Saturday 30 January 2010

Prokuramen anuncia Nilton Vencedor Tender Mina Ba EDTL

Mário la Hatene $18 Juta Tama Bolsu Família PM

Dili, Tempo Semanál

Istória moruk Soeharto nian kona-ba pekadu korrupsaun mezmu anin huu moos ba daudaun ona husi povu Indonézia nia oin maibé anin huu mai soe hela iha illa ki’ik Timor-Leste nian ne’ebé esperitualmente hakribi tebetebes pekadu korrupsaun. Klaru katak maioria sidadaun timor oan hakribi moras aat ne’e, maibé la'ós ema tomak hakribi tanba sei iha ema balu ne’ebé hetan da'et moras ne’e no agora sira sikat an hale'u Primeiru Ministru Kay Rala Xanana Gusmão. Normalmente, laiha ema ida brani hafo'er PM Xanana nia naran, maibé se PM pasivu demais hasoru korruptor sira maka PM rasik liu-liu governante to’o família PM nian balu mak sei tau iha kauza PM Xanana, ninia dignidade Sinál kona-ba kauza dignidade PM Xanana Gusmão ne’e hahú mosu tiha ona iha tinan hirak liubá bainhira Xanana aprova kontratu sosa foos ba Jermanu no mós kazu asinatura Xanana nian ne’ebé mosu iha surat kontratu sosa foos ba Zenilda Omilia Baptista Gusmão. Sinál tau iha kauza PM nia dignidade ne’e sai boot liután bainhira PM nia família Nilton T. Gusmão dos Santos manan projetu supply mina ba Eletrisidade de Timor-Leste (EDTL) ho valór orsamentu US$18,000,000.00.

“ha’u la fiar senhor Primeiru Ministru mak fó projetu US$18 juta ne’e ba dona Armandina nia oan tanba tuir ha'u rona, Primeiru Ministru husu ona ba ministru sira atu labele fó projetu ba família Primeiru Ministru nian”, dehan Vise Primeiru Ministru ba Asuntu Administrasaun no Voa governasaun, Eng. Mário Viegas Carrascalão ba jornál ne’e iha Palasiu Governu Sesta semana kotuk.

Maibé, Eng. Mário kondena makaas Ministériu Finansas tanba projetu US$18 juta ne’e hetan aprovasaun husi Ministériu Finansas Diresaun Aprovizionamentu. Carrascalão kondena tanba tuir nia hanoin, Ministériu Finansas laiha kompeténsia atu halo aprovasaun ba projetu ho kuantia orsamentu US$18 juta, tanba so Konsellu Ministru mak iha kompeténsia no poderes hodi halo aprovasaun ba projetu ho kuantia orsamentu US$3 millioens ba leten, hateten Carrascalão ho laran metin tanba nia haruka ona proposta ida ba Konsellu Ministru atu haree kona-ba limitasoens poderes ministériu ida-idak nian iha prosesu aprovasaun ba kontratu.

Eis governadór ne’e duun katak, Ministériu Finansas hanesan dapur korrupsaun tenke halo renovasaun ba ninia instituisaun hodi evita mosu indikasaun ruma ne’ebé bele provoka alarga moras korrupsaun. Loos ka lae instituisaun mais korruptu mak Ministériu Finansas hanesan Eng. Carrascalão hateten?,

Atu hetan resposta ba pergunta s ida ne’e, tuir mai inter vista kompletu jornál Tempo Semanál ho Vise Primeiru Ministru ba Asuntu Administrasaun no Voa governasaun, Eng. Mário Viegas Carrascalão

Oras ne’e públiku tau matan hela ba Vise tanba ema balu hahú dehan Vise envolve iha prosesu fó projetu US$18,000,000. 00 ba kompañia Esperansa Timor Oan (ETO). Oin sa senhor Vise nia reasaun?

Ema balu ne’ebé dehan ha’u envolve iha prosesu fó projetu ba dona Armandina nia oan ne’e, ema ne’e keta mehi karik tanba projetu ida ne’e diretamente ligadu Ministériu Finansas. Ha’u nein simu liafuan ruma husi Ministériu Finansas no ha’u rasik la hatene saida mak akontese. Tender halo ka la halo, ida ne’e halo ajustamentu de'it, negosiasaun de'it, indikasaun direita, single source, bazeandu ba kompeténsia saida, buat sira ne’e hotu ha’u la hatene. Mezmu ha’u haree duni iha ínternet iha bloku Timor Lorosa’e, ema akuza Primeiru Ministru dehan fó projetu US$18,000,000.00 ba nia família, maibé la hateten projetu saida.

To’o ohin loron informasaun ne’ebé ke ha’u rona husi li'ur katak Primeiru Ministru rasik hateten ba ministru sira atu labele fó projetu ba nia família Ida ne’e mak ha’u rona mas ida ne’ebé mak loos ha’u la hatene. Tanba ne'e ema ne’ebé dehan ha’u envolve diretamente iha prosesu ida ne’e, bele akuza ha’u diretamente no la’ós nia mak lori ha’u ba tribunál maibé ha’u mak sei lori nia ba tribunál hodi ba hetan lia loos.

Ha’u laiha envolvimentu mínimu no ha’u la hatene buat ida kona-ba ida ne’e. Loloos tuir ha’u nia knaar ne’ebé sai iha dekretu lei nó. 4 Marsu hodi nomeia ha’u ba Vise Primeiru Ministru, fó mai ha'u knaar ida mós maka halo supervizaun ba konstante renovasaun ministériu ninian nomeadamente aprovizionamentu ho kontratu s, mas to’o ohin loron kestaun aprovizionamentu nian halo iha ha’u nia kotuk de’it, kontratu sira ne’e nein ida lori mai ha’u hodi husu ha’u konkorda ka lae.

So kuandu Ministra Finansas dala ida nia ba férias maka ha’u sai hanesan Ministru Finansas Interinu, aprovizionamentu lori draf kontratu balu mai iha ha’u nia gabinete, balu ha’u haree loos balu la loos, ha’u husu esklaresimentu maibé to’o agora ha’u la simu esklaresimentu ida.

Ne’e mak situasaun iha governu nia laran. Pior liután atu ko'alia kona-ba sasaen sira hanesan ne’e, reuniaun mós sira la bolu ha’u atu partisipa. Ha’u bele hateten ba ita boot sira katak, ha’u rasik halo sujestaun ba Primeiru Ministru atu lori ba debate iha Konsellu Ministru hodi halo debate kona-ba atu halo revizaun ba aprovizionamentu.

Iha sujestaun ne’e ha’u propoin projetu s ne’ebé ke ho kuantia orsamentu to’o US$500,000,00 ministru sira iha kompeténsia atu fó aprovasaun. Entre US$500, 000.00 to’o US$3,000,000.00 Primeiru Ministru iha kompeténsia atu halo aprovasaun no husi US$3,000,000.00 ba leten ne’e kompeténsia Konsellu Ministru nian atu halo aprovasaun. Se ita halo hanesan ne’e ka pelu menus númeru sira ne’e besik saida mak ha’u propoin entaun konserteza ita evita projetu US$18,000,000.00 bele halo ho transparénsia no tuir lei.



Tuir informasaun ne’ebé ami hatene katak, kompañia Esperansa Timor Oan manan ona projetu lubuk ida, maibé agora ETO manan tan projetu US$18,000,000.00, tuir senhor Vise nia haree oinsa?

Ida ne’e monopóliu boot ida ne’ebé kontra ita nia konstituisaun. Hanesan ita hotu hatene katak, tanba konstituisaun bandu monopóliu maka to’o ohin loron governu sei diskute nafatin kontratu ho Timor Telkom, tanba labele iha eskluzividade de direitu iha rai ida ne’e. Ne’e duni se ETO manan ona projetu lubuk ida no agora manan tan projetu US$18,000,000.00, ne’e manipulasaun boot ida ba orsamentu povu nian.

Maibé ha’u la hatene manipulasaun sira mosu husi see. Projetu ne’e bele liuhosi tender mós ha’u la hatene koñesimentu, projetu ne’e publika iha jornál ka iha ínternet mós ne’e la'ós ha’u nia obrigasaun atu lee jornál hotu-hotu. Ha’u so bele fó koñesimentu ba sasaen hirak ne’e kuandu ha’u simu koñesimentu ofisiál, la'ós ha’u hatene fali informasaun hirak ne’e liuhosi jornál

Tanba ne’e ha’u hakarak hateten, projetu US$18,000,000.00 ba ETO ne’e sala boot ida no tuir loloos sala hanesan ne’e labele akontese. Ha’u bele hateten ba ita boot sira katak, oras ne’e Konsellu Ministru haree daudauk atu halo revizaun ba aprovizionamentu.

Tuir ha’u nia proposta, ha’u husu di’ak liu aprovizionamentu tenke hamriik mesak no labele iha kontaktu s ho Ministériu Finansas no Ministériu Finansas rasik labele iha kontaktu s funsionál ho emprezáriu sira, tanba Ministériu Finansas so hatene kontrola mak osan no hatene kontrola de’it mak impostu s Ida ne’e mak ha'u hakerek iha ha'u nia proposta, maibé proposta ne’e bele liu bele mós la liu.



Oras ne’e kompañia hamutuk 11 mak prepara hela atu hato’o protestu sobre kazu US$18,000,000.00?, saida Vise atu hato’o ba sira?

Hateten ba sira lori kedas ho provas ka testamunha ruma ne’ebé dehan ha’u mak aprova projetu ne’e. Maibé se sira hakarak hasoru ha’u, entaun sira hotu bele mai, mas ha’u bele dehan ba sira katak, ha’u laiha sangkut paut ho prosesu ida ne’e, so Ministériu Finansas mak kaer prosesu ne’e, maibé ha’u lee iha jornál katak anula tiha ona.

Ha’u hakarak hateten mós katak, kompañia ida naran ETO ne’e mós ha’u foin rona, tanba ne’e se projetu US$18,000,000.00 ne’e fó de'it ba ETO, entaun perigozu boot ida ba ita nia rain, perigozu mós ba governu tanba problema ida ne’e loke dalan ba ema atu akuza governu favorese monopóliu.



Dezde ita boot kaer pasta nu'udar Vise Primeiru Ministru ba Asuntu Administrasaun no Voa governasaun, kazu hira ona mak ita deteta?

Ha’u bele hatudu de’it surat atensaun ho surat despaxu hotu-hotu ne’ebé ha’u haruka ba Inspesaun Jerál ho ministériu sira, tanba talves ho surat ne’ebé ha’u hatudu ne’e ita boot sira karik sei hakfodak. Surat hirak ne’e ha’u haruka ba ministériu ida-idak mak iha responsabilidade atu foti desizaun, maibé se sira lakohi halo ha’u mós laiha meius atu toma desizoens ba sira.

Tanba ne’e, ita tenke komesa tinan foun ida ne’e ho esperansa, tanba foin daudauk iha Kuarta-feira semana kotuk, Primeiru Ministru halo deklarasaun ida dehan, komesa tinan 2010 ne’e Konsellu Ministru tenke funsiona ho dixiplina, maibé ita buka atu prioridade liu mak kualidade hodi hadi'a lalais sasaen sira ne’ebé mak ladi’ak.

Tan ne’e, ha’u iha esperansa katak, ministru ho sekretáriu estadu balu ne’ebé ke ladún partisipa di’ak iha Konsellu Ministru tanba dala ruma sira foin mosu iha meza Konsellu Ministru bainhira Konsellu Ministru atu remata ona soru mutu. Ha’u prontu koopera ho Primeiru Ministru atu hadi'a sasaen hirak ne’e so ke ita labele ko'alia de'it, ita tenke foti medida s ba ministru ka sekretáriu estadu balu ne’ebé la dixiplina.

Balu ita haree badinas duni maibé la'os hotu-hotu badinas tanba ita haree orsamentu 2010 ne’ebé aprova ona iha 31 Dezembru 2009, iha fulan Janeiru 2010 ne’e komesa aprova maibé to’o agora ministru hira mak sei férias. Agora mosu férias maibé ha’u rona katak nia ba halo operasaun ba nia saúde ne’ebé karik sira seluk mós hanesan ne’e.

Maibé loloos ne’e iha fulan Janeiru nia laran labele iha férias tanba governu atu halo renovasaun ba ita nia uma hodi implementa didi’ak projetu sira ne’e tanba tuir prinsípiu ne’ebé estabelese ona katak liu fulan Marsu projetu sira ne’e tenke preparadu hotu ona, maibé to’o agora ministru sira ne’e laiha, balu dehan ba li'ur tanba hetan autorizasaun maibé ministru hotu-hotu hetan autorizasaun ka lae.

Ha’u haree ministru balu ba li'ur beibeik, loloos ne’e nia haruka ninia Sekretáriu estadu ka ninia diretór jerál mak ba troka malu, la'os ministru mak tenke ba beibeik. se nune'e, iha tinan ida ne’e ita tenke hadi'a sasaen sira ne’e tanba hala'o vizita ba li'ur ne’e gasta orsamentu boot. I depois buat ida mak ita boot sira seidauk hatene maka kona-ba osan ba ferik ho katuas sira sa'e husi US$20.00 ba US$30.00. Ha’u halo avaliasaun ba osan ne’ebé fó ba ferik ho katuas sira iha tinan hirak liubá maizumenus ema 20 mill hanesan ne’e mak simu osan laiha direitu, tanba envez ita tau iha orsamentu osan ba ema hanesan 50 mill to’o ona tanba ita kompara osan tuir númeru 50 mill ne’e, maizumenus tinan ida osan juta ida mak lakon.

Bazeia ba dadus estatístika tinan 2004, tuir ha’u nia projesaun mai to’o agora, ha’u haree ferik ho katuas sira ho tinan mais 70 anus mak por volta 53 mill de'it entaun ita bele aumenta tan 7 mill para sa'e ba 70 mill. Husi ne’e ita bele haree katak, se karik ema 20 mill mak la simu ne’e signifika katak, fulan ida US$400 mill mak sai la tuir dalan. Se fulan ida US$400 mill sai la tuir dalan entaun tinan ida osan juta 4 atus 8 mak sai la tuir dalan.

Agora se tinan ne’e hasae tan ba US$30.00 kada ema, entaun tinan ida osan US$ 6 millioens mak sei sai la tuir dalan. Ne’e duni ha’u propoin ba Konsellu Ministru atu haree kestaun ida ne’e no Konsellu Ministru husu ona ba Ministériu Solidariedade Sosiál atu hatún tim ida ba halo inspesaun iha Timor laran tomak.

Maiske nune’e, Primeiru Ministru opta dalan ida ke di'ak liután maka hanesan, Ministru hotu-hotu sei tun ba aldeia iha Timor laran tomak hodi husu ferik ho katuas sira see mak simu ona, see mak seidauk simu, tanba ita lakohi osan fó ba ferik katuas sira ema seluk mak simu fali. Maibé ha’u iha esperansa katak, ba tinan ida ne’e situasaun sei muda uitoan, so ke foin mosu fali kestaun US$18,000,000.00 ne’e maka sala boot ida.

Saida maka Vise Primeiru Ministru hakerek iha proposta sobre Ministériu Finansas?

Iha ha’u nia proposta ba Ministériu Finansas ha’u dehan la’ós Ministériu Finansas mak halo fali aprovizionamentu tanba prosesu kona-ba tenderizasaun tuir ha’u nia proposta hateten kuandu tender Nasionál ministériu ida-idak bele halo, maibé tender internasionál tenke aprovizionamentu sentrál mak halo liuhosi komisaun independente ida. Maiske nune’e, ha’u hakarak afirma dala ida tan katak liuhosi 3 millioens de dollar ne’e kompeténsia Konsellu Ministru atu halo aprovasaun.

Saida maka Vise Primeiru Ministru ninia haree kona-ba kualidade projetu relasiona ho pakote referendum?

Ha’u haree projetu pakote referendu ba halo Estrada nian, kompañia la uza levantamentu tokografiku‘ate kompañia balu laiha BOQ, balu seluk uza fali dezeñu uma husi Lautem nian hodi ba halo uma iha Maliana i depois haluha troka naran Lautem ba Maliana, balu tan kuandu manan pakote Estrada nian envez halo uluk baleta maibé halo uluk Estrada. Buat sira hanesan ne’e mak halo kualidade infraestrutura iha Timor ne’e laiha.

Se ita ko'alia kona-ba infraestrutura, importante tebetebes maka planu urbanizasaun ho rede drainaizen nian principalmente ba sidade hanesan Dili, tanba ema Portugés sira planeia sidade Dili ne’e ba ema rihun 50 de'it mak hela tuir rede drainazen ne’ebé sira monta. Maibé iha tempu Indonezia númeru populasaun sa'e ba 120 mill maibé rede drainazen nafatin Portugés nian ate agora Timor ukun an mós ita nafatin uza rede drainazen Portugés nian.

Ne’e duni kuandu udan tun uitoan de'it sidade Dili ne’e hanesan tiha sidade mota laran. Uluk Kaikoli ne’e funsiona hanesan fatin depózitu bee husi fatin hotu-hotu, maibé to’o Indonézia nia tempu Kaikoli komesa nakonu ho uma no laiha rede drainazen foun to’o agora, entaun udan tun uitoan de'it Kaikoli ne’e hanesan tiha kolam boot ida.

Ha’u mós halo supervizaun ba projetu halo Estrada iha Kintál boot nian, ha’u haree baleta la tuir estandarte Tanba ne’e ha’u husu ba Konsellu Ministru atu haree lei orgániku Ministériu Infraestrutura nian tanba to’o agora sira servisu laiha lei orgániku ida hodi nune’e ema ida-idak servisu konforme sira nia hakarak.

Tuir ha’u nia hanoin Ministru Infraestrutura tenke badinas uitoan iha tinan ida ne’e. Iha tempu Indonézia, iha Estrada kuarta klase ita bele kompriende tanba sira okupa ita, maibé agora ita ukun ne’e ita labele halo tuir saida mak Indonézia halo, ita tenke tau iha oin kualidade projetu s. Hanesan Estrada iha Dili laran udan tun ona Estrada komesa kuak fali tanba kompañia lori de'it rai henek ba ateru Estrada kuak hafoin tau alkatraun. Servisu hanesan ne’e la’ós ema enjeñaria mak halo tanba ema enjeñaria labele halo servisu arbiru de'it

Tuir ami nia haree Prezidente da Repúblika preokupa tebetebes ho servisu Ministru Infraestrutura nian ne’ebé mak iha ezekusaun orsamentu tinan 2009 to’o fulan Outubru foin ezekuta 15% tuir Prezidente hateten. Oin saa Vise nia haree ba preokupasaun ne’e?

Ha’u bele hateten ba ita boot sira katak ha’u ladún konkorda ho kritériu avaliasaun husi Ministériu Finansas ne’ebé ke hasai de'it persentajen ezekusaun finanseira hodi haree liu see mak gasta hotu nia mak di’ak.

Tuir ha’u nia hanoin la'ós gasta hotu mak di’ak, tanba ezekusaun finanseira tenke hetan akompañamentu ho ezekusaun fízika katak, se ezekusaun finanseira hateten gasta sanulu entaun ezekusaun fízika mós tenke ekivalente ho sanulu. Se lae, ministru ida bele gasta hotu 100% maibé laiha ezekusaun fíziku entaun ministru ne’e tenke responsabiliza nafatin.

Tanba ne’e, Prezidente da Repúblika iha razaun kuandu nia preokupadu ho sistema infraestrutura. Ha’u hatene uitoan kona ba sistema infraestrutura tanba ha’u servisu nu'udar Governadór iha tempu Indonézia durante tinan sanulu. Iha tinan sanulu nia laran ha’u konstroi Estrada liu kilómetru rihun ida ho ponte hamutuk 55 ho orsamentu ne’ebé ki’ik.

Kompara ho orsamentu ita nia oras ne’e, ita bele halo Estrada ho ponte dala ida de'it iha tinan ida nia laran. Tanba ne’e ha’u husu ba Ministru Infraestrutura atu halo saneamentu hodi haree see mak servisu la di’ak muda ba fatin seluk ka hasai husi funsionáriu públiku hodi hatama fali ema foun ne’ebé iha kualidade servisu.

Tuir Vise nia haree, kazu korrupsaun boot liu mosu iha ministériu ne’ebé?

Ema hotu hatene katak iha Timor-Leste ne’e iha fatin tolu maka mosu korrupsaun boot liu. Fatin tolu ne’e maka Ministériu Finansas ho nia diresaun Prokurament no Alfándega, Ministériu Infraestrutura, Ministériu Justisa liuhosi Diresaun Terras no Propriedade. Ministériu hirak ne’e se ita forma iha ne'ebá sira mak iha primeira lena halo korrupsaun.

Oin saa vise bele hatene katak ministériu hirak ne’e halo korrupsaun?

Ha’u bele fó ezemplu alfándega nian hanesan ema importa karreta, tim inspesaun ba haree no hateten tuir regulamentu hotu karreta ne’e bele hasai maibé depois to’o iha diretór sira komesa hateten fali karreta labele hasai hodi husu fali tim inspesaun foun ida ba halo inspesaun. Depois tim inspesaun foun ne’e hato’o relatóriu dehan karreta bele hasai tanba buat hotu kompletu maibé diretór sira dehan karreta labele hasai, entaun labele hasai ne’e tanba saida.

Ita haree mós iha ponte kais ne’e kontentor nakonu demais, iha ne'ebá see mak iha ligasaun di'ak ho funsionáriu ka diretór sira entaun sira nia kontentor sai lalais. Seluk ne'ebé laiha ligasaun entaun tenke rai kleur iha portu no kuandu kontentor okupa fatin ona entaun na'in tenke selu. Se ema selu ona entaun ninia impaktu maka sasaen folin sa'e iha merkadu.

Tanba ne’e importadór sira kobra fali mai ita, atu ita mak selu hotu kedas. Agora kona-ba Diresaun Terras no Propriedade nian, ha’u husu lista ida kona-ba rai ne’ebé ke abandonadu ka estadu ho governu mak kontrola hodi fó aluga fali. Iha lista ne’e ha’u haree fatin balu mak la tama hanesan pertamina, otél timor, restaurante Vasco da gama no fatin balu tan mak la tama iha lista.

Entaun ha’u husu ba sira atu haree didi’ak lista ne’e no ha’u husu mós ba sira atu hato’o resibu kona-ba osan ne’ebé sira simu husi renda nian, maibé to’o ohin loron ha’u la simu resibu. Ha’u husu mós ba inspesaun jerál atu halo inspesaun globál ida ba diresaun terrras no propriedade para hatene oin saa sira nia prosesu atende povu.

I depois iha prokuramentu nian ita hotu hatene katak projetu s sira ne’e antes ema ida manan, ema ne’e hatene tiha ona katak nia mak sei manan no manan ho osan hira. Tan ne’e ha’u propoin ba Konsellu Ministru s atu halo investigasaun ida kontráriu hodi ita bele hatene ema sira ke sai riku ilegalidade.

Ha’u mós ko'alia ona ho Ministru Negósiu Estranjeiru Zacarias da Costa ne’ebé mak hetan ona konkordánsia ho governu Indonézia, Singapura ho Austrália atu halo akordu bilaterál ida hodi kontrola osan ne’ebé ema lori sai husi Timor-Leste. Ita tenke halo ida ne’e tanba osan iha timor sai hotu ba rai li'ur ate osan tau de'it iha mala hodi lori sai ba rai li'ur liuhosi VIP. Ita tenke kontrola ita nia osan tanba iha rai ida ne’e ema balu tenke ba oin, maibé ha’u hatene katak kuandu ha’u ko’alia hanesan ne’e ema balu la gosta.

Oin saa Vise nia haree ba Komisaun Anti Korrupsaun, karik komisaun ne’e bele kura moras korrupsaun iha rai ida ne’e?

Ha’u hakarak hateten de'it katak, komisaun ne’e sei labele funsiona iha fulan lima ka neen nia laran ate tinan ida mós komisaun ne’e seidauk bele funsiona. Se nune’e ita labele hein komisaun ne’e, ita tenke utiliza meius sira ne’ebé oras ne’e iha ona hodi kura moras korrupsaun. Ha’u rasik sei aprezenta ha’u nia planu luta kontra korrupsaun ba Konsellu Ministru iha fulan Fevereiru tinan ne’e.

Iha ha’u nia planu ne’e envolve ema hotu inkluindu jornalista, instituisaun nau goveramentais ho administradór sira. Primeiru Ministru rasik iha hanoin ida ke di’ak kona-ba fulan-fulan Inspesaun Jerál halo soru mutu ho inspesaun ministeriál hodi buka solusaun ba problema ne’ebé iha.

Aproveita tempu ne’e ha'u hakarak dehan ba ita boot sira katak, korrupsaun ne’e la’ós iha rai laran maibé ema sira halo korrupsaun ne’e ba tiha Indonézia ka ba Singapura ho Austrália mak sira simu osan iha ne'ebá. Balu seluk halo enkontru iha nasaun viziñu tolu ne’e.

Ha’u ko'alia hanesan ne’e tanba ha’u simu informasaun balu husi Surabaya, ema hateten

katak iha loron hanesan ne’e, fatin hanesan ne’e, ema hanesan ne’e halo enkontru ho ema balu hanesan ne’e ko'alia kona-ba asuntu ne’e. Ne’e duni ha’u hakarak hateten katak mundu ne’e kloot, imi bele ba halo reuniaun iha Bali mós ha’u iha Dili ha’u hatene.

Oin saa Viserei nia haree kona-ba problema rai iha Timor-Leste?

Problema rai ne’e hanesan problema sériu tebetebes, tan ne’e loloos problema rai nian tenke iha departamentu ketak ida ne’ebé dependente ba Primeiru Ministru atu hadi'a, tanba se atu rezolve problema rai ida ita tenke liuhosi kurva oioin, ne’e ladi’ak no pior liután laiha lei. Lei mós atu hasai tenke ba halo fali sosializasaun, sosializasaun ne’e ba lei, la’ós ba ba rona fali input husi povu tanba iha ona reprezentante povu iha Parlamentu Nasionál, entaun sira maka portavós povu nian.

Tanba ne’e, loloos husu ba Parlamentu Nasionál ou haruka sira tun hotu, la’ós gasta osan barak hodi ba halo fali sosializasaun. (ts)



NEW MACH Lda Konsidera Tender

Mina EDTL Iha Manipulasaun

Dili, Tempo Semanál

Maski Governu liu husi Diresaun Nasionál de Aprovizionamentu fó sai ona rezultadu tenderizasaun projetu Suplay mina ba Eletrisidade de Timor Leste (EDTL) ne’ebé identifika kompañia Esperansa Timor Oan (ETO) sai hanesan vensedor, maibé desizaun ne’e hetan protesta no kritika makas husi emprezáriu sira seluk, tanba deskonfia iha indikasaun manipulasaun ba prosesu selesaun dokumentu s.

Kestaun ne’e sai duvida ba públiku, tanba ema balu hahú dehan lideransa balu envolve iha prosesu fó projetu US$18,000,000.00 ba kompañia ETO, ne’e duni iha loron Sesta feira liu ba, jornalista Tempo Semanál hakat ba iha Palasio da Governu hodi dada lia ho Vise Primeiru Ministru ba Asuntu Administrasaun no Voagovernasaun, Eng. Mário Viegas Carrascalão kona ba asuntu refere.

Liu husi dada lia ne’e, Vise Primeiru Ministru ba Asuntu Administrasaun no Voagovernasaun, Eng. Marito Viegas Carrascalão hateten, ema balu ne’ebé dehan ha’u envolve iha prosesu fó projetu ba dona Armandina nia oan ne’e, ema ne’e keta mehi karik tanba projetu ida ne’e diretamente ligadu Ministériu Finansas. “Ha’u nein simu liafuan ruma husi Ministériu Finansas no ha’u rasik la hatene saida mak akontese. Tender halo ka la halo, ida ne’e halo ajustamentu de’it, negosiasaun de’it, indikasaun direita, single source, bazeadu ba kompeténsia saida, buat sira ne’e hotu ha’u la hatene.”

Responde kona ba desizaun hirak ne’e, Diretór kompañia NEW MACH. Lda Domingos Sitorus hateten, Nu’udar sidadaun Timor ema hotu iha direitu para tuir konkursu públiku ne’ebé hala’o husi Governu, inklui Kompañia Esperansa Timor Oan (ETO) ne’ebé manan ona tender Suplay mina EDTL. Maibé, hare fila fali ba prosesu tenderizasaun, hatudu iha monopóliu no manipulasaun makas, tanba kompañia ETO hetan ona projetu husi Governu hamutuk 5 mak hanesan, transporte tula Mina EDTL nian iha Distritu 13, hetan kupaun enxe mina ba karreta Governu iha parte Leste durante tinan 3, fornese mina ba Ospitál Saúde iha Distritu, fornese mina ba Prizaun Distritu Dili no Ermera no mós fornese mina ba Distritu Oekusi, maibé agora daudaun kompañia refere hetan tan Suplay of HSDT FULL ba EDTL.

“Ho razaun hirak ne’e, ami kompañia Timor oan sira seluk konsidera, prosesu tenderizasaun fornese mina ba EDTL iha indikasaun manipulasaun no monopóliu makas, tanba hanesan timor oan ami sente la iha direitu atu partisipa iha prosesu dezenvolvimentu nasaun nian “konfesa Diretór Kompañia NEW MACH Domingos Sitorus ba Jornál Tempo Semanál iha Otél Ventura Sábadu foin lalais.

Ho liman hatudu hela ba dokumentu s teknikal proposal ne’ebé hatuur hela iha meza leten, diretór ne’e klarifika ho oin hamnasa katak, tuir loloos Governu tenke hare didi'ak prosesu tenderizasaun, atu nune’e la iha ema ida mak bele monopóliu no hala’o manipulasaun ba prosesu tenderizasaun, hodi nune’e bele fó mós oportunidade ba kompañia sira seluk ne’ebé seidauk hetan oportunidade husi Governu atu kaer projetu, la’ós fó ba kompañia ne’ebé hetan ona projetu barak husi Governu mak kaer nafatin.

Tuir esplikasaun husi diretór kompañia NEW MACH katak, dala barak mosu problema kona ba mina ne’ebé enxe ba tanke EDTL nian, tanba dehan mina hirak ne’e sempre kahur nafatin ho bee to’o 50 ton, nune’e mós informasaun seluk dehan katak, mina ne’ebé tula ba Distritu dala barak la to’o iha ne’ebá, tan ne’e kompañia NEW MACH mosu hodi hola parte iha konkursu ida ne’e para bele kolabora ho Governu hodi Suplay mina.

Kompañia NEW MACH sei kaer metin ninia prinsípiu no sei la sees an husi pertamina estranjeiru, tanba iha Timor pertamina mak Suplay mina ho kuantidade di’ak no ninia presu tuir estandar internasionál Ami sente duvida ho presu 0,75 ne’ebé kompañia ETO aprezenta, tanba presu pertamina nian bazeia ba presu internasionál ho teks 0,78, maibé oinsá kompañia ETO bele halo ‘penawaran’ 0,75 ho orsamentu U$ 18 juta dolar Amerikanu ne’ebé kontráriu ho presu internasionál.

Maski kompañia ETO halo ‘penawaran di bahwa harga estandar internasionál’, maibé Governu presiza hatene mina ninia kualidade no kuantidade ne’ebé kompañia ETO atu fornese ba Governu ho presu ne’ebé baratu, tanba selae sira bele halo ‘penawaran’ ho presu baratu, maibé ba sosa fali mina ne’ebé la iha kualidade di’ak no to’o ikus estraga fali jeradór sira.

Klaru katak, ema bisnismen hakarak buka manan la’ós atu lakon, ne’e duni karik buat hirak ne’e bele akontese mós, maibé ba kompañia NEW MACH lakohi buat hirak ne’e atu akontese, tan ne’e sira ninia presu bazeia nafatin ba presu internasionál ne’ebé iha.

“Presu ne’ebé kompañia NEW MACH aprezenta 0,78 ho orsamentu 18,672,000.00, ne’e duni ami labele halo manipulasaun hasoru Governu hodi halo ‘penawaran’ oin seluk depois ba buka fali mina iha Surabaya ka fatin seluk ne’ebé ninia presu iha 0,78 nia okos” esklarese diretór kompañia NEW MACH

Tanba konsidera desizaun husi aprovizionamentu iha indikasaun manipulasaun, ne’e duni diretór kompañia NEW MACH husu ba Governu atu avalia fila- fali desizaun ne’ebé fó sai iha jornál Timor Post iha Kuarta feira, 6/1/2010 kona ba tenderizasaun fornese mina ba EDTL ne’ebé manan husi kompañia ETO.Atu dehan katak, kompañia ETO prenxe kritériu ka lae, la’ós ami nia kompeténsia, maibé ekipa aprovizionamentu mak bele hatudu faktu s katak, kompañia ne’ebé la prenxe kritériu no ne’ebé mak prenxe kritériu, tanba Governu liu husi Diresaun Aprovizionamentu mak fó sai kritériu kona tender nian.“Maski iha prosesu tenderizasaun nia laran Governu fó sai kritériu barak-barak, maibé tanbasá iha prosesu selesaun dokumentu s sira la lee sai hotu kritériu kona ba fasilidade, kualidade no mós ‘harga penawaran’, maibé fó sai de’it mak Did Security, selu taxa no mós kompañia mate ona ka sei moris”

Diretór ne’e ho lian makas hodi protesta sistema serbisu aprovizionamentu nian, tanba tuir loloos buat ne’ebé hakerek iha profail kompañia tenke fó sai hotu ba públiku, atu nune’e públiku bele hatene katak, kompañia ho naran hanesan ne’e mak prenxa kritériu no kompañia ida ne’e mak la prenxe kritériu atu nune’e bele klaru, maibé realidade la iha no hateten de’it katak kompañia tolu mak prenxe kritériu mais to’o ikus derrepente rona katak Nilton Gusmão mak manan.

Kompañia ETO monopóliu totál prosesu ida ne’e, tanba prosesu ne’e iha indikasaun manipulasaun husi Aprovizionamentu hodi halo diskriminasaun hasoru kompañia sira seluk, tanba konsidera kompañia sira seluk la iha direitu.

“Ami la iha faktu s hodi akuza katak, kompañia fó ‘sogokan’, maibé parese iha ‘kordinasi’ ne’ebé ema sempre dehan ‘kopi, rokok disamping ada nasi’ hafoin ita bele ko’alia buat ruma, ne’e duni ita la hatene iha sogokan ka lae, maibé ida ne’e segredu Nilton ho Aprovizionamentu, maibé karik sai hanesan ne’e mós ami labele akuza tanba la iha faktu s”s”tenik diretór refere ho lian neineik

prosesu selesaun dokumentu s sai hanesan ezijénsia prinsipál ba kompañia NEW MACH, tanba tuir sira prosesu selesaun ba dokumentu s tenderizasaun la justu, ne’e duni tenke avalia fila-fali.

Uluk Diretór Jerál Aprovizionamentu Francisco C. Soares hateten, “se kuandu imi lori mina husi Singapura, ami sei ba to’o iha Singapura hodi husu tuir katak, mina ne’ebé ita boot sira hatama ne’e iha kualidade ka lae, nune’e mós nia rasik hateten, se imi fó mina di’ak ba Governu konserteza Governu sei fó osan ba imi, ne’e duni agora ha’u hakarak husu ba Francisco, mina iha ne’ebé mak fa’an ho 0,75 bazeia ba ‘penawaran’ kompañia ETO nian no mós iha kualidade di’ak ka lae” konta tuir Diretór kompañia NEW MACH

Ho fiar an Domingos garantia katak, mina ne’ebé kompañia NEW MACH atu fornese sei mai husi pertamina, inklui mós fasilidade no ‘penawaran harga’ husi pertamina tuir estandar internasionál, tanba Primeiru Ministru rasik mós hakarak mina tenke kualidade di’ak no iha fasilidade kompletu hafoin bele fornese ba governu atu nune’e labele estraga jeradór no problema sira seluk hanesan ahi mate.Dala barak mina balu la tuir estandar no la iha kualidade, maibé Governu taka matan hodi simu de’it depois jeradór aat mak foin dehan mina la di’ak, ne’e duni Governu liu husi Ministériu Turizmu Komersiál Indústria tenke kontrola presu no kualidade mina.

Ita labele hare ba presu ne’ebé baratu, maibé tenke hare ba kualidade mina antes atu uza ba karreta, jeradór no sasaen sira seluk, tanba kuandu ita uza mina ne’ebé la di’ak konserteza neineik – neineik mesin sira sei aat hotu, tanba ninia densitiu ho temperatura la hanesan. Por ezemplu mina iha Indonézia ninia densitiu ho temperatura la hanesan mina ne’ebé iha Austrália, inklui Timor Leste, tan ne’e governu tenke tau matan ba kualidade no kuantidade mina no se bele Governu kria laboratóriu ida hodi nune’e kompañia ne’ebé de’it mak manan tender no hatama mina tenke cek liu husi laboratóriu hodi nune’e bele deteta katak, mina ne’ebé tama iha kualidade ka lae no tenke foti ninia sample antes atu fornese.

“tuir loloos prosesu tenderizasaun hala’o iha loron 23 fulan Novembru 2009, maibé tanbasá sira muda fali ba loron 4 Dezembru 2009 entaun ami deskonfia karik akontese buat ruma iha prosesu tender nia laran”

Ho laran duvida tebes eis rezisténsia ne’ebé agora kaer hela pasta diretór iha kompañia NEW MACH esplika ba jornalista Tempo Semanál katak, loos duni hare ba prosesu tenderizasaun ne’ebé iha, parese diretór aprovizionamentu Francisco Soares iha intensaun atu hamonu Maun boot Primeiru Ministru (PM) Kay Rala Xanana Gusmão nia dignidade.

Ita hotu hatene katak, diretór kompañia ETO Nilton Gusmão hanesan PM Xanana ninia subrinu, tan ne’e, karik Francisco hakarak halo planu hodi fó nafatin projetu ba kompañia ETO atu nune’e bele hamanas ema seluk nia laran hodi destrui estabilidade iha nasaun ida ne’e hodi dehan PM fó projetu ba ninia família .

Kuandu situasaun iha nasaun ne’e greve konserteza sei hamonu PM Xanana nia dignidade, tanba Governu AMP PM Xanana mak lider a. “Ho razaun hirak ne’e hotu, nu’udar ema rezisténsia ami kontra sistema serbisu aprovizionamentu, ne’e duni ezije ba Governu se bele karik projetu refere labele fó ba kompañia ETO maibé fó ba kompañia seluk”

Tuir eis rezisténsia ne’e, hahalok ne’ebé diretór Francisco halo hanesan, ‘suatu kesengajaan’, tanba nia rasik hatene, agora daudaun kompañia ETO kaer ona projetu lima, maibé ho razaun saida sira hakarak fó nafatin projetu ba kompañia ETO no pi’or liu presu ne’ebé kompañia ETO aprezenta kontráriu ho presu pertamina “Klaru katak,ida ne’e ‘suatu kesengajaan’ ne’ebé Francisco halo hodi bele sunu ema seluk nia laran para hato’o protesta no kritika ba prosesu tenderizasaun ne’ebé dehan iha indikasaun familiarizmu, maibé hanesan ema rezisténsia ne’ebé kaer kompañia ami sei kontra hahalok hirak ne’e”tenik diretór kompañia NEW MACH hodi fó hanoin ba Diretór Francisco

hanesan emprezáriu Timor ne’ebé hola parte iha konkursu, diretór kompañia NEW MACH hakarak husu ba PM Xanana katak, PM Xanana hatene ka lae kompañia ETO kaer projetu lima, ne’e duni sekarik desizaun tenderizasaun ba mina EDTL ne’e PM mak foti, konserteza PM Xanana hatene tanba dala barak nia mak dehan labele halo monopóliu, maibé kompañia ETO halo monopóliu ka lae tanba agora daudaun nia kaer ona projetu lima no aumenta ida ne’e hamutuk 6

Kompañia ETO mós hetan suporta mina husi pertamina hodi fornese ba karreta Governu, tanba bazeia ba akordu ne’ebé iha sira foti mina husi pertamina depois pertamina fó PO ba sira, maibé realidade to’o agora sira foti de’it mak bensin no sira nunka ba foti solar husi pertamina.

“Sekarik durante ne’e sira nunka ba foti solar iha pertamina, entaun solar ne’ebé sira enxe ba kureta governu nian foti husi ne’ebé o iha kualidade ka lae, tanba uluk sira manan tender hodi enxe mina ba karreta Governu nian dehan katak, sira ba foti mina husi pertamina, mais realidade sira foti de’it mak bensin, entaun signifika katak prosesu refere iha mós manipulasaun” hakotu diretór kompañia NEW MACH.

Saturnino : “Ha’u Hein Esplikasaun Husi PM”

Prosesu tenderizasaun ne’ebé tuir loloos hahú iha loron (23/11/09) la konsege no hahú fali iha loron (4/12/09) ne’ebé kompañia sanulu resin hitu mak tuir no kompañia lima la tuir kritériu maibé kompañia sanulu resin rua ne’ebé pasa iha administrasaun Hafoin rona informasaun ne’ebé publika iha jornál katak, kompañia Esperansa Timor Oan (ETO) mak avansa ho valór orsamentu U$ 18 Juta , “ ami husi kompañia Timina Fuel sente duvida, tanba ami avansa ho U$ 16 juta no kompañia balun avansa ho U$ 15 juta ho presu ne’ebé hanesan. maibé tanba saida U$ 18 juta mak manan “haktuir ho oin triste husi Diretór kompañia Timina Fuel Saturninu F. Gomes ba jornalista TS iha ninia knaar fatin Pante Kelapa Sesta feira (9/1/2010).

Nia hatutan, agora kompañia ETO sei fornese mina ba karreta governu durante tinan tolu ho kompañia AITULA, karik ami sira ne’e la iha kapasidade atu servisu, ne’e duni Governu fo nafatin projetu ba kompañia ne’ebé hetan ona projetu hodi kaer nafatin.

Se karik governu dehan ema ida de’it mak manan, entaun lalika haruka ema seluk atu mai tuir tender, ne’e duni ha’u sei buka meius atu husu loos ba maun boot, tanba dehan desizaun ikus mai husi maun boot, ne’e duni ami sei esforsu an atu hasuru malu ho maun boot.

Nia fó Ezemplu hanesan kompañia Pualaka ne’ebé iha problema, maibé manan ho susesu no mina nunka failha mais tansá ami sira ne’e labele hetan, tanba ha’u lakon dala rua tiha ona.

Hanesan tender ida uluk ami na’in haat mak tuir, maibé too ikus kompañia Pualaka mak manan ho U$ 20 juta, maibé husi parte governu dehan labele avansa ho osan ne’ebé boot liu tanba ita nia nasaun sei foun ne’e duni ita tenke redús uitoan maibé too ikus 20 juta mak manan. “dehan Saturninu ho duvida s

“ha’u mós la hatene ami nia frakeza iha ne’ebé, tanba to’o agora ami nunka komprende no seidauk iha esplikasaun ida ke klaru, ami la’ós halo protesta ba governu, maibé ami ezije ba governu no husu lideransa másimu iha nasaun ida ne’e atu klarifika katak desizaun ne’e husi maun boot ka lae, tanba ami hakarak hatene loloos, se karik desizaun ne’e hanesan ne’e duni entaun ami prontu atu kolabora hamutuk ho governu. “Saturnino fó hanoin.

Hataan ba pergunta s ne’ebé hateten, prosesu tenderizasaun Suplay mina ba EDTL Vise PM Mário Viegas Carrascalão mak toma responsabilidade no nia mak foti desizaun kona ba se mak manan, maibe diretór ne’e responde, “sin, ami nu’udar emprezáriu ne’ebé tama ona ba iha prosesu selesaun, tanba ne’e ami hakarak hetan esplikasaun klaru kona ba ami nia frakeza.

Klaru katak, kritériu husi governu ninian ami prenxe hotu no liu husi selesaun dokumentu s husi administrasaun, ne’e duni ami hakarak hetan esplikasaun ne’ebé klaru kona ba prosesu ida ne’e, tanba ba ami manan ka lakon normál, maibé se bele karik fó mós tempu ba timor oan sira seluk ne’ebé seidauk hetan oportunidade, “Ita hotu hatene katak, maun boot nia hakarak tenke fahe hanesan ba kompañia timor oan hotu atu nune’e labele fó tempu ba ema husi nasaun seluk se lae osan sai hotu ba li’ur”

Tuir informasaun ne’ebé ami rona, kompañia ne'ebé la liu husi administrasaun sira tau hanesan ‘cadagan’ ne’e duni agora ami sente duvida s kompañia ne’ebé de’it, maibé tanbasá mak kompañia ne’ebé manan tiha ona sei manan nafatin.

Karik ita boot sira deskonfia iha buat ruma ke la loos? Sin, ha’u deskonfia uitoan tanba uluk ha’u tuir mós nune’e, ha’u númeru 2 maibé kompañia Pualaka ne’ebé hetan númeru 4 mak manan, ha’u tuir nafatin prosesu to’o fulan Outubru, maibé derrepente ha’u rona iha loron 9 de Setembru kompañia Pualaka asina tiha ona kontratu, ne’e tanba saida..?

Nia esplika liu tan, kona ba kritériu dehan katak, tenke prepara mina hanesan buat ne’ebé sira hato’o iha kritériu laran, se la’ós ida ne’e entaun labele tuir. Tanba governu mak husu entaun tenke halo tuir, agora ba ninia presu ne’e hanesan no ami iha mós ‘esplus’ no agora depende ba ninia ‘keuntungan’ tanba ami mós hare no akompaña, ne’e duni kona ba presu ami tuir estandar ne’ebé iha ita nia nasaun, maibé tanba saida kompañia ne’ebé ho presu boot mak manan fali.

refinaria tolu ne’e, ha’u prenxe hotu, tanba ha’u iha ‘pendaratan kapal’ hanesan iha Tibar no mós iha karta de lisensa (surat ‘ijin) ne’ebé fó sai iha tinan 2004 ho durasaun fulan neen to’o tinan ida.

Maski ha’u tuir tender dala rua ona maibé ha’u nunka manan, ne’e duni to’o agora ha’u la hetan oportunidade atu fornese mina ho porsentu boot ba governu, tan ne’e tuir ha’u nia hare iha manipulasaun. Maibé ha’u lahatene sira nia ‘penilaian ne’e oinsá, tanba tuir loloos ha’u mós iha diretu atu hetan, ne’e duni nu’udar timor ha’u triste tebes-tebes tanba ema ne’ebé manan tiha ona sei manan hela de’it, mais ha’u nunka manan, karik tanba ami la iha aman sarani ne’e duni ami labele hetan oportunidade atu manan.

Relasiona ho ezijénsia hirak ne’e, iha loron Sesta Feira, 8/1/2010 tuku 10:15 otl Jornalista Tempo Semanál na’in rua hakat ba edifísiu kompañia Esperansa Timor Oan (ETO) iha Taibesi xina rate Dili, ho objetivu atu inter vista Diretór kompañia, maibé tuir funsionáriu kompañia ETO ne’ebé atende Jornalista Tempo Semanál iha momentu ne’ebá hateten, Diretór la iha fatin, ne’e duni Jornalista Tempo Semanál fila kedan. Maibé, iha tuku 15 :40 otl Jornalista Tempo Semanál hakat fali ba edifísiu kompañia ETO mais diretór la iha nafatin. Iha loron hanesan Jornalista Tempo Semanál hakat ba edifísiu Diresaun Nasionál de Aprovizionamentu hodi husu klarifikasaun husi Diretór Aprovizionamentu Francisco C Soares, maibé ninia sekretaris hateten diretór ba Indonézia.

Tanba la konsege inter vista ho diretór kompañia ETO iha Sesta Feira, ne’e duni iha loron Sábadu, 9/1/2010 tuku 10:30 otl Jornalista Tempo Semanál hakat dala ida tan ba edifísiu kompañia ETO, maibé Diretór refere la iha nafatin, ne’e duni to’o notísia ne’e ami hatún seidauk iha komentáriu husi diretór kompañia ETO no Diretór Aprovizionamentu.(ts)

Wednesday 20 January 2010

Diak liu ko'alia kuaker liafuan duke tan ba Lian Fuan Portuges suku ami ibun

Diak Liu hili Lian seluk atu ami bele ko'alia ema kompriende duke tauk la ko'alia lian oficial hodi taka ami ibun. Ami ho haraik an atu dehan deit katak timor Leste ukun an ona no rai ne'e iha ninia lian no kultura. Ami la'os mai husi Portugal no ami mos la'os cidadaun Portugal.
Ba belun ne'ebe preokupa ho uzu lian. Dahuluk liu ami iha Tempo Semanal Maioria so hatene deit maka lian Tetun, Manbae, Makasa'e, Waima'a, Galolen, Midiki, Naueti no Inglesh Uitoan. Husi ami nain 26 ne'e nein ida maka hatene ko'alia ka hakerek lian Portuges maiske Asembleia konstituante deside ona lian Portuges hanesan lian oficial. Ami hatene katak ami moris iha faze ida ne'ebe kolonializmu portuges halai ona husi Timor Leste tan ba TAUK invazor Indonesia. Ami triste tebe-tebes ho atetude ne'e maibe ami mos agradese tan ba sira halai hodi nune'e ami mos bele hetan oportunidade atu estuda se lae karik ohin ami mos sa atan hela nafatin ba dominasaun kolonializmu Portuges sira nian. Ami hatene no ami mos hetan esperiencia at tebes husi Indonesia ninia tropas. Ohin Timor Leste ukun rasik an ona ami nia asembleia constituente hili lian Portuges hodi sai lian oficial. Ami mos vota duni ba hili ami nia reprezentante ne'ebe tu'ur iha asemblia konstituante maibe sira deside lian oficial ne'e la reprezenta ami nia hakarak. Maibe la buat hakarak ka lakohi ami tenke aceita mais la'os signifika katak ami tenke mos ko'alia. Ami lahatene ne'e fali. Bele tan istoria maibe la signifika katak obriga ami hotu tenke ko'alia lian kolonializmu sira nian. Ai nai Timor oan nia avon sira sai atan ona la too ohin obriga ami ata atu sai atan ba lian Portuges??????

No way....no Way...No Way...kala asembleia konstituante sira maka dukur bele mehi sala hili tiha lian fuan Portuges sai hanesan lian Portuges atu halo ami nonok.

Deskulba ami hanoin katak diak liu ami halo noticia iha lian sa ida de'it maka presiza atu facilita ami nia sani nain balun duke tauk la hatene lian oficial be la konsege halo netik noticia ruma.

Obrigado

Sunday 10 January 2010

Getting Tough on Corruption

Timor Leste President, Jose Ramos Horta, says corruption is rampant in the the government ministries responsible for Customs, Procurement, Public Works and Rice Distribution. He promises to get tough on corruption in 2010. Interview: Bruce Honeywill, narrated by Jose Belo.

Saturday 9 January 2010

Flash Flooding in Dili

Wet Season storms have caused damage to housing in some areas of Dili. Fresh from Copenhagen, the Minister responsible for the Environment - Joao Mendes Goncalves - says flooding caused by erosion is becoming a major problem in Timor Leste.

Tuesday 5 January 2010

PNTL Shooting

There was tension on the streets of Dili following the shooting of a young Timorese man at a party in Dili on 28 December. Security was increased throughout the city as the President and Prime Minister talked with the grieving family in an attempt to calm the tension. Civil society members are calling for a review of the activities of the Timor Leste police force (PNTL) and call for improved and increased training for PNTL members with a focus on compassionate community policing.

Big Hopes for Tourism

Timor Leste Minister for Tourism, Gil Alves, says tourism is planned to be one of the pillars of the nation's economy - second only to oil and gas.



Contractors Protest in Dili

At the end of the 2009 business year, contractors from all over Timor Leste gathered in Dili to protest late payments and missing percentages of payments adding up to many thousands of dollars. Jose Belo reports.







Santa Cruz Massacre Victim laid to rest after 18 years