Saturday 13 March 2010

Governu Hili Mina Karun Habokur Sunshine Povu Lakon US$810,000.00

Jacinto Alves: la'ós hare ba Ha'

Iha mea do fulan Maiu IV Governu Konstitusional ho obrigatoriamente hakotu kontratu fornesimentu mina ba EDTL husi kompañia Pualaka Petróleu hafoin mosu konfrontasaun entre jerente na'in tolu. Nune'e hahú iha loron 25 fulan Maiu 09, kompañia Sunshine maka hetan fali sorte hodi fornese mina ba EDTL. Bainhira kontratu ho Kompañia Sunshine atu hotu, governu liu husi Aprovizionamentu sentrál loke konkursu públiku ida, ne'ebé kompañia lubun maka hola parte iha fulan Novembru 09, no kompañia Sunshine maka sei fornese nafatin mina ba EDTL. Prosesu tender ne'e rasik lori tempu lubun ida, to'o momentu ne'ebé governu anúnsiu ba públiku katak kompañia ETO mak sai Vensedor. Kompañia seluk hato'o protesta no hamosu alegasaun KKN no Monopóliu iha fornesimentu Mina ba Governu RDTL tan ba diretór ETO subrinu husi PM Xanana no nia hala'o daudaun projetu seluk husi governu nia mos. Husi protesta ne'e obriga governu friza tiha rezultadu tender refere to'o agora . Nune'e governu emenda tan kontratu ba kompañia Sunshine to'o loron 31/01/2010. Fulan Fevereiru mós to'o daudaun ba nia rohan no loron hi'it nia an ba dere odamatan fulan Marsu nian maibé kompañia Sunshine maka sei fornese nafatin mina ba EDTL no sei hein nafatin tempu foo rezultadu tender . Nune'e durasaun Fornesimentu Mina ba EDTL husi kompañia sunshine hamutuk fulan sia katak fulan neen ho kontratu orijinál no dezde fulan Dezembru ate Fevereiru la'o ho emenda saun

Deputadu Arsenio Paixao Bano husi bankada Fretilín ho lian maka'as via telemovel estiona emenda saun ba kontratu no alega katak, “kuandu emenda kontratu mina folin tun maka sira tau nafatin ka hasa'e folin tan ne'e na'ok ona osan povu nian.”

Tuir invoice husi kompañia Sunshine Petrol Group no. 53/SPG/P.O/RDTL Dezembru 2009 kompañia Sunshine fornese mina ba EDTL ho folin kada litru US$0,953 duke kompañia importadór seluk hanesan Pertamina ne'ebé fa'an ho folin litru ida entre US$0.79-US$0.80 no Atauru Oil fa'an kada litru US$0.78. Bainhira kompara presu entre Sunshine ho Pertamina nian mosu diferensa presu US$0.15 (sentavu dolar amerikanu sanulu resin lima) no kompara ho presu Atauru Oil nian hatudu katak Povu Timor Leste lakon US$0.17 (sentavu dolar Amerikanu sanulu resin hitu) ba kada litru. Ho diferensa ida ne'e hatudu katak iha fulan Dezembru estadu lakon saugati US$ 450,000.00 osan ne'ebé loloos bele rai ba hadi'a eskola ruma lakon saugati hanesan Bano ko'alia. Iha segunda Feira kotuk bankada opozisaun liu husi plenária parlamentu nasionál kestiona kondisaun eskola ida iha besik foho matebian nia hun ne'ebé sei aat hela, aula la sufisiente, kuran profesór no sala ba mestra sira la iha maibe estadu soe lerek tiha US$450,000.00..

Nia esplika ninia alegasaun, “na'ok osan povu nian ne'e tan presu mina tun maibé governu la halo tuir meuz normál. Liu tan nia realsa ninia akuzasaun katak, “Se presu ne'e tun governu deside selu ho presu nafatin, ne'e na'ok osan povu nian.

Se konkursu normál halo tiha ona, kontratu la asina depois emenda de'it kontratu ne'ebé iha ona entaun halo konkursu ida, iha fulan Novembru ne'e para halo saa ida?” kestiona Bano.
Tuir Bano ninia hanoin, “ne'e labele, ne'e mal administrasaun.”

se maka responsabiliza ba fasilita kontratu ne'e, ema ne'e irresponsavel, morál la iha, la iha seriedade i ema ne'e la responsavel,” Deputadu Bano alega.

Arsenio hateten katak iha parte balun governu gasta osan la ho kalkula saun maibé iha parte seluk kondisaun povu nia moris aat hela.“Ne'e hakarak fakar osan naran-naran de'it, so para habokur de'it ema balun,” nia duun.

Vice Prezidente Partidu mais Votadu mak lakon governasaun iha 2007 hodi dudu ninia partidu Fretilín sai de'it opozisaun ne'e hateten katak, “problema governu la iha planu, nune'e hodi fakar osan naran-naran, hodi habokur ema balun. Haree ba eskola barak sei aat envezde hadi'a eskola maibé foo bokur ba de'it kompañia sira ne'ebé ho tipu kontratu hanesan sunshine.”

Nia hateten se kalkula didi'ak maka gasta entaun sei salva osan barak atu bele uza dada bee ba populasaun no hadi'a eskola lubun ruma iha Dili no interiór inklui Irrigasaun barak ke la funsiona envezde tau matan ba ida ne'e maibe “Governu hili sosa mina husi kompañia ne'ebé fa'an ho folin aas ne'e hamosu duvida s,” dehan Ban

Deputadu ne'e haktuir katak tuir prosesu normál labele emenda liu dala ida ba kontratu hanesan. Nia esplika katak bele emenda kontratu dala ida depois hahu halo ona prosesu tender no foo sai ninia rezultadu hodi estabelese kontratu loloos.
 
Hatan ba Preokupasaun Deputadu Bano nian Joao Martins nain husi Sunshine dehan governu maka hili ninia kompañia tan ba servisu di’ak ne'ebé durante fulan sia nia laran la hamosu problema ruma. “Governu foti desizaun ne’e ha’u tuir de’it purke Governu hakarak Timor atu sai di'ak,” dehan João Martins ba jornál ne'e iha dada lia ida iha otél Timor loron (25/02/2010) Kinta.

Tuir invoice kompañia sunshine petrol group ne'ebé asina husi manajer jerál, Chian Choon Ning iha loron 24/12/2009 ne'ebé jornál ne'e konsege hetan, dekreta iha pájina uluk liu no segundu katak totál mina ne'ebé hatama ba EDTL litru 1,257,890 ne'e ba konsumu eletrisidade ba loron 12 nian iha Dili, ne’e estadu gasta ona US$1,198,768.17. “Agora daudaun mais ou menus ita halo perhitungan ne’e, EDTL fulan ida Timor tomak konsume mina 3,5 miloens litru pur mezes,” dehan Joao Martins na'in ida husi kompañia Sunshine.
Hataan kona ba komparasaun presu mina sunshine ne'ebé karun liu duke sira seluk Sr. Martins hateten, “presu mina nian ne’e, ita tenkesér kompara buat ne’e hanesan masan ba masan.” No razaun seluk mina Sunshine karun maka, “sira (kompañia seluk) ninia mina ne’e light heavy fuel ou NGIO nia salfa ne’e 1,5% ou 1% ida ne’e ha’u la hatene, maibé mina ne'ebé husi parte Sunshine fornese ne’e High Speed Diezel fuel salfa 0.05% no mina ida ne’e nia kualidade superiór liu husi sira seluk ne'ebé reklama katak mina ne’e nia presu aas.”
Nia esplika kona ba presu mina iha fulan Dezembru nian, ““Iha Dezembru ho agora ne’e ita kompara, mina baril ida ne’e kuaze atinji kedas U$.80 dolar, ne’e duni ita tenke hare premiun refinaria nia sobre kualidade mina temparadu no mina nia kualidade ou presu ne’e ami avalia sai hanesan ne’e.

Tuir João Martins katak, “agora daudaun mais ou menus ita halo halo perhitungan ne’e EDTL fulan ida Timor tomak konsume mina 3,5 miloens litru pur mezes.”

Nia foo agradesimentu ba Governu ne'e foo ona fiar ba nia atu servisu hamutuk iha área eletricidade. “Ha'u hakarak husu obrigadu ba Governu atu hare estabilidade timor nian tanba Sunshine mós tenta meu s posivel atu nune'e ahi labele mate ona iha timor ne’e,” João Taka.
Tuir dokumentu s ne'ebé jornál ne'e konsege deskobre husi gabinete Sekretáriu Estadu Eletrisidade hatudu katak kompañia Atauro Oil haruka ona kotasaun folin mina fulan Janeiru ho Fevereiru 2010 nian ba parte relevante. “Ha'u hakarak aprezenta ba ita boot kotasaun Presu ba High Speed diesel iha fulan janeiru (2010) ne'e,” hakerek iha surat kotasaun Atauro Oil Supply LDA. Kotasaun ne'e aprezenta folin mina kada litru US$0.77 (sentavu hitu nulu resin hitu) no presu kada litru iha fulan Fevereiru Atauru hafolin husu US$0.80. Kompara ho Sunshine ne'ebé fa'an kada litru US$0.893 iha fulan Janeiru ne'e karun liu US$0.12 (dolar sentavu sanulu resin rua). Se Governu mak uza kotasaun iha fulan Janeiru karik, estadu konsege salva osan povu nian hamutuk US$360,000.00. Atua saun hili sosa mina karun durante fulan Dezembru 2009 no Janeiru 2010 nia laran de'it halakon ona osan povu nian totál US$810,000.00 tan ba gastu la efisient

Kompañia Atauru mós aprezenta ho dokumentu seluk hanesan “sertifikadu de kualidade” husi Schutter Far East Sdn.Bhd hodi foo garantia katak Atauro Oil mós importa mina High Speed Diesel duni. Bainhira jornál ne'e tenta atu konfirma ho diretór kompañia Atauru Oil Sr. Lorenco maibe nia lakohi foo komentáriu no rejeita atu foo komentáriu tan ba razaun lakohi halo problema ho kompañia seluk.

Iha parte seluk Deputadu Inásiu Moreira kondena maka'as gasta osan estadu la bazeia ba kalkula saun ne'e.

Tenke halo kálkulu ida matemátiku alokasaun osan ba iha mina ne'e; la bele ezajeradu; ida ne'e presiza hare flutuasaun presu mina iha mundu. kompañia ida agora daudauk fornese mina (EDTL) presu hanesan “ezajeradu,” alega Deputa Inási

Ha'u hanoin devia governu hili kompañia ne'ebé fa'an mina ho folin baratu hodi asegura orsamentu estadu duke sosa folin karun hariku kompañia ida ho ninia belun sira,” lamenta Inásiu Moreira.

Nia dekonfia katak, “Alokasaun osan mak la halo kálkulu matemátiku, hanoin tau de’it. Ha’u bele deskonfia katak iha intensaun.”

Deputadu ne'e sujere, “tuir loloos governu ba husu kotasaun husi kompañia importadór hotu-hotu hodi estuda ida ne'ebé maka bele foo folin di'ak.”

Iha momentu hanesan tuir deputa Inásiu Moreira katak folin mina husi kompañia sunshine ne'e, “ ezajeradu.” Nia foo razaun katak, “ flutuasaun mina iha mundu ba mai mak 70-80 sentavu pur litru, tanba saida mak agora sa’e liu ba 95 sentavu. Ne’e presiza hare halo investigasaun, karik alokasaun osan mak la halo kálkulu matemátiku, hanoin tau de’it. Ha’u bele deskonfia katak iha intensaun,” alega membru parlamentu husi bankada Fretilín ne'e.
Labele husik liu ba hahalok ne'ebé kontra Lei ou intensaun ne'ebé la di'ak a loka osan fó malu de'it,” Inásiu Komenta.

Deputadu ne'e deskonfia katak prosesu fornesimentu mina ne'e mós hamosu duvida s. “Ha'u halo observasaun por ezemplu Sunshine, la hatene, ha'u rona de'it iha relasaun ho membru Governu sira balun; ami hare hanesan fó malu de'it, ho presu ne'ebé ita bele hateten ezajeradu, tanba ita hare flutuasaun mina ba mai 70 sa'e liu mak 80.”

Nune'e deputadu ne''e hateten katak durante ne'e fornesimentu mina ba EDTL foo de'it ba familia membru do IV governu ninian nune'e nia husu, “presiza kontrola no haree i husu Governu atu hare fornesimentu mina ba EDTL ne’e ho jenuinu matenek depois mak halo desizaun. La bele fó de'it ba malu, maibé tenke liu husi prosesu ida ke legál i tanba fornesimentu mina ita Timor oan sira mós bele, iha mós iha kondisaun no bele halo esforsu oinsá bele fornese mina ba EDTL,” Inásiu deklara.

Funsionariu iha EDTL mós rekoñese katak presu mina Sunshine karun liu tan ne'e iha loron 29/01/2010 ho surat númeru referénsia 018/DG/1/10, diretór jerál EDTL Mac Maidens hakerek ba Manuel Monteiro, diretór Aprovizionamentu Ministériu Finansas ho konteudu hanesan, “Bazeia ba karta husi Sekretáriu Estadu da Eletrisidade, Agua e Urbanizasaun ho no Ref. 10/SE-EAU/1/10, maka ho ida ne'e diresaun nasionál Eletrisidade de TL hakarak atu hato'o ba ita boot hodi foti desizaun ruma ba kompañia Atauru Oil Supplay, no mós EDTLhakarak atu konfirma kona ba presu kombustivel husi fornesedor kombustivel EDTL agora daudauk (sunshine) ho presu mina iha merkadu tan ba tuir observasaun presu husi Mina kompañia Sunshine nian aas tebes. Obrigado ba ita nia servisu hamutuk,” asina husi Mac Maidens ne'ebé CC ba ministru Infraestrutura, Sekretáriu Estadu Eletrisidade no diretór jerál administrasaun Finansas iha Ministériu infraestrutura.

Tuir surat ida seluk Sekretáriu Eletrisidade mós rekoñese katak presu mina husi kompañia seluk di'ak liu fali Sunshine ninian. Kuandu jornál ne'e kestion ninia surat ref. 10/SE-EAU/1/10 Sekretáriu Estadu ne'e finje tiha ho diplomasia dehan, “tenderizasaun la halo iha ne’e,maibé hala’o iha Aprovizionamentu Sentrál tanba ne’e ha’u la hatene no bele ba husu iha ne'ebá.”

Nia esplika ho oin mistura katak, “Kontratu ne’e hala’o iha Ministériu Finansas ne’e duni husu ba sira, tanba ami hein hodi simu de’it. Kuandu kontratu ho valór boot sira mak halo advertais no sira mak avalia, ami haruka de’it ami nia pesoál tékniku ba hamutuk iha ne'ebá hodi halo desizaun no ami hala’o tuir desizaun ne'ebé iha.”

Bainhira jornál ne'e klarifika ba Francisco Soares nia hateten katak, ““kestaun la'ós tanba presu, maibé depende ba presu iha merkadu internasionál ne'ebé sempre tun sa'e hela de'it.”
Husu Razaun foo nafatin ba Sunshine ne'e Burlaku argumenta katak, “tanba nia uluk tuir tender mak manan , razaun mak ida ne'e, liu husi prosesu ida mak sira sei kaer nafatin.”
Interesante kuandu ema balun dehan fali muda husi Pualaka ba Sunshine ne'e rotasaun de'it hanesan diretór jerál kompañia Sunshine hateten.

Iha oportunidade ne'e mós Francisco esplika uitoan kona ba prosesu tender ne'ebé manan ona husi ETO. “Hein de'it desizaun governu, kumu hein desizaun husi governu seidauk foti, entaun Sunshine para atende nesesidade la bele husik.”

Maiske Mac Maidens dehan ona Mina Sunshine karun maibé Francisco Soares sei ka'er metin nafatin Sunshine. Sekretáriu Estadu Januário Pereira propoin ona kompania seluk ne’ebe fa’an mina baratu hodi poupa osan Povu ninian ne'e sulin hanesan mina.

No comments: