Showing posts with label Opiniaun. Show all posts
Showing posts with label Opiniaun. Show all posts

Saturday, 5 January 2013

PROBLEMA HIV NO SIDA HO DIREITU GOJU NESESIDADE BIOLÓJIKA!


Husi :  Frederico NUNO Jerónimo Boavida

Opiniaun Badak: ita hahú kedas ho Moralista Igreja Pe. Bernard Hearing, SJ mak sai Konselyeiru Permanente parte Moral Doutrina Katólika nian ba Asembleia Jerál eh Konsili Vatikanu II nian mak aprezenta duni kestaun barak mak hanesan: Divorsiu, Droga, Espionazem, klonazem, Delinkuénsia, Homo-seksual, Lésbika, Pornografia, Prostituisaun, Terrorizmu, Brankeamentu Kapitál, Tráfiku Umanu, Vilénsia Seksuál, Vilénsia Doméstika, Funu, Hamlaha, Moras Ébola, Edimia, HIV no SIDA, perzervativu (kamiza de Venus, kontrasepsi, Pil do Dia Seguinte evita isin-rua mak la ho hakarak no moras Transmisaun Seksuál)  mak sempre sai preokupasaun ba Igreja Kátolika desde sempre. Ba Igreja Mundu Tomak hahú inan-aman, bairro, sosiedade, katekista, irmaun-irman relijioza, padre, madre, bispu, kardeál to’o Ampapa no ikus liu monu ba Estadu Independente ida mós nia preokupasaun fundamentál depende ba matéria mak sei husik ba Kada Ministeriu, Departamentu no to’o mós ba Parlamentu atu debate; ikus liu mosu opiniaun iha públiku mak hakarak fahe hodi hakerek no lanxa iha Imprensa ka Media Nasionál nian.

Iha parte hotu ne’e, haree ho óptika Estadu Demokrátiku sempre buat barak kontra Konstituisaun no Lei! Tanba ne’e mak Estadu hamosu Sosializasaun Lei ba ninia Sidadaun liu husi Edukasaun Sívika atu Sidadaun kompriende asaun mak kontra-bandu no asun mak la kontra-bandu. Ita, karik dala barak tauk mak Lei no Ordem, haluha ita nia-an rasik hodi halo asaun mak kontra-an rasik maibé tauk Lei mak hatuur buat hotu. Iha fraze liu ba ne’e atu dehan katak Lei só koalia interese públika, entaun ita ita tauk atu pratika kontra-bandu hasoru Lei. Enkuantu seluk hanoin katak Lei Estadu nian, no hau nia-an, hau mesak nian; hau bele halo saida deit ba-an. Haree didiak Lei garante individu ida-idak no garante mós grupu eh Sidadaun hotu ninia an-rasik no interese.

Aktualmente, Media foti kestaun HIV no SIDA (Ida sei iha sintomas atu hamosu SIDA no ida seluk Moras mak hanaran SIDA); se hau la sala. Tanba kestaun HIV no SIDA mak mosu opiniaun balun hakarak atu fahe hanoin lisuk. Hau mós karik hakarak fahe parte ida kiik-oan kona ba kestaun HIV no Sida ho Perzervativu (Kondom eh Kontrasepsi) make vita total Transmisaun Moras Seksuál mak hahú ho sepilis ba mane no kamutis ba feto, eh salah-kamar mak líkidu parte “lendir” liur boot nian rezeita “Lendir” liur-kiik hodi hamosu alerjika ba anatomia se la evita sedu ho kuidadu saúde reprodutivu no seksuál.

Iha ne’e hakarak la hakarak ita Timor-Leste kondena tiha ona katak iha Timor-Leste iha duni HIV no SIDA; iha parte seluk; hakarak ka lae hamosu duni diskonfia katak iha populasaun balun mak afektadu; entretantu dadus estástiku tenke mai husi Ministériu Saúde. Iha Ministériu Saude, Iha Imigrasaun no iha Parte Polísia PNTL rejistru moras no mate mak identifikadu uitoan deit mak afektadu husi HIV no SIDA. Iha ne’e katak ita bele tiha ona prevene tanba ita nia Ministériu Kompetente identifika ema entaun bele halo karantina tuir dadus mak rejistradu konforme parte Imigrasaun, Saúde no PNTL hetan.

Haree fali husi parte Polítiku no Figura Polítika: ita nia Primeiru Ministru Kay Rala Xanana Gusmão kondena maka’as sosializasaun HIV no SIDA mak la iha fundamentu. Ida ne’e Primeiru Ministru hato’o iha ninia DISKURSU IHA 2002 BA Estudante DIT ba Abertura Anu Lektivu hodi hateten: “HIV no SIDA moras ida mak ba ema kiak deit no ema riku ita nunka rona kona moras HIV no SIDA.” Interpretasaun barak bele mosu: ida ita bele dehan katak atu haketak kiak no riku mak ita lanxa Linguazem HIV no SIDA hodi hafahe malu, haketak malu, hatauk malu iha ita nia interasaun sosiál. Ita mós atu dehan mós katak ita la iha osan ita la bele goja ho mane eh feto se deit; só sira mak iha osan bele. Ita mós bele dehan Rai Timor-Leste mak sei kiak entaun moras ida ne’e ita ema Timor-Leste nian duni mós. Ita sei bele dehan tan katak entaun atu la bele kona HIV no SIDA, mai ita sai riku lalais ho dalan oin-oin: naok, oho, KKN eh Prostituisaun mak bele hetan osan boot hafoin modifika-an no ita mós sai riku entaun HIV no SIDA moras ba ema mak fila-an la hatene eh sei hela kiak ba nafatin.

Maibé hanoin simples ida mós atu dehan: evita estraga-an ho orgazmu eh “oho-an/suisídiu, Bom-Bunuh-Diri/Hi-Five/Five-one/five-zero/five to five/55 for one or for zero/onani” mak badak dit evita korut, dada, doko eh kokir-an-rasik eh “quebra e esfrega ao chão.”

Frontál uitoan tanba ita tenke fo hanoin mak realístiku: ita nia populasaun uitoan no bele goja ita nia rekursu naturais nia reseita, fundus eh rendimentu mak boot. Evita populasaun no jerasaun foun mak mosu ho fizionomia fízika estragada eh mal-formada: ain tebar no barak nakratak, isin-lotuk-liman-lotuk-kabun-teek-maran, marjinalizadu husi kolega no família, evita ikus liu frustrasaun sosiál.

Wainhira daun, aitarak, frasku eh pregu ka kroat ruma mak tuu ita nia isin no hela iha ita nia isin-lolon mak ita sei sente alérjika no hetan sintomas moras halo isin baru-baruk. Agora sa tan ita tenke uza sasan mak artifisiál hodi kose-an. Se ita la kohi oho-an entaun sasan artifisiál hodi kose-an mós la favorese. Ita mak nakar karik tama iha website pornografia eh nonton: dvd no cd pornografia; ita sei hetan buat barak hanorin ita. Ida hanorin gostu wainhira nain rua hakarak malu, rua sei hanorin negativu liu, se uza violénsia entaun ita sei hetan prazer ho sadizmu. Se ita akompanya to’o ikus, lisaun sei dehan mai ita katak keta halo tuir tanba filme ida ne’e uza mak BRINKEDU no ANIMASI. BRINKEIDU katak feto ho mane hatais hotu máskara artefisial mak utiliza sasan seksuál Maskulino no Femininu ho Brikeidu, entaun sira nia ibu la kona iha parte mak ita akompanya, sira nia sasan la kona malu no sira nia liur-boot mós la kona malu.

Hau nia haree mak atu dehan deit katak se ita uza sasan eskezitu no estranyu hanesan boraxa eh plástiku (mak kondom) hodi satisfaz nesesidade biolójika ikus mai sasan ne’e estraga ita nia isin liu-liu ita nia orgaun seksual sai mean tan la simu buat mak la hanesan ho kulit ema nian. Sei sai mean no moras se ita uza kose malu frekuentemente no kleur, sei hamosu mal-formasaun ba ita nia fizionomia anatómika. Enkuantu sasan nebé mak Maromak halo para ba duni ninia objetivu hanesan ai-horis no animal sira mós bele goja, entaun ita ema mós tenke goja ita nia nesesidade seksuál.

Problema mak ita nia Formasaun no Edukasaun Seksual seidauk óptima no seidauk inkluzivu ba ema hotu-hotu. Ita nia Kurríkulu Edukasaun seidauk bele hatama parte Edukasun Seksuál ba Kurrikulum tanba ita nia sosiedade maioria mak sei haree Relasaun Seksuál ne’e nudar tabuu. Ida ne’e ita nega mata-matak deit Maromak ninia Kriasaun mak kria mós sasan lulik mane no feto nian ho objetivu ba PROKRIASAUN. Prokriasaun katak atu iha oan no hariku jerasaun umanidade.

Parte seluk mós ita nia sosiedade desde beiala karik la koalia duni kona ba kultura inisiasaun. Inisiasaun katak feto ida no mane ida hahú husi idade sai husi adolesente atu hakat ona ba foinsa’e (fetoran no klosan) mak sei iha oportunidade atu sente gostu eh la gostu, diak mak oinsa no atu hala’o relasaun seksuál saudável mak oinsa no iha se-se ninia kautela no kuidadu. Hanesan iha Irian Jaya iha Budaya Inisiasi Timika mak desa tomak iha tinan-tinan ba labarik sira mak to’o ona idade: ansiaun, autoridade suku, inan-aman no maun-alin sei hadeer kalan tomak akomponya oinsa feto no mane matan foun iha vida seksuál atu apriende, sei oho fahi, karau, bibi, manu no hemu hodi festa hala’o inisiasi.

Hau nia hanoin ita tuir loloos lalika tauk atu dehan ba ita nia populasaun mak maioria ema kiik, kiak no sei falta fasilidade no posibilidade barak atu bele moris. Sira nia oan feto no mane mesak bonito no bonita; matenek no forte atu serbisu ba Estadu Timor-Leste mak ita hotu sei goja hamutuk. Transforma mentalidade uitoan atu loke saida mak la bele tabuu ba ema tomak atu la hamtauk hodi halo sasan seksuál sai fali BESI eh sagradu.

Maibé mós ita sukat konsekuénsia ba kobixadu no obsekadu mak bele haliis fali ba buat hotu bele diak, la iha karik seks buat hotu aat. Seks loos tenke iha ba mane no feto hotu-hotu mak la kompromotidu. Maibé oinsá, ho se loos no iha nebé. Keta karik ita hamosu Katakumbee, ita hamosu karantina mak Madre Tereza Calcute tau matan ba katak kutun no katar sae ita hotu hanesan ita loke manu-luhan eh fahi luhan hodi hela ba laran. Karik ita la’os iha ninia fatin mak loloos. Tan ne’e se ita ho ita nian mak loos, ita buka atu respeita malu no se ema ida ho ninian mak loos ona ita buka dalan atu fasilita; la bele hamosu karantina artifisiál, duun-matak arbitrariamente eh hamosu DISKULPA hodi taka no hafalun desizaun mak totalmente sala no la iha korazem atu foti solusaun entaun ita hahú haburas fali rumor dehan nia hetan moras SIDA tanba tama sala kuartu eh kleur iha rai mak hetan SIDA eh nia hala’o vida Seksuál mak ho ida afektadu husi SIDA. Até lá!

Frederico NUNO Jerónimo Boavida – (Frenujebov) No. ID Kartaun Eleitorál: 00624197      HP: 7285694]










Saturday, 22 December 2012

PARTE II: Opinaun Husi Estudante Kona Ba Alegasaun Emilia Aprova Fundus Ba Mac’s Metalcraft



Tempo Semanal - Dili, 22/12/2012

 KAZU alegasaun Korrupsaun Koluzaun Nepotizmu (KKN) hasoru Ministra Finansas, Emilia Pires ne’ebé akontese iha Kuatru Governu Konstituisaun nia ukun, oras ne’e daudauk hetan mós reasaun makas husi Estudante Universitariu sira. Tanba, konsidera aktu ne’ebé membru Governu senior ne’e komete ‘merugikan negara’.


Ho razaun hirak ne’e hotu estudante husu ba Komisaun Anti Korrupsaun (KAK) atu hala’o investigasaun profunda hodi bele deskobre indikasaun ou alegasaun hasoru Ministra Finansas ne’ebé aprova fundus ba ninia kaben. Tuir mai ita akompainha intervista badak ne’ebé Jornal Tempo Semanal hala’o ho estudante sira PARTE RUA HANESAN TUIR MAI:


Naran     : Julfina Alves
Estudante  : UNTL
Hahalok Ministra Finansas hodi aprova fundus ba ninia kaben hatudu iha interese familiarismu no deskonfia akontese konspirasaun iha prosesu ida ne’e. 

Klaru, aktu ne’ebé Ministra Finansas Emilia Pires komete ne’e kategoria hanesan KKN tanba hare ba prosesu ida ne’e, Ministra buka atu hariku ninia familia no ninia an rasik.
Nu’udar estudante ami iha papel importante atu hare prosesu hotu ne’ebé la’o iha ita nia rai laran. Liu-liu ami mos presiza hala’o kontrolu ba orsamentu povu nian. 

Ne’e duni, relasiona ho kazu ne’ebé deskonfia alegasaun hasoru Ministra Finansas KAK presiza hala’o investigasaun no labele husik aktu sira ne’e atu akontese.



Naran : João Freitas
Estudante  : UNTL 
      Hanesan estudante ha’u hanoin Ministra Finansas uza ona ninia poder rasik hodi hakat liu Lei aproviozionamentu. 

Tanba, tuir buat ne’ebé publika iha jornal katak aprovizionamentu nasional rasik la hatene prosesu kona ba Ministra Finansas aprova fundus ba ninia kaben nia kompainha hodi suplay ekipamentus mediku nian. 

Felizmente hahalok Ministra Finansas ne’e viola ona Lei  no bele kategoria iha indikasaun KKN.

Ita hotu hatene katak, korrupsaun ne’e hahalok ne’ebé la di’ak  no hahalok ne’e bele estraga futuru nasaun. Ne’e duni, husu ba orgaun kompotente atu halo investigasaun ne’ebé klean ba prosesu ida ne’e.

Nu’udar estudante ami sempre halo monitorizasaun ba lalaok Governu nian. Ne’e duni, se iha buat balu mak la’o la loos konserteza ami tenke ejize nafatin ba Governu hodi nune’e sira bele servi povu no nasaun ida ne’e ho di’ak.

Naran              : Oktavio Gusmao
Estudante      : UNITAL
Tuir ha’u nia observasaun prosesu asina fundus ba ninia kaben rasik ne’ebé hala’o husi Ministra Finansas hahalok ne’ebé la diak, la justu no sei fó impaktu makas ba povu no nasaun ida ne’e. 

Ne’e duni, relasiona ho kazu ne’ebé akontese ba Ministra Finansas konsidera hanesan kazu krime korrupsaun, tanba deskonfia iha konspirasaun entre ema boot balun iha Ministeriu Saude nian hodi fó liu Ministra Finansas ninia kaben atu suplay ekipamentus mediku nian.

Hanesan estudante ne’ebé agora estudu iha ensinu superior ami sei ezjize ba orgaun kompentente atu aselera lalais prosesu investigaun ba Ministra Finansas no rezultadu investigasaun tenke hato’o ba publiku hodi ema hotu bele hatene katak prosesu investigasaun la’o duni ho transparansia ga lae..?.
Naran              : Euclis Torracão
Estudante      : UNITAL
     
Alegasaun KKN hasoru Ministra Finansas ne’ebé aprova fundus ba ninia kaben injustisa boot. Tanba, Ministra Finansas uza ona ninia poder hodi hakat liu Lei. Klaru katak, nia (red-Ministra Finansas) viola ona Lei juridiku aprovizionamentu nian tanba kompaina ne’ebé suplay ekipamentus ne’e la eziste iha rai laran.

Ha’u hanoin iha prosesu ne’e akontese konspirasaun entre ukun na’in balun, ne’e duni Ministra Finansas husik liu ninia kaben nia kompaina atu suplay ekipamentus mediku nian. Ita bele dehan aktu ne’e iha indikasaun korrupsaun no abuzu de poder.

Korrupsaun hahalok ida ne’ebé la diak, bele estraga futuru nasaun se la iha kontrolu ne’ebé di’ak ba serbisu membru governu nian. Maski nune’e, atu justifika aktu korrupsaun presiza investigasaun klean no tenke hare husi parte barak hodi nune’e bele indetivika se loos mak komete iha aktu korrupsaun.

Relasiona ho kazu Ministra Finansas, Emilia Pires nian ne’ebé publika iha Jornal Tempo Semanal sita katak Ministra aprova fundus ba ninia kaben ne’e KAK presiza hala’o investigasaun profunda no la’o tuir dokumentus hirak ne’ebé Tempo Semanal fó sai iha sira nia jornal. Tanba, dokumentus hirak ne’e bele sai hanesan evidensia forte hodi hala’o alegasaun harosu Mimistra Finansas.

Hanesan estudante ha’u hanoin KAK tenke hala’o investigasaun iha tempu badak nia laran, no husu mós ba V Governu Konstituisaun tenke iha transparansia, labele halo auto defesa ba malu bainhira membru Governu ida hetan ona alegasaun.

Naran              : Armando de Carvalo
Estudante      : UNITAL

Atu liberta povu husi ki’ak no mukit ita persiza halakon kustume interese familiarismu no tenke hakribi KKN. 

Tanba, hahalok hirak ne’e bele fó ameasa boot ba povu no nasaun ida ne’e iha futuru. Relasiona ho alegasaun hasoru Ministra Finansas ne’ebé deskonfia aprova fundus ba ninia kaben hatudu momoos katak, prosesu aprova fundus ba nia kaben iha indikasaun korrupsaun no abuzu poder.

Atu kombate moras at ida ne’e, ha’u hanoin entidade hotu tenke kontribui, se lae korrupsaun bele buras ba bebeik no nasaun ida ne’e bele nakonu ho kurruptor sira. Realidade hatudu iha ona alegasaun bara-barak hasoru membru governu balun. Maibe, to’o ohin loron seidauk iha membru governu ida mak tama ba kadeia no ida ne’e hatudu katak ita seidauk seriu atu kombate korrupsaun. 

Wednesday, 12 December 2012

Programa V Governu latemi kona-bá polítika defeza foun ba Timor-Leste!


By: Francisco Lemos Dos Santos

Iha tinan ruma kotuk IV Governu konstitusional
deklara katak Prioridade ba area defesa
maka haberan kbiit ba komponente
Naval F-FDTL hodi sosa roh husi Xina no Korea do sul
nune'e mos salin milaun ba milaun ba kompania
 husi Sydney hodi harii portu temporariu
 iha hera maibe kompania nain no deskonfia
ema timor oan balun ne'ebe involve iha
 projeitu refere hetan ona lukru maibe
Portu Temporariu sei temporal nafatin.
Programa V Governu Konstitusional temi deit kona-bá programa no planu assaun balu ba dezenvolvimentu forsa defeza, maibé, latemi kona-bá definisaun polítika defeza foun. Husi polítika defeza ka defence policy mak governu bele hamosu programa ka planu assaun. Hakerek-nain halo ona publikasaun artigu ida iha jornal nasional sira iha edisaun Sexta, 3 Agostu 2012 ho titlu “Tansá Timor-Leste presiza polítika defeza foun”, artigu ne’e tenta ona estabelese argumentu lubuk ida kona-bá tansá Timor-Leste presiza polítika defeza ida foun no oinsá formula polítika defeza ida klaru. Tan ne’e, hakerek-nain sei larepete tan kestaun sira ne’e iha artigu ne’e. Argumentu prinsipál husi artigu ne’e katak tuir lolos governu deside uluk hodi halo definisaun polítika defeza foun nudar prioridade ida iha V Governu nian. Maski governu publika ona dokumentu lubuk ida; Força 2020, Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu (PED) 2011-2030, no Programa V Governu, maibé seidauk iha klareza kona-bá destinu F-FDTL.

Dahuluk, bainhira seidauk iha polítika defeza ida klaru no realístika, entaun, bele hamosu implikasaun boot iha formulasaun programa no planu assaun sadeit mak governu hamosu. Husi polítika defeza ida klaru no kontextual mak bele kondus governu hodi hamosu programa, planu assaun no retórika iha âmbitu ida harmóniku. Karik lae, governu sei kontinua hamosu konfuzaun kona-bá saida no oinsá governu presiza halo hodi dezenvolve forsa defeza. Tuir lolos, governu hamosu ona inisiativa hodi estabelese white paper ne’ebé realísitiku.

Hakerek-nain hato’o ona argumentu iha publikasaun iha tempu kotuk katak presiza iha interaksaun harmóniku entre interesse estratéjiku, capability no orsamentu estadu. Iha realidade Timor-Leste ohin-loron, laiha interaksaun nune’e iha retórika no programa dezenvolvimentu forsa defeza.  Estadu defini tiha ona iha Plano Força 2020 postura forsa ida profissional hodi bele hala’o misaun oioin iha rai-laran no rai-liur, maibé, seidauk iha aliñamentu ida diak iha programasaun defeza, no alokasaun orsamentu estadu ida kiik nune’e, oinsá Timor-Leste bele realiza mehi boot sira ne’ebé hatur tiha ona iha dokumentu Força 2020 iha tinan sanulu nia laran? Tan ne’e, presiza iha re-definisaun polítika defeza ida hodi halo aliñamentu ho alokasaun orsamentu estadu no elementu estratéjiku sira seluk. Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu 2011-2030 haforti tan deit saida mak hatur tiha ona iha planu Força 2020, tan ne’e, sei kontinua hamosu nafatin inkoerênsia entre objektivu estratéjiku estadu, postura militar no orsamentu estadu.

Daruak, Planu V Governu Konstitusional hamosu tan deit konfuzaun no inkoerênsia kona-bá modelu ka postura forsa defeza ne’ebé Timor-Leste presiza dezenvolve. Planu ne’e lakonsege identifika prioridade hodi hakbit forsa defeza.  Planu V Governu Konstitusional hatete katak:
“Governo sei desenvolve no capacita Companhia de engenharia ba F-FDTL para participa aktivamente iha dezenvolvimentu nacional. Governo sei halo esforsus hotuhotu, atu F-FDTL bele partisipa iha operasoens ba manutensaun de paz, iha Nasoens Unidas nia   aumenta kapasidade, iha ita-nia sistemas, kona-ba Komandu, Kontrolu, Komunikasoens, Komputadores no Informasoens (K4-I). Ita mós sei konsidera possibilidades, atu aumenta ita-nia partisipasaun, iha exersísius militares rejionais no internasionais”(p.72).

Programa ne’e hamosu pergunta tan latemi liu kona-bá Komponente estratéjiku sira seluk hanesan Komponente Forsa Naval Ligeira. Komponente ne’e estratéjiku tebtebes tan razaun prinsipál rua. Ida, klaru tebes katak destinu Timor-Leste depende ba iha tasi, riku-soin tokon ba tokon mak lakon kalan no loron, no to’o ohin-loron seidauk iha patrulhamentu regular ba iha plataforma mina no gas iha Tasi Timor, oinsá governu bele hamosu rendimentu alternativu ba Timor-Leste no assegura área vital sira ne’e? Rua, bainhira Timor-Leste sai ona membru ASEAN, sei iha expektativa boot ba Timor-Leste hodi partisipa iha exersisíu no kontrollu konjuntu marítima ho membru sira seluk, seguransa marítima sai nudar área prioridade ASEAN. Programa Governu ne’e hatur deit objektivu atu forsa defeza sai aktivu iha rejiaun no mundu, maibé, seidauk responde pergunta oinsá atu to’o iha neba.

Governu bele hakbit liután seguransa marítima liu husi aproximasaun rua. Ida, governu bele hatudu korajen boot hodi sosa tan ro ida iha tinan liman ne’e ne’ebé iha kbiit hodi halo patrulhamentu to’o iha territóriu marítima Timor tomak. Ho Projetu Tasi Mane ne’ebé boot tebtebes, ne’e signifika katak Timor-Leste tenki assegura liña vital sira. Infelizmente, laiha inkoerênsia entre planu dezenvolvimentu seitor defeza liliu iha área marítima ho programa sira ho kustu boot nune’e. 

Rua, governu bele foti desizaun estratéjiku ida hodi halo koperasaun marítima triangular entre Timor-Leste, Indonésia no Austrália. Nasaun tolu bele hamosu koperasaun marítima iha âmbitu nune’e tan iha shared strategic interests, maibé, tenki bazeia ba iha lei marítima ida klaru hodi regula koperasaun nune’e. Kualker koperasaun iha kontextu bilateral, trilateral ka multilateral, bainhira estadu foti desizaun estratéjiku nune’e, sei obriga estadu kompromete buat balu, tan ne'e, tenki iha análiza kle’an no lideransa ne’ebé iha koñesimentu kle’an kona-bá kontextu polítika nasaun viziñu nian no oinsa viziñu sira halo aproximasaun ba problema marítima sira ne’e. Maibé, bainhira analiza didiak dinámika diplomasia entre Timor-Leste ho Austrália, deklarasaun Sekretáriu Estadu Defeza, Sr. Júlio Tomas Pinto bainhira halo inkontru ho Diretur-Jeral Programa Koperasaun Defeza ho Pasífiku no Timor-Leste Air Commodore Anthony Jones iha Sexta-Feira 26 Juñu 2009, ne’ebé dehan katak:

“Dr Tomas Pinto agreed that maritime security is a priority for Timor-Leste's Defence authorities, stating, "The DCP talks are talking about how Australia will assist us to work together closely with the navy to control our sea. One of the important issues we talked about here is maritime surveillance. This is important also for TL," said Dr Tomas Pinto” (TEMPO SEMANAL on 7/03/2009 09:22:00 PM).
Tradusaun: Dr.Tomas Pinto konkorda katak seguransa marítima sai nudar prioridade ida ba autoridade defeza Timor-Leste, haktuir: Diskusaun Programa Koperasaun Defeza ne’e koalia kona-bá oinsá Australia sei ajuda Ita hodi servisu hamutuk besik liutan no naviu hodi kontrola ita-nia tasi. Kestaun importante ida ne’ebé ami koalia iha ne’e mak vijilânsia marítima. Ne’e importante mos ba TL” Dr. Tomas Pinto hatete.
Deklarasaun nune’e laajuda tebes Timor-Leste nia posizaun kona-bá negosiasaun ka diplomasia hodi estabelese koperasaun marítima entre Timor-Leste ho Austrália. Deklarasaun ne’e hamosu impressaun katak koperasaun marítima ruma entre nasaun rua ne’e fó deit vantajen ba Timor-Leste. Maibé, de facto, koperasaun nune’e mos responde objektivu estratéjiku Austrália, tan bele  hakbit  Komponente Naval Timor-Leste hodi halo atuasaun ho karákter pre-emptive ka preventivu ba grupu imigrante illegal ruma, ka grupu at sadeit molok sama iha rai Austrália. Retórika Exelénsia Sekretáriu Estadu Defeza nian indika fali katak koperasaun nune’e la’os iha âmbitu ida mutually advantageous. Iha diplomasia, linguajen nune’e mos iha impaktu ba pozisaun nasaun ida nian molok estabelese akordu koperasaun ruma, prinsipál tebtebes atu labele halekar kartaun iha meja leten bainhira iha hela jogu diplomasia. Tan responde ba deklarasaun ne’e, Air Commodore Jones dehan katak:
"We know the TL govt and the TL people are very concerned about what is going on in their exclusive economic zones and in their maritime areas, particularly in regard to illegal fishing. Australia's very eager to support the TL govt in making sure their maritime boundary is secure, and that the activities that are going on in that exclusive economic zone are well-known and well-managed by the Timor-Leste govt," said Air Commodore Jones”( (TEMPO SEMANAL on 7/03/2009 09:22:00 PM).       
Tradusaun:
“Ita hotu hatene katak governu Timor-Leste no povu TL prekupadu tebtebes kona-bá saida mak akontese iha sira-nia zona exklusivu ekonómiku no sira-nia área marítima, liliu kona-bá peska illegais. Australia hakarak tebes atu suporta governu TL hodi assegura katak sira-nia baliza marítima ne’e seguru, no governu Timor-Leste hatene liután no bele halo jestaun ba aktividade sira ne’ebé akontese iha iha zona exklusiva ekonómika ne’e”
Resposta ne’e atu dehan katak Timor-Leste deit mak sei hetan benefísiu husi koperasaun bilateral ruma iha área seguransa tasi-laran nian, ne’e lalos!. Iha ona akontesimentu oioin no análiza barak ne’ebé dehan katak mafiozu sira hatene oinsá sira uza Timor-Leste nudar staging point ka terminal ida ba sira-nia aktividade illegal molok sira atu hakat liu ba Austrália liu husi tasi. Karik nasaun viziñu sira iha duni seriedade atu kombate aktividade illegal sira ne’e presiza tebtebes esforsu konjuntu ida. Problema aktividade mafiozu sira ne’e problema komun, la’os deit problema Timor-Leste nian, mensajen ka impressaun ida ne’e mak makaer-ukun sira tenki hatete ba nasaun viziñu sira bainhira koalia kona-bá koperasaun ka akordu ruma. Iha realidade hatudu katak seidauk iha diplomasia ida konsistente.
Dalabarak ona iha retórika no dokumentu governu nian koalia kona-bá partisipasaun F-FDTL iha misaun manutensaun paz iha mundu, maibé, seidauk iha orientasaun polítika ida klaru kona-bá natureza partisipasaun ne’e rasik. Seidauk iha postura ida klaru. Partisipasaun ne’e atu halo papel kombate ka papel la’os-kombate ka combat or non-combat roles? Presiza iha orientasaun ida klaru atu nune’e Timor-Leste dezenvolve duni estrutura forsa ida ne’ebé iha kbiit naton hodi hala’o funsaun sira ne’e. Kbiit finanseiru Timor-Leste nian hatudu katak F-FDTL bele hala’o deit funsaun non-combat hanesan servisu enjeñaria no ligasaun militar iha misaun internasional. Funsaun nune’e sei efektivu liu hare husi kustu.  Atu bele hala’o non-combat roles iha misaun internasional, Instituto Defesa Naçional (IDN) presiza dezenvolve kurríkulu ida ne’ebé iha mos inklinasaun ajuda forsa defeza hala’o papel sira nune’e. Kursu sira hanesan lideransa, estudu estratéjiku, kursu báziku intellijênsia, komunikasaun, história misaun ONU iha mundu, no sst, ne’e importante tebes inklui iha kurrrikulu IDN atu nune’e ita-nia forsa defeza liliu ofisiais sira la’os deit iha koñesimentu kona-bá tátika no operasaun, maibé iha mos koñesimentu seluk ne’ebé sei tulun tebes sira iha misaun internasional.

Programa V Governu Konstitusional hamosu liutan konfuzaun bainhira programa ne’e koalia mos kona-bá problema seguransa sira seluk hanesan alterasaun klimátika, degradasaun ambiental, desastre naturais nudar problema defeza. Los duni sira ne’e problema, maibé, tenta atu haluan liutan konseitu defeza hodi inklui problema sira ne’ebé tuir lolos monu liu ba iha kategoria seguransa, ne’e bele hasusar liutan governu iha exekusaun planu dezenvolvimentu forsa defeza. Tuir lolos, governu koloka problema sira ne’e nudar problema seguransa no governu presiza defini polítika seguransa interna ida ketak ho kompreensivu, la’os kahur fali ho kestaun defeza ne’ebé iha nia mandatu konstitusional diferente. Los duni katak susar tebes atu halo diferensa entre problema seguransa interna no external, maibé, klaru tebtebes katak mandatu konstitusional F-FDTL la’os atu kombate problema disastre naturais ka degradasaun ambiental ka mudansa klimátika.
Tinan sanulu Timor-Leste kaer rasik ona kuda talin, maibé, governu seidauk hamosu polítika defeza ida klaru, koerente no realístiku. Timor-Leste nudar nasaun presiza estabelese postura forsa konvensional ida ne’ebé prontu servisu ba nasaun no umanidade, ne’e exiji governu ida ne’ebé iha atensaun maka’as no iha kbiit tékniku hodi artikula polítika defeza ida klaru. Infelizmente, tinan lima iha governasaun ne’e, Timor-Leste sei laiha polítika defeza ida própriu.  
                     
                       *Hakerek-nain:                                             
Lisensiadu iha Siênsia Polítika husi Universidade Flinders Austrália, Mestradu iha Diplomasia, Mestradu iha Assuntu Estratéjiku/Defeza husi Universidade Nasional Austrália.
Artigu ne’e opiniaun hakerek-nain nian rasik, la reflekta pozisaun se deit ka fatin ne’ebé hakerek-nain haknaar-an ba. 

Thursday, 2 June 2011

FESTA DEMOCRACIA NO DOUTRINA POLITICA HODI SIMU ELEIÇÃO 2012


Opiniaun husi Jacinto Aparicio
(Univercitário Técnica Industria Univercidade Widyagama Malang)

La kleur tan ita sei celebra Festa Democracia hodi hili ita nia nai ulun sira. Depois de Consulta Popular iha 30 de Augusto de 1999 no bainhira Secretário Geral das Nações Unidas altura nebá Exlentíssimo Sr. Koffi Anan fo sai resultado eleição no declara sai ba mundo tomak katak maioria husi povo Timor Leste hili haketak an husi Indonesia nia ukun, ai suar metan sae kalohan Timor no kilat tarutu iha teritório Timor Leste tomak  hodi acompanha povo no militar Indonesia hakat ain husi rai doben Timor Leste.

Povo Timor  Leste ho ninia possibilidade tomak no tulun husi missão ONU dala ida tan iha 30 de Augusto de 2001 liu husi processo nebé democrático teb-tebes povo
fo fiar ba partidoo Fretelin hodi kaer ukun iha Timor, maibé primeiro  Governo
nebé chefeia husi  Exlentíssimo Dr. Marí Alcatiri hetan crise de governação
relaciona ho crise política no militar nebe mosu iha 2006. Ministros balun husik
sira nia kadeira maske sira nia periodo de mandato la dauk remata inclui Dr.
Marí Alcatiri nudar Primeiro Ministro momento nebá.

Fretelin nia ukun oficialmente remata iha 2007. Iha eleição Presidencial no  Parlamentar 2007 povo Timor Leste la fo confiança máximo ba partido histórico Fretelin hanesan iha 2001. Mosu Governo foun,governo aliancia nebé chefeia husi Exlentíssimo Kay rala Xanana Gusmão. Relaciona ho resultado eleição iha parte balun iha Timor Leste dala ida tan ai suar metan sae kalohan Timor hanesan iha Baucau no Viqueque. Povo ida ne’e sai husi crise ida tama fali crise seluk, Timor Leste nia cultura la’os ona cultura dame maybe cultura violencia.
Ita besik dau-daun ona ba eleição presidencial no parlamentar iha 2012, partidos políticos barak hahú ona halao consolidação política. Buat nebé ita hotu espera katak líderes partidos hahú ona fo doutrina política ba ninia militantes no simpatizantes sira hodi simu realidade democracia hodi nune’e labele hamosu violencia bainhira partido ida lakon democráticamente. Ita nia líderes partidos tenke iha maturidade política hodi apresenta sira nia programa política ba povo la’os atu trata no insulta malu iha palco política leten.
Atu bele halao no realiza prática democracia nebé diak no efectivo mak autor democracia tenke iha maturidade política, tenke esportivo hodi simu bainhira lakon iha eleição no suporta ida nebé manan. Maibé haré ba crise hirak ita liu, ita nia democracia hetan desafio bot, ita nia democracia seidauk fo prosperiedade ba povo no nação, maibé ita nia democracia creia violencia. Ita nia líderes partidos no governantes tenke prática democracia nebé efectivo ba programa prosperidade no crescemento economia povo nebé justo liu husi programa desenvolvimento nebé transparancia no equilibrio.
Ita nia líderes partidos no governantes tenke bele utiliza sira nia energia no capacidade hodi halo buat diak ba nação no povo hodi bele successo iha programa ho maneira suporta malu la’os buka dalan hodi hatun malu liu husi soran povo.

Notícia corupção husi ita nia governantes dau-daun ne’e halo povo tilun diuk, maibé prática lei hodi condena coruptores la dauk la’o iha ita nia rai, saida mak povo no rai ida ne’e espera husi governo foun depois de festa democracia 2012? Povo tenke sai matenek ona hodi haré partidos ou figuras nebé mak soi atu dirige naçao no povo ida ne’e.
Maluk leitores sira, buat nebé ha’u hakerek iha ne’e la iha tendencia hodi hatun partido A no foti partido B ou hatun governo A hodi foti governo B, maibé ha’u hakarak halo análize ida relaciona ho realidade concreta nebé ita passa tiha ona. Eleição 2007 fo hanoin mai ita no liu-liu ba líderes partidos políticos atu fo atenção no doutrina política ba militantes no simpatizantes hodi respeita no foti valor democracia iha ita nia rain.

Autor
Jacinto Aparicio
(Univercitário Técnica Industria Univercidade Widyagama Malang)

Nota: Opini ida ne'e sei publika iha jornal Tempo Semanal ediasaun semana oin hodi distribui mos ba baze.