Showing posts with label WARREN MACLEOD. Show all posts
Showing posts with label WARREN MACLEOD. Show all posts

Monday, 24 December 2012

PARTE IV : Opinaun Husi Estudante Kona Ba Alegasaun Emilia Aprova Fundus Ba Mac’s Metalcraft


 Ministra Financas Emilia Pires to'o agora sei nonok nafatin no rejeita atu klarifika ba publiku kona ba Mac's Metacraft ne'ebe deskonfia nain husi ninia kaben mos hetan projeitu single souce husi Governu ho orsamentu husi fundus kontijencia.

Estudantes Universitariu sira lubun ruma maka foo sira nia komentariu kona ba lala'ok Ministra Emilia ninian ne'ebe tuir mahasiswa sira katak la iha moral tan ba hatene hela hahalok ne'e viola leis maibe husi liu de'it.

Mahasiswa mos alega katak Ministra Financas RDTL uza ninia poder hodi bele hariku ninia kaben nia kompania. Tuir mai ita ba akompania hamutuk komentarius husi estudantes sira.

Naran             : Izac Saramentu
Estudante     : UNITAL

Alegasaun KKN hasoru Ministra Finansas ne’ebé aprova fundus ba ninia kaben injustisa boot. 

Tanba, Ministra Finansas uza ona ninia poder hodi hakat liu Lei. Klaru katak, nia (red-Ministra Finansas) viola ona Lei juridiku aprovizionamentu nian tanba kompaina ne’ebé suplay ekipamentus ne’e la eziste iha rai laran.

Tuir hau nia hatene ema ne’ebé mak komete iha Korrupsaun ema ne’e la iha responsabilidade moral. 

Maibe, iha sira ninia kakutak ne’e oinsá bele naok hodi hariku an no familia. 

Hanesan estudante ha’u husu ba Parlamentu Nasional no KAK presiza hare kazu ne’ebé deskonfia iha envolvomentu Ministra Finansas hodi bele hahú hala’o investigasaun ona.


Naran             : Miguel Soares       
Estudante     : UNITAL

Ha’u hanoin kazu Ministra Finansas aprova fundus ba ninia kaben injustisa boot. 

Tanba, Ministra uza ona ninia poder hodi viola Lei aprovizionamentu. 

Atetudi Ministra Finansas ne’e hatudu katak Ministra Finansas rasik la iha responsabilidade morál no felizmente nia rasik hafoer ona estadu nia naran. 

Tanba, iha fatin barak nia (red-Ministra Finansas) sempre koalia barak kona ba boa Governasaun.
Ho ninia kompetensia nu’udar Ministra Finansas, Emilia Pires komesa uza ninia poder hodi aprova fundus ba ninia kaben hodi hariku ninia familia. 

Klaru katak osan ne’ebé Ministra Finansas aprova ne’e osan povu nian. Ne’e duni, hanesan estudante ami husu ba KAK atu hala’o investigasaun ne’ebé profunda.


Naran             : Mesquita Soares
Estudante     : UNITAL
Dala barak nai ulun sira sempre koalia kona ba Boa Governasaun, transparansia no akontabilidade. 

Maibe, oinsá mak ita bele garantia kona ba boa governasaun se bainhira Ministra Finansas rasik tau as interese nasional hodi aprova fundus ba ninia kaben hanesan fó sai iha jornal nasional balun.

Atetudi Ministra Finansas hatudu katak, Ministra Finansas la iha responsabilidade moral. 

Ne’e duni, ba ha’u atetudi ida ne’e kategoria hanesan korrupsaun no krimi boot ida, tan ne’e estudante husu ba orgaun kompetensia atu toma responsabilidade. 

Tanba, agora daudauk publiku hakfodak ba ema sira ne’ebé involve kazu korrupsaun. Maibe, lidera hela nasaun ida ne’e.
Klaru KAK presiza hala’o duni investigasaun ba prosesu ida ne’e. Tanba, hahalok hirak ne’e fó ameasa boot ba nasaun nia futuru.(**)




Saturday, 22 December 2012

PARTE II: Opinaun Husi Estudante Kona Ba Alegasaun Emilia Aprova Fundus Ba Mac’s Metalcraft



Tempo Semanal - Dili, 22/12/2012

 KAZU alegasaun Korrupsaun Koluzaun Nepotizmu (KKN) hasoru Ministra Finansas, Emilia Pires ne’ebé akontese iha Kuatru Governu Konstituisaun nia ukun, oras ne’e daudauk hetan mós reasaun makas husi Estudante Universitariu sira. Tanba, konsidera aktu ne’ebé membru Governu senior ne’e komete ‘merugikan negara’.


Ho razaun hirak ne’e hotu estudante husu ba Komisaun Anti Korrupsaun (KAK) atu hala’o investigasaun profunda hodi bele deskobre indikasaun ou alegasaun hasoru Ministra Finansas ne’ebé aprova fundus ba ninia kaben. Tuir mai ita akompainha intervista badak ne’ebé Jornal Tempo Semanal hala’o ho estudante sira PARTE RUA HANESAN TUIR MAI:


Naran     : Julfina Alves
Estudante  : UNTL
Hahalok Ministra Finansas hodi aprova fundus ba ninia kaben hatudu iha interese familiarismu no deskonfia akontese konspirasaun iha prosesu ida ne’e. 

Klaru, aktu ne’ebé Ministra Finansas Emilia Pires komete ne’e kategoria hanesan KKN tanba hare ba prosesu ida ne’e, Ministra buka atu hariku ninia familia no ninia an rasik.
Nu’udar estudante ami iha papel importante atu hare prosesu hotu ne’ebé la’o iha ita nia rai laran. Liu-liu ami mos presiza hala’o kontrolu ba orsamentu povu nian. 

Ne’e duni, relasiona ho kazu ne’ebé deskonfia alegasaun hasoru Ministra Finansas KAK presiza hala’o investigasaun no labele husik aktu sira ne’e atu akontese.



Naran : João Freitas
Estudante  : UNTL 
      Hanesan estudante ha’u hanoin Ministra Finansas uza ona ninia poder rasik hodi hakat liu Lei aproviozionamentu. 

Tanba, tuir buat ne’ebé publika iha jornal katak aprovizionamentu nasional rasik la hatene prosesu kona ba Ministra Finansas aprova fundus ba ninia kaben nia kompainha hodi suplay ekipamentus mediku nian. 

Felizmente hahalok Ministra Finansas ne’e viola ona Lei  no bele kategoria iha indikasaun KKN.

Ita hotu hatene katak, korrupsaun ne’e hahalok ne’ebé la di’ak  no hahalok ne’e bele estraga futuru nasaun. Ne’e duni, husu ba orgaun kompotente atu halo investigasaun ne’ebé klean ba prosesu ida ne’e.

Nu’udar estudante ami sempre halo monitorizasaun ba lalaok Governu nian. Ne’e duni, se iha buat balu mak la’o la loos konserteza ami tenke ejize nafatin ba Governu hodi nune’e sira bele servi povu no nasaun ida ne’e ho di’ak.

Naran              : Oktavio Gusmao
Estudante      : UNITAL
Tuir ha’u nia observasaun prosesu asina fundus ba ninia kaben rasik ne’ebé hala’o husi Ministra Finansas hahalok ne’ebé la diak, la justu no sei fó impaktu makas ba povu no nasaun ida ne’e. 

Ne’e duni, relasiona ho kazu ne’ebé akontese ba Ministra Finansas konsidera hanesan kazu krime korrupsaun, tanba deskonfia iha konspirasaun entre ema boot balun iha Ministeriu Saude nian hodi fó liu Ministra Finansas ninia kaben atu suplay ekipamentus mediku nian.

Hanesan estudante ne’ebé agora estudu iha ensinu superior ami sei ezjize ba orgaun kompentente atu aselera lalais prosesu investigaun ba Ministra Finansas no rezultadu investigasaun tenke hato’o ba publiku hodi ema hotu bele hatene katak prosesu investigasaun la’o duni ho transparansia ga lae..?.
Naran              : Euclis Torracão
Estudante      : UNITAL
     
Alegasaun KKN hasoru Ministra Finansas ne’ebé aprova fundus ba ninia kaben injustisa boot. Tanba, Ministra Finansas uza ona ninia poder hodi hakat liu Lei. Klaru katak, nia (red-Ministra Finansas) viola ona Lei juridiku aprovizionamentu nian tanba kompaina ne’ebé suplay ekipamentus ne’e la eziste iha rai laran.

Ha’u hanoin iha prosesu ne’e akontese konspirasaun entre ukun na’in balun, ne’e duni Ministra Finansas husik liu ninia kaben nia kompaina atu suplay ekipamentus mediku nian. Ita bele dehan aktu ne’e iha indikasaun korrupsaun no abuzu de poder.

Korrupsaun hahalok ida ne’ebé la diak, bele estraga futuru nasaun se la iha kontrolu ne’ebé di’ak ba serbisu membru governu nian. Maski nune’e, atu justifika aktu korrupsaun presiza investigasaun klean no tenke hare husi parte barak hodi nune’e bele indetivika se loos mak komete iha aktu korrupsaun.

Relasiona ho kazu Ministra Finansas, Emilia Pires nian ne’ebé publika iha Jornal Tempo Semanal sita katak Ministra aprova fundus ba ninia kaben ne’e KAK presiza hala’o investigasaun profunda no la’o tuir dokumentus hirak ne’ebé Tempo Semanal fó sai iha sira nia jornal. Tanba, dokumentus hirak ne’e bele sai hanesan evidensia forte hodi hala’o alegasaun harosu Mimistra Finansas.

Hanesan estudante ha’u hanoin KAK tenke hala’o investigasaun iha tempu badak nia laran, no husu mós ba V Governu Konstituisaun tenke iha transparansia, labele halo auto defesa ba malu bainhira membru Governu ida hetan ona alegasaun.

Naran              : Armando de Carvalo
Estudante      : UNITAL

Atu liberta povu husi ki’ak no mukit ita persiza halakon kustume interese familiarismu no tenke hakribi KKN. 

Tanba, hahalok hirak ne’e bele fó ameasa boot ba povu no nasaun ida ne’e iha futuru. Relasiona ho alegasaun hasoru Ministra Finansas ne’ebé deskonfia aprova fundus ba ninia kaben hatudu momoos katak, prosesu aprova fundus ba nia kaben iha indikasaun korrupsaun no abuzu poder.

Atu kombate moras at ida ne’e, ha’u hanoin entidade hotu tenke kontribui, se lae korrupsaun bele buras ba bebeik no nasaun ida ne’e bele nakonu ho kurruptor sira. Realidade hatudu iha ona alegasaun bara-barak hasoru membru governu balun. Maibe, to’o ohin loron seidauk iha membru governu ida mak tama ba kadeia no ida ne’e hatudu katak ita seidauk seriu atu kombate korrupsaun. 

Monday, 17 December 2012

Deskonfia Viola Lei Emilia "No Comment"


Tempo Semanal-Dili, 17/12/2012


Ministra Finansas Emilia Pires Ho Ninia Kaben Warren
Maske jornalista koko ona no koko nafatin atu husu klarifikasaun husi Ministra Financas maibe nafatin de'it la hetan resposta no informasaun ruma husi Ministra Financas ne'ebe dala barak publiku hateten nia maka sai motor ba promove transparencia no akauntabilidade. SAIDA MAKA MINISTRA EMILIA SUBAR BA PUBLIKU?
Loron ida antes celebrasaun aniversariu ba dala tolu nolu resin hitu iha Meadus fulan Novembru 2012 Tempo Semanal hala’o publikasaun kona ba alegasaun Korrupsaun Kolusaun Nepotizmu (KKN) hasoru Ministra Finansas, Emilia Pires. Alegasaun kontra membru Governu senior ne’ebé periodu rua nia laran asume pasta Ministra Finansas ne’e akontese, tanba hala’o ona aprovasaun orsamentu ba ninia kaben nia kompainia.
Aktu ne’e deskonfia katak Ministra Finansas, Emilia Pires viola ona dekretu Lei númeru 10/2005, Rejime Jurídiku ba Aproviozionamentu, Kapitulu IV inkontabilidade iha Artigu 32 ne’ebé regula kona ba konflitu de interese servidór estadu sira nian. Maski nune’e, Ministra ne’ebé hana’i tebes transparensia no akontabilidade finzi la hatene no husik liu ninia la’en nia kompaina hodi hetan projetu Governu ninian. Atu hatan ba kestaun ne’e, hahú husi publikasaun alegasaun KKN hasoru Ministra Finansas Emilia Pires, Tempo Semanal tenta uza ona meus oin-oin hodi bele husu konfirmasaun ba parte Ministra Finansas. Maibe, esforsu hirak ne’e nunka hetan resposta.
Iha Tersa-Feira, (11/12/2012) Tempo Semanal tenta konfrima asuntu ida ne’e dala ida tan ho Ministra Finansas iha uma fukun Parlamentu Nasional. Maibe, Ministra Finansas rasik rezeita lakohi fó informasaun (No Coment). “Ha’u sei la fó komentariu ba media se de’it kona ba kazu ida ne’e.” dehan Ministra Finansas ba Tempo Semanal. 
Prosesu ida ne’e hamosu polemika boot ba publiku. Tanba, bazeia ba deklarasaun Diretor Ospital Nasional, Odete da Silva Viegas ba Tempo Semanal loron, 23 Novembru 2012 no tuir karta pedidu ho numeru ref. 130/adm/HNGV/III/2012, ne’ebé Diretor Ospital hato’o ba eis Vise Ministra Saude, Madalena Hanjan la husu kona ba ekipamentus ne’ebé fornese husi kompaina Mac’s Metalcraft Pty Ltd ne’ebé ninia na’in no diretor mak Warren Macleod kaben husi Ministra Finansas, Emilia Pires. Pior liu tan, servidor estadu balun uza fali Diretora Ospital Nasional Guido Valadares (ONGV) ninia pedidu sai razaun hodi husu orsamentu adisional ne’ebé tuir loos sira prepara antes ona iha fulan Fevereiru 2012.
Bainhira ita hare detallu kona ba prosesu ida ne’e, iha buat balun mak la loos. Tanba, surat pedidu husi Diretora Ospital Nasional ba eis Vise Ministra Saude, Madalena F.N.H. Costa Soares Bsn, iha loron 22 Marsu 2012  husu atu hala’o kompras urjente ba ekipamentus mediku nian ne’ebé iha relasaun ho serbisu Unidade Haemodialisa. Ekipamentus hirak ne’e mak hanesan, ekipamentus Haemodialisa unidade rua, kama set unidade rua no material konsumaveis ne’ebé iha relasaun ho serbisu Haemodialisa nian.
Tuir lista aneksu ne’ebé asina husi Diretor Nasional NALA, Leao Borges, S. Sos. MPH, Xefe Departamentu de Gestão de Ekipamentus Mediku, Avelino Afornso Brites ho eis Vise Ministra Saude, Madalena F.N.H. Costa Soares Bsn ne’e, propoin orsamentu ho totál US$ 2,004,100.00 hodi fornese item 17 ba ospital no sentru saude sira. Ironia liu tan, husi lista aneksu ne’ebé Vise Ministra Saude Madalena Hanjan haruka ba Ministra Finansas Emilia Pires ne’e, dekreta hahu husi item numeru dahuluk to’o numeru lima mesak sasan ne’ebé fornese husi kompaina Mac’s Metalcraft.
Ne’e duni, se ita hare didiak prosesu hirak ne’e hotu bele akontese ‘konkalikon’ nivel altu enre membru Governu balun ne’ebé koko atu fasilita malu oinsá sira nia familia bele hetan lukru husi orsamentu do estadu. Tanba, antes Diretora Ospital hato’o karta pedidu iha 22 Marsu 2012, Ministra Finansas, Emilia Pires aprova ona orsamentu ba pedidu ne’ebé Vise Ministra Saude, Madalena Hanjan propoin.
Hafoin Ministra Finansas aprova pedidu orsamentu adisional ne’ebé hasai husi fundus kontijensia, tuir mai iha loron 24/2/2012, Warren Maelcod, Diretor kompaina Mac’s Metalcraft hatama kotasaun ba Agapito da Costa, Ofisial Prokurament Ministeriu Saude nian. Iha loron tuir mai, Vise Ministra Saude hakerek karta ba PM Xanana no CC ba Ministra Finansas, iha loron 21 Marsu. Iha karta ne’e, Madalena Hanjan propoin atu kompaina Mac’s Metalcraft mak sai hanesan fornesedor uniku tanba nesesidade uruzente.
Ironia liu tan Vise Ministra Saude iha fulan Febereiru ne’e uza de’it Diretora Ospital Dili ninia pedidu husu ekipamentus Haemodialisa rua no kama set rua hodi reforsa pedidu adisional ho definisaun emerjensia. Maibe, ekipamentus mediku inklui kama walu nulu (80) ne’eé hatama husi kompaina Mac’s Metalcraft  balun sei budu hamutuk iha armajen ospital nian.
“Ministra Finansas nu’udar ‘pejabat publiku’. Ne’e duni, nia labele aprova fundus ba ninia familia nia komapinaha, satan ninia kaben nian. Ida ne’e Ministra Finansas Viola ona Lei aprovizionamentu” dehan Diretor Luta Hamutuk Mericio Akara ba Jornal Tempo Semanal. Tuir Akara, Durante ne’e kuaze 30% projetu mak liu husi single source. Maibe, ninia mekanismu mak dala ruma viola mós konseitu barak. Tanba, single source ne’e akontese bainhira emerjensia no tenke atende direita lalais. Maibé, se la emerjensia ha’u hanoin labele halo single source.
Se dezastre naturais ita bele kompriende katak projetu ne’e emerjensia. Maibé, dala barak projetu balun ne’ebé mak loloos la’ós emerjensia sira kategoria hotu hanesan emerjensia. Tan ne’e, mosu indikasaun KKN barak liu husi projetu emerjensia nia laran. Maski nune’e, ida ne’e mak dalan ne’ebé sira uza para bele hasai osan hodi ezekuta lalais. Projetu hotu sira uza hanesan emerjensia. Tanba, ho ida ne’e mak sira bele hala’o prosesu single source. Maibe, iha kontestu ida ne’e sira manipula sasan barak, tanba se liu iha prosesu aprovizionamentu normal entaun la iha dalan ba sira atu halo KKN. Ne’e duni, sira aproveita liu husi single sours.
La’os de’it liu prosesu single source, liu husi prosesu aprovizionamentu normal mós sira koko manipula ona, satan single sours ne’ebé ema la kontrola. “iha prosesu ida ne’e, se mak iha poder nia mak bele deside. Ne’e duni, se nia iha relasaun familias entaun sira la presiza tauk tanba sira bele fó. Ema ne’ebé toman ona simu pursentu bele dehan katak ema iha laran ne’e fó projetu ba ninia maluk.” akuza Akara.
Antes ne’e, iha publikasaun Jornal Tempo Semanal edisaun 42 Adjuntu Komisariu Anti Konrrupsaun (KAK), Jose Neves hateten, sasan ne’ebé hatama ne’e mós la tama tiha ona kategoria emerjensia. Maibe, sira inventa ninia kriteriu ona.
Akara esplika liu tan katak, Komisaun Anti Korrupsaun (KAK) tenke pro-ativu hodi hala’o investigasaun. Tanba, kria instituisaun ekstraordinariu hanesan KAK atu pro-ativu hodi investiga, la’os hein de’it. KAK tenke hala’o servisu ekstraordinariu no  ami rekomenda ba KAK atu labele tauk kualker ema ida iha Timor. Tanba, KAK hanesan instituisaun ekstraordinariu ida no labele fihir ema se de’it mak iha indikasaun forte halo KKN tenke investiga pro-ativu.

Thursday, 29 November 2012

PARTE I : Emília Aprova Fundus Ba Nia Kaben



Ministra Financas Emilia Pires ho
ninia kaben, Warren Macleod
ne'ebe nain no diretor  ba
 kompania Mac's Metalcraft
Tempo Semanal-Dili, 27/11/2012

Sasan Ne’ebé Hatama Ne’e Mós La Tama Iha Kategoria Emerjénsia. Maibé, Ne’e Sira Inventa Ninia Kritériu Ona”

IHA alegasaun Korrupsaun, Koluzaun, Nepotizmu (KKN) hasoru membru senior ida iha V Governu nia laran. Alegasaun ne’e dirije ba Ministra Finansas Emília Pires ne'ebé iha IV Governu ninia tempu mós assume duni kargu hanesan Ministra Finansas, nune’e nia halo ona aprovasaun orsamentu ba kompañia ida ne'ebé harii, na'in no diretór mak ninian kaben, Warren Macleod.

Ema deskonfia katak Ministra Emília Pires viola ona dekretu Lei númeru 10/2005, rejime jurídiku ba Aprovizionamentu, Kapítulu IV dekreta inkompatibilidade, Artigu 32  ne’ebe mak regula kona ba konflitu de interese servidór estadu sira nian.

“Se Ministra mak taka matan hodi husik liu ninia la'en nia kompañia hodi hetan projetu Governu ninian no mos pior liu tan kuandu liu husi ajusta diretu ne’e erro ida mai ha’u, no nia halo ho intensaun hodi kontra lei aprovizionamentu,” dehan Miguel Amaral V. F. Da Costa, Estudante universitáriu ida iha Dili.

Maski ema barak kestiona problema KKN, maibé, barak la fiar katak malisan Nepotizmu no kolusaun ne’e bele da’et ba Ministra Finansas, ne’ebé sempre hana'i no hawelok transparénsia no akountabilidade ne’e. “Ha’u la espera katak Ministra Emília Pires bele husik ninia kaben nia kompañia hodi manan projetu ida.”

Nia lamenta tan ba kategoria projetu emerjénsia. Maibé, depois de fulan hitu ona kama sira ne’e sei sulan hela iha armazein no seidauk uza nafatin, “ne’e hatudu planu ba fornesimentu ne’e la loos ona. Tanba emerjénsia, mais kama walu nolu ne’e mai bou hela iha armazen? Prosesu ida ne’e hamosu perguntas hasoru Ministra Finansas."

Nia hatutan katak,“iha fulan Fevereiru ne’eba ne’e, situasaun polítika la iha serteza. Ne'e bé dala ruma membru do Governu sira balun la fiar a’an, entaun bele monu hodi haksoit liu leis ne’ebé iha.”
“Ha’u hanoin Ministra Finansas ninia kaben bele hetan. Maibé, tenke tuir prosedimentu la bele single source, ne’e kontra lei prokuramento no ne’e bele dehan sira 'kon-kalikon' hodi fó malu projetu ba sira nia familias,” da Costa hatutan.

Tuir Dokumentus Iha loron 03/02/2012, eis Vise Ministra Saúde iha Governu AMP, Madalena F. N. H. Costa Soares, Bsn haruka surat pedidu ida ba Ministra Finansas, Emília Pires hodi husu orsamentu adisional atu hodi sosa nesesidades korentes ba ospitál sira, tanba la preve’e iha planu orsamentu do estadu 2012, “Ha’u hakarak husu ba sua Exelénsia Ministra atu aprova orsamentu adisional ba kompras ekipamentus tuir lista aneksu,” hakerek iha surat ne'ebé asina husi Vice Ministra ne’e.

Tuir lista Aneksu ne'ebé hetan asinatura husi Diretór Nasionál NALA, Xefe departamentu de jestaun de ekipamentus médiku ho Vice Ministra saúde, Madalena Hanjam ne’e, propoin orsamentu adisional ho totál US$ 2,004,100.00 hodi fornese item 17 ba Ospitál no sentru de saúde sira.

Surat husi Vice Ministra saude, Madalena hanjam
 ne'ebe haruka ba Ministra Financas Emilia Pires,
 hodi husu orsamentu adisional atu
sosa ekipmanetus ospitais ho urjente
Ironia liu tan maka, husi lista aneksu ne’ebé vise Ministra saúde Madalena Hanjam haruka ba Ministra Finansas Emília Pires ne’e, dekreta hahú kedan item númeru dahuluk to’o item númeru lima mesak sasan sira mak fornese husi kompañia Mac’s Metalcraft ne’ebé ninia na'in no diretór maka Warren Macleod, kaben husi Ministra Finansas Emília Pires.

“Sasan ne’ebé atu hatama ne’e mós la tama tiha ona kategoria emerjénsia. Ne’e sira inventa ninia kritériu ona,” Adjuntu Komisáriu KAK, José Neves hateten.

Tuir dokumentus kotasaun ne’ebé aprezenta husi Warren Macleod, Diretór kompañia Mac’s Metalcraft mós hakerek duni item númeru ida too númeru lima ho totál valór US$ 895,140.00 ba projetu ne’ebé define hanesan kategoria emerjénsia hodi nune’e Ministériu Saúde foti entrega de’it ba Ministra Finansas ninian kaben, la halo tuir prosesu tender hodi hamosu deskonfiansa katak mosu koordenasaun didi'ak entre membru Governu balun hodi inventa kritériu nune’e membru do Governu ida fasilita projetu ba familias membru do Governu seluk.

Neves dehan bele halo single source. Maibé, antes tama ba faze refere tenke tuir prosedimentu normál ne’ebé lei aprovizionamentu haktuir iha artigu sira mak iha lei aprovizionamentu ninian hodi nune’e bele evita konflitu de interese. Maski Lei aprovizionamentu artigu 92 loke dalan ba ajusta diretu maibé ladún luan nune’e iha fornesimentu ekipamentus ba ospitais ho sentru saúde ne’e, parte relevante prefere uza artigu 94 lei aprovizionamentu hodi hatudu diretamente kompañia Mac’s Metacraft nu’udar fornesedor, tanba kategoria hanesan situasaun emerjénsia. Maibé adjuntu komisáriu KAK José Neves dala ida tan rejeita hodi dehan, “sosa kama ne’e la'ós emerjénsia.”

Hanesan haktuir iha dokumentus ne'ebé Tempo Semanál konsege asesu, dekreta katak Ministra Finansas rasik iha koñesimentu ba Proposta ne’ebé temi ninia kaben nia kompañia mak sai hanesan fornesedor ba kama ne'ebé define nu’udar kategoria emerjénsia. Tanba, surat ne’ebé Vice Ministra Saúde Madalena Hanjam hakerek ba PM Xanana, ninia CC mós haruka ba Ministra Finansas. Maibé, Emília la hapara, hodi ignora tiha de’it atu nune’e ninia kaben maka manan projetu refere.

“Bainhira la halo distinsaun ba konflitu de interese, ne’e viola lei,” José Neves dehan.

José realsa katak,“ne’e sala. Orsamentu boot, depois sira na'in rua iha relasaun familiár íntima.”

Kompañia ne’e, ninia nain maka Ministra Finansas ninian kaben, nune’e duni tuir Adjuntu KAK dehan, “ ne’e konflitu de interese duni, tanba buat ne’ebé emerjénsia no single source ne’e tuir lei aprovizionamentu iha kritériu.”

Dala barak membru servidór estadu ninian, trata asuntus sira ne’e emerjénsia maibe kuandu  sira halo tratamentu ba moras balun tuir fali prosesu normál. Maibé, sasan sira ne’ebé la'ós emerjénsia, sira inventa ho emerjénsia tuir lei prokuramentu artigu 94.

Nia soe piadas dehan, “ema ida atu mate maka kama ida la iha, ne’e maka presiza kama ne’e urjente entaun emerjénsia duni. Mais sosa kama ne’e de’it la'ós emerjénsia, tenke tuir prosesu normál.”

Ministra Finansas Emília Pires iha loron 08/02/2012, fó resposta ba Pedidu adisional (03/02/2012) ne'ebé mai husi Vice Ministra Saúde iha Governu AMP, Madalena Hanjam ne'ebé mos CC ba eis Ministru Saúde, Nelson Martins. “ho aprovasaun ida ne’e, ita boot ninia Ministériu agora bele prosede daudauk ba implementa tranzasaun refere. Favór toma nota katak aprovasaun ne’e fó de’it ba lala’ok mak tuir rekerimentu ba fundus ne’e ninian, ne'ebé sei labele uza fali ba objetivu seluk.”

Jornál ne’e koko ona atu hetan konfirmasaun husi Ministra Finansas maibé la konsege. Nune’e Tempo Semanál mós koko kontaktu liu husi Telemovel maibé Ministra rasik la hataan nune’e jornál ne’e husik hela perguntas ruma iha Ministra ninia telemovel ofisial ho númeru 772300XX. Maibé, infelizmente to’o notísia ne’e hatún la iha resposta ruma.

Surat husi Ministra Financas
 ba Vice Ministra kona
 ba aprovasaun orsamentu adisional
Bainhira Jornál Tempo Semanál halo konfirmasaun ho Diretór Kompañia Mac’s Metalcraft, Warren Macleod ne'ebé mós hanesan kaben husi Ministra Finansas Emília Pires, ne’ebe hetan sorte hodi hatama kotasaun ba fornesimentu ekipamentus ba ospitál Timor-Leste.

“Ne’e loos, ha’u hatama duni materiál balun ba ospitál no ha’u hatene saida maka ita boot husu,” Warren Macleod konfirma liu husi telefone ba jornál Tempo Semanál.

Warren ba Tempo Semanál rekoñese katak, “ne’e loos duni,” projetu ne’e tama iha kategoria emerjénsia.

Tuir dokumentus ne’ebé Jornál ne’e asesu hatudu katak Warren Macleod hatama kotasaun ba Ministériu Saúde iha loron 24/02/2012 hafoin ninia kaben Ministra Finansas aprova orsamentu ne'ebé Vice Ministra Saúde husu.

“Ha’u hetan kontaktu husi uluk kedan (antes projetu emerjénsia), “Warren ko’alia ho lian nakdedar uitoan.

Maibé dada iis tiha, Warren Macleod dehan, “loloos ne’e ha’u mós fornese uluk ona materiál balun iha tinan kotuk. Ha’u hetan informasaun (Kontaktu) husi asesór ida ba Ministériu ne’e. Ema ne’e ninia naran Bruce. Nia asesór ruma ba Ministeiru, ne’ebé inisialmente tinan kotuk husu kotasaun, nune’e ha’u fornese ona ekipamentus balun iha tinan kotuk. Tuir mai sira hakarak tan sasan balun iha tinan ne’e.”

Tuir fontes balun iha Ministériu saúde, asesór ida ne'ebé ninia naran temi husi Warren ne’e ninia kontratu remata tiha ona iha tinan kotuk.

“Ne’e la iha relasaun ruma ho ema seluk. Maibé iha relasaun de’it ho ema sira ne'ebé kontaktu ha’u. Se ema ruma iha interese ba ha’u nia ekipamentus, ha’u kontente atu kompete ho kotasaun seluk,” esplika warren.

Tuir dokumentus, kompañia Mac’s Metalcraft rejistu iha Victória, Melbourne, Austrália iha tinan 2008, hafoin de tinan ida Warren Macleod ninia kaben Emília Pires assume kargu hanesan Ministra Finansas iha Governu Timor-Leste.

Iha ninia surat vice Ministra Saude dehan iha referénsia aprovasaun Orsamentu Jerál do estadu, tinan 2012 ba Ministériu Saúde la prevee nesesidades korentes ba ospitais no sentru saúde sira nune’e duni mak nia hakerek ba Ministra Finansas atu disponibiliza orsamentu adisional ruma.

Hafoin de Ministra Finansas aprova pedidu orsamentu adisional, ne'ebé hasai husi fundus kontinjénsia tuir mai iha loron 24/02/2012, Warren Macleod, Diretór Kompañia Mac’s Metalcraft hatama kotasaun ba Agapito da Costa, ofisial prokuramen Ministériu Saúde ninian.

Tuir fali mai Vise Ministra Saúde hakerek ba PM Xanana no mos CC ba Ministra Finansas iha 21 Marsu 2012. Madalena Hanjam propoin atu kompañia Mac’s metalcraft mak sai hanesan fornesedor úniku tan nesesidades urjentes kama ba ospitál no nia argumenta katak kompañia ne’e hatama uluk ona kama balun ho kualidade.

Maibé iha Sesta Feira, Tempo Semanál konsege hetan filmajen kama walu nulu (80) ne'ebé hatama husi Mac’s Metalcraft ne’e sei budu hamutuk hela iha armazen Ospitál Guido Valadares Dili.

Ironia liu tan Vise Ministra Saúde iha fulan Fevereiru ne’e uza de’it karta ida husi Diretora Ospitál Dili ninia pedidu hodi hetan ekipamentus haemodialisa rua no kama set rua hodi apoiu pedidu adisional nune’e mos definisaun emerjénsia hodi kompañia ne'ebé na'in husi membru do Governu balun bele hetan lukru husi orsamentu do estadu.