kaben.
Ita husu KAK atu halo mos hanesan KPK halo hodi bandu Ministra Financas atu halai husi Timor Leste kuandu hahu ona investigasaun. Ha'u rona katak Ministra ne'e iha cidadaun rua entaun hanesan estudante preokupa ho Ukun nain passaporte rua. Karik ami deskonfia sira bele halai tiha entaun ita maka lakon.
Klarumente
entidade hotu hatene saida mak KKN. KKN hahalok ida ne’ebé la di’ak. Ne’e duni,
tenke kombate, se lae bele fó ameasa ba futuru nasaun nian.
Hanesan estudante
ami sei la nonok. Maibe, ami sei ajize nafatin
ba V Governu atu nakloke an hodi husik ninia membru ne’ebé hetan
alegasaun atu responsabiliza ninia hahalok.
Ha’u
hanoin KAK presiza hala’o duni investigasaun ba Ministra Finansas no husu mís
ba KAK atu hala’o serbisu ho imparsialidade, neutru iha prosesu ida ne’e nia
laran.
Naran :
Ernesto Sequeira
Estudante : UNITAL
Estadu
ida ne’e hari ho ran, ruin no ema barak mak mate ba rai ne’e. Ne’e duni, ukun
ain sira ne’ebé ukun rai ne’e tenke ukun halo didi’ak hodi nune’e povu mós bele
sente benefisiu husi ukun rasik an.
Ha’u hanoin alegasaun kKN hasoru Ministra
Finansas presiza investigasaun ida klean atu nune’e bele justifika katak
alegasaun hasoru Ministra Finansas ne’e loos duni ou lae..?
Maibe, relasiona ho
kazu envolvevimentu Ministra Finansas hodi aprova fundus ba ninia kaben hatudu
katak Ministra Finansas hakarak atu hariku ninia familia no ninia an rasik.
Hanesan
estudante tuir ha’u nia hare la’os povu ki’ik no ki’ak mak komete aktu KKN.
Maibe, pratika KKN ne’e mosu husi ukun nain sira. Hanesan cidadaun ita labele tolera atetude membru do governu ida ne'ebe hatene lei maibe sei viola hela.
Estudante la iha poder atu
halo investigasaun no la iha poder atu julga ema. Maibe, estudante iha papel
importante atu hato’o kritikan no ejize ba governu, liu-liu KAK atu hala’o investigasaun
ba Ministra Finansas relasiona ho aktu ne’ebé Ministra komete.
Naran :
Julio Ximenes
Estudante : UNITAL
Hanesan
estudante ha’u hanoin Ministra Finansas uza ona ninia poder rasik hodi hakat
liu Lei aproviozionamentu.
Tanba, tuir buat ne’ebé publika iha jornal katak prosesu kona ba Ministra Finansas
aprova fundus ba ninia kaben nia kompainha hodi suplay ekipamentus mediku nian liu husi dalan single source.
Felizmente hahalok Ministra Finansas ne’e viola ona Lei no bele kategoria iha indikasaun KKN.
Ita
hotu hatene katak, korrupsaun ne’e hahalok ne’ebé la di’ak no hahalok ne’e bele estraga futuru nasaun.
Ne’e duni, husu ba orgaun kompotente atu halo investigasaun ne’ebé klean ba
prosesu ida ne’e inklui mos presu ba sasan sira ne'ebe maka hatama husi kompania ne'ebe dehan ministra ninia kaben nian ne'e. Tan ba keta halo sira mos halo mark up ba presu tan ba ita bele ba geogle presu ninian aas liu fali kompania sira seluk.
Nu’udar
estudante ami sempre halo monitorizasaun ba lalaok Governu nian. Ne’e duni, se
iha buat balu mak la’o la loos konserteza ami tenke ejize nafatin ba Governu
hodi nune’e sira bele servi povu no nasaun ida ne’e ho di’ak.
Estudante : UNITAL
Kazu
alegasaun harosu Ministra Finansas Emilia Pires ne’ebé aprova fundus ba ninia
kaben mak akontese duni, ha’u hanoin ministra refere tenke toma
responsabilidade ba nia lala'os ida ne’e.
Atetude ida ne'e hatudu momos no klaru tebes mai ita katak, Ministra
Finansas la iha responsabilidade moral tanba nia uza
ninia poder hanesan ukun nain hodi aprova fundus ba ninia kaben atu hariku sira nia aan.
Ne'e hatudu momos katak entidade balun hatene lala'ok ne'e viola lei no KKN hahalok ida ne’ebé la di’ak. Dala barak sira finjidu liu-liu ko'alia kona ba transparencia no akauntabilidade maibe ba iha porta transparencia ita buka naran kompania Metalcraft ka ministra ninia kaben manan projeitu la tau iha ne'eba. Nune'e duni hakarak ka lakohi ita tenke kombate no nu'udar estudante
ami sei la nonok.
Ami sei ajize nafatin
ba V Governu atu nakloke an hodi husik ninia membru ne’ebé hetan
alegasaun atu ba hatan ninia salan.
Autoridade Seguranca La Konsege Asegura Paixon Tarutu Lemo Nafatin
Tempo Semanal - Dili, 22/12/2012
Iha semana kotuk PNTL hetan order husi governu atu hapara komunidade sira sunu Paixon ne'ebe trutu lemo-lemo iha Dili laran.
Liu husi kanal Televisaun Timor Leste Polisia Nasional Timor Leste mos hatudu sira nia jeitu hodi ba halo atuasaun iha bairo balun iha Dili laran. "Baino ne'e eksen de'it ba TVTL depois de ida ne'e sira mos fila ona ba uma," dehan Agus jovens ida hela iha bairo bemori dili.
"Membru PNTL sira ne'e promosi de'it aan iha TVTL no sira la sente sentimentu responsabilidade ba sira nia kna'ar hanesan ajensia de estadu ninian hodi garantia estabilidade," Agus ne'ebe rejeita atu foo ninia naran kompletu ba jornal nee publika hatutan.
Wainhira husu komentar ba ofisiais senior ida iha PNTL dehan sira iha hakarak atu halo servisu hodi hapara aktu sira ne'e maibe dala barak sira atu moviliza ajentes sira ba halo patroliamentu la iha meus.
"Ami hakarak atua problemas paixon maibe hasoru mos problema internu uitoan tan ba labarik sira balun ladun satisfas ho kondisaun servisu," dehan oficial ne'ebe lakohi atu publika ninia naran.
Tuir observasaun membru PNTL balun hala'o duni sira nia funsaun ho diak maibe la hetan atensaun husi parte governu ninian hodi melhora kondisaun ba servisu. Izemplu konkreta maka edifisiu estasaun PNTL komoro ne'ebe nakles ba mai no kuran transporte, meius komunikasaun no meja ho kadeira.
"Ita haree iha mos penyebab seluk maka governu ladun tau atensaun ba membru PNTl sira. Por izemplu hau haree ho matan no rona ho tilun membru PNTL sira husi parte intelijen ninian wainhira sira mai iha Brother Bar halo sira nia servisu relasiona ho Guarda prisionais balun nebe iha sabadu liu ba lori dadur balun mai iha neba hodi hodi husik sai ba pasiar ho kareta seluk ida no gurada prisionais sira nee hemu no halimar iha bar neba too kalan maka lori fila dadur ne'e ba Komarka,, nune'e mos ho situasaun Paixon ninian PNT: barak maka baruk atu hola iniciativa tan ba razaun sira kala hanesan" nia hatutan.
Daudaun ne'e Paixon tarutu lemo nafatin iha bairo sira iha kapital nasaun ninian iha oras loron no kalan maibe tuir observasaun PNTL lakon ho noticia TVTL ninian.
"Ami koko atu halo atuasaun maibe iha parte ida ema barak maka la kompriende nafatin nune'e duni ami halo esforsu atu kontrola," dehan ofisial PNTL ida ne'ebe husu atu labele publika ninia naran.
Wainhira konfirma ho nia kona ba deklarasaun Agus ninian ofisial ne'e rejeita atu foo komentar maibe hamnasa deit.
Iha semana kotuk PNTL hetan order husi governu atu hapara komunidade sira sunu Paixon ne'ebe trutu lemo-lemo iha Dili laran.
Liu husi kanal Televisaun Timor Leste Polisia Nasional Timor Leste mos hatudu sira nia jeitu hodi ba halo atuasaun iha bairo balun iha Dili laran. "Baino ne'e eksen de'it ba TVTL depois de ida ne'e sira mos fila ona ba uma," dehan Agus jovens ida hela iha bairo bemori dili.
"Membru PNTL sira ne'e promosi de'it aan iha TVTL no sira la sente sentimentu responsabilidade ba sira nia kna'ar hanesan ajensia de estadu ninian hodi garantia estabilidade," Agus ne'ebe rejeita atu foo ninia naran kompletu ba jornal nee publika hatutan.
Wainhira husu komentar ba ofisiais senior ida iha PNTL dehan sira iha hakarak atu halo servisu hodi hapara aktu sira ne'e maibe dala barak sira atu moviliza ajentes sira ba halo patroliamentu la iha meus.
"Ami hakarak atua problemas paixon maibe hasoru mos problema internu uitoan tan ba labarik sira balun ladun satisfas ho kondisaun servisu," dehan oficial ne'ebe lakohi atu publika ninia naran.
Tuir observasaun membru PNTL balun hala'o duni sira nia funsaun ho diak maibe la hetan atensaun husi parte governu ninian hodi melhora kondisaun ba servisu. Izemplu konkreta maka edifisiu estasaun PNTL komoro ne'ebe nakles ba mai no kuran transporte, meius komunikasaun no meja ho kadeira.
"Ita haree iha mos penyebab seluk maka governu ladun tau atensaun ba membru PNTl sira. Por izemplu hau haree ho matan no rona ho tilun membru PNTL sira husi parte intelijen ninian wainhira sira mai iha Brother Bar halo sira nia servisu relasiona ho Guarda prisionais balun nebe iha sabadu liu ba lori dadur balun mai iha neba hodi hodi husik sai ba pasiar ho kareta seluk ida no gurada prisionais sira nee hemu no halimar iha bar neba too kalan maka lori fila dadur ne'e ba Komarka,, nune'e mos ho situasaun Paixon ninian PNT: barak maka baruk atu hola iniciativa tan ba razaun sira kala hanesan" nia hatutan.
Daudaun ne'e Paixon tarutu lemo nafatin iha bairo sira iha kapital nasaun ninian iha oras loron no kalan maibe tuir observasaun PNTL lakon ho noticia TVTL ninian.
"Ami koko atu halo atuasaun maibe iha parte ida ema barak maka la kompriende nafatin nune'e duni ami halo esforsu atu kontrola," dehan ofisial PNTL ida ne'ebe husu atu labele publika ninia naran.
Wainhira konfirma ho nia kona ba deklarasaun Agus ninian ofisial ne'e rejeita atu foo komentar maibe hamnasa deit.
Saturday, 22 December 2012
TL President Congratulate South Korea's New President
![]() |
South Korea new president Park Geun-Hye (PHOTO AP) |
Tempo Semanal, 22/12/2012
East Timor President, Taur Matan Ruak, congratulate the new President of South Korea.
"On behalf of the State and people of Timor-Leste takes this timely opportunity to congratulate President-elect Madam Park Geun-Hye, her party (the New Frontier Party, known also as Saenuri) and the peoples of the Democratic People’s Republic of Korea on this joyous occasion of the successful winning of the Republic’s recent Presidential Elections," stated in a press release from President office.
About 98 percent of votes counted, Park had won 51.6 percent to Moon's 47.9 percent, according to the state-run National Election Commission. Park is to take office in February when Lee ends his single five-year term.
"The election of the Democratic People’s Republic of Korea’s first female President is a significant landmark and inspiration for all women leadership around the world as well as all citizens of the Democratic People’s Republic of Korea.'
Park Geun-hye, daughter of a divisive military strongman from South Korea's authoritarian era, has been elected the country's first female president, a landmark win that could mean a new drive to start talks with rival North Korea.
East Timor President sait, "this is indeed a timely occasion and a Christmas gift for President-elect Madam Park Geun-Hye, her Party and the nation."
East Timor President also congratulate Moon Jae-in candidate from Democratic United Party, and other political parties who’ve contested fairly in these electoral processes.
Taur Matan Ruak also express his respect the out going President. ,"Our highest praises go additionally to outgoing-President Lee Myung-bak who has served his country well and has been a continued good friend to Timor-Leste throughout the years," said Matan ruak in his press statement.
East Timor and South Korea have stablished a very strong diplomatic and economy relations and Matan Ruak said, "My Presidency and the State of Timor-Leste look forward to working closely with the new administration in the coming days towards our common interests; of importance as always are in the people-to-people ties as well as in the areas of economic and security goals."
PARTE II: Opinaun Husi Estudante Kona Ba Alegasaun Emilia Aprova Fundus Ba Mac’s Metalcraft
KAZU alegasaun Korrupsaun Koluzaun Nepotizmu (KKN) hasoru Ministra Finansas, Emilia Pires ne’ebé akontese iha Kuatru Governu Konstituisaun nia ukun, oras ne’e daudauk hetan mós reasaun makas husi Estudante Universitariu sira. Tanba, konsidera aktu ne’ebé membru Governu senior ne’e komete ‘merugikan negara’.
Ho razaun hirak ne’e hotu estudante husu ba Komisaun Anti Korrupsaun (KAK) atu hala’o investigasaun profunda hodi bele deskobre indikasaun ou alegasaun hasoru Ministra Finansas ne’ebé aprova fundus ba ninia kaben. Tuir mai ita akompainha intervista badak ne’ebé Jornal Tempo Semanal hala’o ho estudante sira PARTE RUA HANESAN TUIR MAI:
Naran :
Julfina Alves
Estudante :
UNTL
Hahalok
Ministra Finansas hodi aprova fundus ba ninia kaben hatudu iha interese
familiarismu no deskonfia akontese konspirasaun iha prosesu ida ne’e.
Klaru,
aktu ne’ebé Ministra Finansas Emilia Pires komete ne’e kategoria hanesan KKN
tanba hare ba prosesu ida ne’e, Ministra buka atu hariku ninia familia no ninia
an rasik.
Nu’udar
estudante ami iha papel importante atu hare prosesu hotu ne’ebé la’o iha ita
nia rai laran. Liu-liu ami mos presiza hala’o kontrolu ba orsamentu povu nian.
Ne’e duni, relasiona ho kazu ne’ebé deskonfia alegasaun hasoru Ministra
Finansas KAK presiza hala’o investigasaun no labele husik aktu sira ne’e atu
akontese.
![]() |
Naran : João Freitas
Estudante : UNTL
|
Hanesan
estudante ha’u hanoin Ministra Finansas uza ona ninia poder rasik hodi hakat
liu Lei aproviozionamentu.
Tanba, tuir buat ne’ebé publika iha jornal katak
aprovizionamentu nasional rasik la hatene prosesu kona ba Ministra Finansas
aprova fundus ba ninia kaben nia kompainha hodi suplay ekipamentus mediku nian.
Felizmente hahalok Ministra Finansas ne’e viola ona Lei no bele kategoria iha indikasaun KKN.
Ita
hotu hatene katak, korrupsaun ne’e hahalok ne’ebé la di’ak no hahalok ne’e bele estraga futuru nasaun.
Ne’e duni, husu ba orgaun kompotente atu halo investigasaun ne’ebé klean ba
prosesu ida ne’e.
Nu’udar
estudante ami sempre halo monitorizasaun ba lalaok Governu nian. Ne’e duni, se
iha buat balu mak la’o la loos konserteza ami tenke ejize nafatin ba Governu
hodi nune’e sira bele servi povu no nasaun ida ne’e ho di’ak.
Naran :
Oktavio Gusmao
Estudante : UNITAL
Tuir
ha’u nia observasaun prosesu asina fundus ba ninia kaben rasik ne’ebé hala’o
husi Ministra Finansas hahalok ne’ebé la diak, la justu no sei fó impaktu makas
ba povu no nasaun ida ne’e.
Ne’e duni, relasiona ho kazu ne’ebé akontese ba
Ministra Finansas konsidera hanesan kazu krime korrupsaun, tanba deskonfia iha
konspirasaun entre ema boot balun iha Ministeriu Saude nian hodi fó liu
Ministra Finansas ninia kaben atu suplay ekipamentus mediku nian.
Hanesan
estudante ne’ebé agora estudu iha ensinu superior ami sei ezjize ba orgaun
kompentente atu aselera lalais prosesu investigaun ba Ministra Finansas no
rezultadu investigasaun tenke hato’o ba publiku hodi ema hotu bele hatene katak
prosesu investigasaun la’o duni ho transparansia ga lae..?.
Naran :
Euclis Torracão
Estudante : UNITAL
Alegasaun
KKN hasoru Ministra Finansas ne’ebé aprova fundus ba ninia kaben injustisa
boot. Tanba, Ministra Finansas uza ona ninia poder hodi hakat liu Lei. Klaru
katak, nia (red-Ministra Finansas) viola ona Lei juridiku aprovizionamentu nian
tanba kompaina ne’ebé suplay ekipamentus ne’e la eziste iha rai laran.
Ha’u
hanoin iha prosesu ne’e akontese konspirasaun entre ukun na’in balun, ne’e duni
Ministra Finansas husik liu ninia kaben nia kompaina atu suplay ekipamentus
mediku nian. Ita bele dehan aktu ne’e iha indikasaun korrupsaun no abuzu de
poder.
Korrupsaun
hahalok ida ne’ebé la diak, bele estraga futuru nasaun se la iha kontrolu
ne’ebé di’ak ba serbisu membru governu nian. Maski nune’e, atu justifika aktu
korrupsaun presiza investigasaun klean no tenke hare husi parte barak hodi nune’e
bele indetivika se loos mak komete iha aktu korrupsaun.
Relasiona
ho kazu Ministra Finansas, Emilia Pires nian ne’ebé publika iha Jornal Tempo
Semanal sita katak Ministra aprova fundus ba ninia kaben ne’e KAK presiza
hala’o investigasaun profunda no la’o tuir dokumentus hirak ne’ebé Tempo
Semanal fó sai iha sira nia jornal. Tanba, dokumentus hirak ne’e bele sai hanesan
evidensia forte hodi hala’o alegasaun harosu Mimistra Finansas.
Hanesan
estudante ha’u hanoin KAK tenke hala’o investigasaun iha tempu badak nia laran,
no husu mós ba V Governu Konstituisaun tenke iha transparansia, labele halo auto
defesa ba malu bainhira membru Governu ida hetan ona alegasaun.
Naran :
Armando de Carvalo
Estudante : UNITAL
Atu
liberta povu husi ki’ak no mukit ita persiza halakon kustume interese
familiarismu no tenke hakribi KKN.
Tanba, hahalok hirak ne’e bele fó ameasa
boot ba povu no nasaun ida ne’e iha futuru. Relasiona ho alegasaun hasoru
Ministra Finansas ne’ebé deskonfia aprova fundus ba ninia kaben hatudu momoos
katak, prosesu aprova fundus ba nia kaben iha indikasaun korrupsaun no abuzu
poder.
Atu
kombate moras at ida ne’e, ha’u hanoin entidade hotu tenke kontribui, se lae
korrupsaun bele buras ba bebeik no nasaun ida ne’e bele nakonu ho kurruptor
sira. Realidade hatudu iha ona alegasaun bara-barak hasoru membru governu
balun. Maibe, to’o ohin loron seidauk iha membru governu ida mak tama ba kadeia
no ida ne’e hatudu katak ita seidauk seriu atu kombate korrupsaun.
PARTE I: Opinaun Husi Estudante Kona Ba Alegasaun Emilia Aprova Fundus Ba Mac’s Metalcraft
Tanba
deskonfia katak Ministra Finansas, Emilia Pires viola ona dekretu Lei númeru
10/2005. Rejime Jurídiku ba Aproviozionamentu, Kapitulu IV inkontabilidade iha
artigu 32 ne’ebé regula kona ba konflitu de interese serbisu estadu sira nian.
Relasiona ho asuntu ida ne’e, Tempo Semanal mós tenta nafatin atu hetan komentariu husi parte Ministra
Finansas. Maibe, membru Governu senior ne’ebé asumi kargu Ministra Finansas
durante periodu rua ne’e rezeita lakohi fó informasaun “No Coment”.
|
KAZU alegasaun Korrupsaun Koluzaun Nepotizmu (KKN) hasoru Ministra Finansas, Emilia Pires ne’ebé akontese iha Kuatru Governu Konstituisaun nia ukun, oras ne’e daudauk hetan mós reasaun makas husi Estudante Universitariu sira. Tanba, konsidera aktu ne’ebé membru Governu senior ne’e komete ‘merugikan negara’.
Ho
razaun hirak ne’e hotu estudante husu ba Komisaun Anti Korrupsaun (KAK) atu
hala’o investigasaun profunda hodi bele deskobre indikasaun ou alegasaun hasoru
Ministra Finansas ne’ebé aprova fundus ba ninia kaben. Tuir mai ita akompainha
intervista badak ne’ebé Jornal Tempo Semanal hala’o ho estudante sira.
![]() |
Naran : Adelino Soare
Estudante : UNTL
|
Tuir
ha’u nia hanoin Korrupsaun Kolusaun Nepotizmu (KKN) hahalok ida ne’ebé la
di’ak. Ne’e duni, ita tenke kombate hahalok at ida ne’e. Tanba, se ita husik KKN buras iha rai laran
konserteza sei fó impaktu makas ba prosesu dezenvolvimentu. Povu barak sei ki’ak,
balun la iha uma di’ak, balun la eskola tanba la iha kapasidade finanseiru no
problema sosial seluk tan.
Kuandu
prosesu hotu ita tau as interese pribadu ne’ebé nakonu ho indiksaun KKN
konserteza buat hotu sei la la’o di’ak. Ne’e duni, nu’udar estudante ha’u sente
triste ho situasaun ida ne’e. Ezemplu, kazu Ministra Finansas nian ne’ebé
aprova fundus ba ninia kaben nia kompaina hodi suplay ekipamentus mai Ospital
Nasional Guido Valadares (ONGV). Ida ne’e hatudu katak Ministra Finansas,
Emilia Pires viola ona lei tanba uza ninia poder hodi aprova osan povu nian ba
ninia kaben.
Hahalok
Ministra Finansas nian hakarak atu estraga nasaun. Tanba, tau as interese
pribadu hodi hariku sira nia an rasik, duke interese nasional. Se iha duni
provas ne’ebé forti hodi justifika katak, Ministra Finansa komete duni aktu
KKN, entaun orgaun kompetensia hanesan Komisaun Anti Korrupsaun (KAK) tenke
hala’o investigasaun ne’ebé profunda.
![]() |
Naran : Manuel dos Santos
Estudante : UNTL
|
Pesoalmente ha’u la konkorda hahalok Ministra Finansas, Emilia Pires ne’ebé aprova fundus
kontizensia ba kompaina ne’ebé deskonfia ninia kaben nian. Iha lei hateten
membru governu ida labele fó projetu ba ninia familia. Maibe, tansá ?
Ministra
Finansas bele husik liu ninia laen nian kompaina hodi suplay ekipamentus mediku
nian mai Ospital Nasional Guido Valadares (ONGV). Pior liu tan kompaina refere
la eziste iha Timot-Leste.
Korrupsaun
Kolusaun Nepotismu (KKN) mai husi liafuan Korruptor, ema ne`ebe gosta na’ok, gosta
esplora ema hanesan Ministra Finansas hala’o daudauk. Tanba, ho aktu ne’ebé
Ministra Finansas komete ‘secara tidak langsun’ nia halo korrupsaun.
![]() |
Naran : Joelinho De Deus Estudante : UNDIL |
Hanesan
estudante ami iha papel importante atu hala’o kontrolu sosial. Ne’e duni, ami sempre
hakilar ba V Governu ida ne’e atu hare didiak hahalok at sira ne’ebé membru
governu balun komete, no Komisaun Anti Korrupsaun (KAK) persiza hala’o investigasaun.
Sistema
Korrupsaun Kolusaun Nepotismu (KKN) buras iha ita nia nasaun. Governu ida ne’e
mós nakonu ho interese familiarismu, tanba projetu sira entrega ba malu de’it.
Ezemplu, iha publikasaun Jornal Tempo
Semanal sita katak Ministra Finansas aprova fundus ba ninia kaben nia
kompaina. Situasaun ne’e hatudu momoos katak, ukun na’in sira hahu buka malu no
hahu buka hariku an ho familia.
KKN
la’os mai husi ema ki’ik, KKN mosu husi ema sira ne’ebé mak iha poder. Tanba,
sira sempre buka malu oinsá bele naok osan povu nian. Nu’udar estudante ami nia
ejijensia mak ne’e, husu ba Parlamentu Nasional, liu-liu ba KAK atu hare
kestaun ida ne’e no bele foti medidas ruma hodi hala’o investigasaun ba kazu
ne’ebé deskonfia alegasaun KKN hasoru Ministra Fiansas, Emilia Pires.
Ha’u
hanoin aktu ne’ebé Ministra Finansas, Emilia Pires komete ne’e kontra ona Lei
Aprovizionamentu. Hanesan membru Governu tuir loloos Ministra Finansas labele
aprova orsamentu ba ninia familia, satan ninia kaben. Ho aktu ne’ebé Ministra
Finansas komete nia lakon ona fiar husi povu no nia rasik la iha
responsabilidae moral.
Korrupsaun
Kolusaun Nepotizmu (KKN) buat ida ladiak. Entidade hotu-hotu liu-liu orgaun
ne’ebé toma korruptor sira. Nu’udar estudante ami iha dever moral atu ejize ba lideransa
masimu IV Governu tenke hare membru Governu sira ne’ebé tau as liu interese
familiar duke intere komum. Nune’e mós, husu ba KAK tenke hala’o investigasaun
ba alegasaun KKN haosru Ministra Finansas.
Subscribe to:
Posts (Atom)