Thursday 29 November 2012

PARTE I : Emília Aprova Fundus Ba Nia Kaben



Ministra Financas Emilia Pires ho
ninia kaben, Warren Macleod
ne'ebe nain no diretor  ba
 kompania Mac's Metalcraft
Tempo Semanal-Dili, 27/11/2012

Sasan Ne’ebé Hatama Ne’e Mós La Tama Iha Kategoria Emerjénsia. Maibé, Ne’e Sira Inventa Ninia Kritériu Ona”

IHA alegasaun Korrupsaun, Koluzaun, Nepotizmu (KKN) hasoru membru senior ida iha V Governu nia laran. Alegasaun ne’e dirije ba Ministra Finansas Emília Pires ne'ebé iha IV Governu ninia tempu mós assume duni kargu hanesan Ministra Finansas, nune’e nia halo ona aprovasaun orsamentu ba kompañia ida ne'ebé harii, na'in no diretór mak ninian kaben, Warren Macleod.

Ema deskonfia katak Ministra Emília Pires viola ona dekretu Lei númeru 10/2005, rejime jurídiku ba Aprovizionamentu, Kapítulu IV dekreta inkompatibilidade, Artigu 32  ne’ebe mak regula kona ba konflitu de interese servidór estadu sira nian.

“Se Ministra mak taka matan hodi husik liu ninia la'en nia kompañia hodi hetan projetu Governu ninian no mos pior liu tan kuandu liu husi ajusta diretu ne’e erro ida mai ha’u, no nia halo ho intensaun hodi kontra lei aprovizionamentu,” dehan Miguel Amaral V. F. Da Costa, Estudante universitáriu ida iha Dili.

Maski ema barak kestiona problema KKN, maibé, barak la fiar katak malisan Nepotizmu no kolusaun ne’e bele da’et ba Ministra Finansas, ne’ebé sempre hana'i no hawelok transparénsia no akountabilidade ne’e. “Ha’u la espera katak Ministra Emília Pires bele husik ninia kaben nia kompañia hodi manan projetu ida.”

Nia lamenta tan ba kategoria projetu emerjénsia. Maibé, depois de fulan hitu ona kama sira ne’e sei sulan hela iha armazein no seidauk uza nafatin, “ne’e hatudu planu ba fornesimentu ne’e la loos ona. Tanba emerjénsia, mais kama walu nolu ne’e mai bou hela iha armazen? Prosesu ida ne’e hamosu perguntas hasoru Ministra Finansas."

Nia hatutan katak,“iha fulan Fevereiru ne’eba ne’e, situasaun polítika la iha serteza. Ne'e bé dala ruma membru do Governu sira balun la fiar a’an, entaun bele monu hodi haksoit liu leis ne’ebé iha.”
“Ha’u hanoin Ministra Finansas ninia kaben bele hetan. Maibé, tenke tuir prosedimentu la bele single source, ne’e kontra lei prokuramento no ne’e bele dehan sira 'kon-kalikon' hodi fó malu projetu ba sira nia familias,” da Costa hatutan.

Tuir Dokumentus Iha loron 03/02/2012, eis Vise Ministra Saúde iha Governu AMP, Madalena F. N. H. Costa Soares, Bsn haruka surat pedidu ida ba Ministra Finansas, Emília Pires hodi husu orsamentu adisional atu hodi sosa nesesidades korentes ba ospitál sira, tanba la preve’e iha planu orsamentu do estadu 2012, “Ha’u hakarak husu ba sua Exelénsia Ministra atu aprova orsamentu adisional ba kompras ekipamentus tuir lista aneksu,” hakerek iha surat ne'ebé asina husi Vice Ministra ne’e.

Tuir lista Aneksu ne'ebé hetan asinatura husi Diretór Nasionál NALA, Xefe departamentu de jestaun de ekipamentus médiku ho Vice Ministra saúde, Madalena Hanjam ne’e, propoin orsamentu adisional ho totál US$ 2,004,100.00 hodi fornese item 17 ba Ospitál no sentru de saúde sira.

Surat husi Vice Ministra saude, Madalena hanjam
 ne'ebe haruka ba Ministra Financas Emilia Pires,
 hodi husu orsamentu adisional atu
sosa ekipmanetus ospitais ho urjente
Ironia liu tan maka, husi lista aneksu ne’ebé vise Ministra saúde Madalena Hanjam haruka ba Ministra Finansas Emília Pires ne’e, dekreta hahú kedan item númeru dahuluk to’o item númeru lima mesak sasan sira mak fornese husi kompañia Mac’s Metalcraft ne’ebé ninia na'in no diretór maka Warren Macleod, kaben husi Ministra Finansas Emília Pires.

“Sasan ne’ebé atu hatama ne’e mós la tama tiha ona kategoria emerjénsia. Ne’e sira inventa ninia kritériu ona,” Adjuntu Komisáriu KAK, José Neves hateten.

Tuir dokumentus kotasaun ne’ebé aprezenta husi Warren Macleod, Diretór kompañia Mac’s Metalcraft mós hakerek duni item númeru ida too númeru lima ho totál valór US$ 895,140.00 ba projetu ne’ebé define hanesan kategoria emerjénsia hodi nune’e Ministériu Saúde foti entrega de’it ba Ministra Finansas ninian kaben, la halo tuir prosesu tender hodi hamosu deskonfiansa katak mosu koordenasaun didi'ak entre membru Governu balun hodi inventa kritériu nune’e membru do Governu ida fasilita projetu ba familias membru do Governu seluk.

Neves dehan bele halo single source. Maibé, antes tama ba faze refere tenke tuir prosedimentu normál ne’ebé lei aprovizionamentu haktuir iha artigu sira mak iha lei aprovizionamentu ninian hodi nune’e bele evita konflitu de interese. Maski Lei aprovizionamentu artigu 92 loke dalan ba ajusta diretu maibé ladún luan nune’e iha fornesimentu ekipamentus ba ospitais ho sentru saúde ne’e, parte relevante prefere uza artigu 94 lei aprovizionamentu hodi hatudu diretamente kompañia Mac’s Metacraft nu’udar fornesedor, tanba kategoria hanesan situasaun emerjénsia. Maibé adjuntu komisáriu KAK José Neves dala ida tan rejeita hodi dehan, “sosa kama ne’e la'ós emerjénsia.”

Hanesan haktuir iha dokumentus ne'ebé Tempo Semanál konsege asesu, dekreta katak Ministra Finansas rasik iha koñesimentu ba Proposta ne’ebé temi ninia kaben nia kompañia mak sai hanesan fornesedor ba kama ne'ebé define nu’udar kategoria emerjénsia. Tanba, surat ne’ebé Vice Ministra Saúde Madalena Hanjam hakerek ba PM Xanana, ninia CC mós haruka ba Ministra Finansas. Maibé, Emília la hapara, hodi ignora tiha de’it atu nune’e ninia kaben maka manan projetu refere.

“Bainhira la halo distinsaun ba konflitu de interese, ne’e viola lei,” José Neves dehan.

José realsa katak,“ne’e sala. Orsamentu boot, depois sira na'in rua iha relasaun familiár íntima.”

Kompañia ne’e, ninia nain maka Ministra Finansas ninian kaben, nune’e duni tuir Adjuntu KAK dehan, “ ne’e konflitu de interese duni, tanba buat ne’ebé emerjénsia no single source ne’e tuir lei aprovizionamentu iha kritériu.”

Dala barak membru servidór estadu ninian, trata asuntus sira ne’e emerjénsia maibe kuandu  sira halo tratamentu ba moras balun tuir fali prosesu normál. Maibé, sasan sira ne’ebé la'ós emerjénsia, sira inventa ho emerjénsia tuir lei prokuramentu artigu 94.

Nia soe piadas dehan, “ema ida atu mate maka kama ida la iha, ne’e maka presiza kama ne’e urjente entaun emerjénsia duni. Mais sosa kama ne’e de’it la'ós emerjénsia, tenke tuir prosesu normál.”

Ministra Finansas Emília Pires iha loron 08/02/2012, fó resposta ba Pedidu adisional (03/02/2012) ne'ebé mai husi Vice Ministra Saúde iha Governu AMP, Madalena Hanjam ne'ebé mos CC ba eis Ministru Saúde, Nelson Martins. “ho aprovasaun ida ne’e, ita boot ninia Ministériu agora bele prosede daudauk ba implementa tranzasaun refere. Favór toma nota katak aprovasaun ne’e fó de’it ba lala’ok mak tuir rekerimentu ba fundus ne’e ninian, ne'ebé sei labele uza fali ba objetivu seluk.”

Jornál ne’e koko ona atu hetan konfirmasaun husi Ministra Finansas maibé la konsege. Nune’e Tempo Semanál mós koko kontaktu liu husi Telemovel maibé Ministra rasik la hataan nune’e jornál ne’e husik hela perguntas ruma iha Ministra ninia telemovel ofisial ho númeru 772300XX. Maibé, infelizmente to’o notísia ne’e hatún la iha resposta ruma.

Surat husi Ministra Financas
 ba Vice Ministra kona
 ba aprovasaun orsamentu adisional
Bainhira Jornál Tempo Semanál halo konfirmasaun ho Diretór Kompañia Mac’s Metalcraft, Warren Macleod ne'ebé mós hanesan kaben husi Ministra Finansas Emília Pires, ne’ebe hetan sorte hodi hatama kotasaun ba fornesimentu ekipamentus ba ospitál Timor-Leste.

“Ne’e loos, ha’u hatama duni materiál balun ba ospitál no ha’u hatene saida maka ita boot husu,” Warren Macleod konfirma liu husi telefone ba jornál Tempo Semanál.

Warren ba Tempo Semanál rekoñese katak, “ne’e loos duni,” projetu ne’e tama iha kategoria emerjénsia.

Tuir dokumentus ne’ebé Jornál ne’e asesu hatudu katak Warren Macleod hatama kotasaun ba Ministériu Saúde iha loron 24/02/2012 hafoin ninia kaben Ministra Finansas aprova orsamentu ne'ebé Vice Ministra Saúde husu.

“Ha’u hetan kontaktu husi uluk kedan (antes projetu emerjénsia), “Warren ko’alia ho lian nakdedar uitoan.

Maibé dada iis tiha, Warren Macleod dehan, “loloos ne’e ha’u mós fornese uluk ona materiál balun iha tinan kotuk. Ha’u hetan informasaun (Kontaktu) husi asesór ida ba Ministériu ne’e. Ema ne’e ninia naran Bruce. Nia asesór ruma ba Ministeiru, ne’ebé inisialmente tinan kotuk husu kotasaun, nune’e ha’u fornese ona ekipamentus balun iha tinan kotuk. Tuir mai sira hakarak tan sasan balun iha tinan ne’e.”

Tuir fontes balun iha Ministériu saúde, asesór ida ne'ebé ninia naran temi husi Warren ne’e ninia kontratu remata tiha ona iha tinan kotuk.

“Ne’e la iha relasaun ruma ho ema seluk. Maibé iha relasaun de’it ho ema sira ne'ebé kontaktu ha’u. Se ema ruma iha interese ba ha’u nia ekipamentus, ha’u kontente atu kompete ho kotasaun seluk,” esplika warren.

Tuir dokumentus, kompañia Mac’s Metalcraft rejistu iha Victória, Melbourne, Austrália iha tinan 2008, hafoin de tinan ida Warren Macleod ninia kaben Emília Pires assume kargu hanesan Ministra Finansas iha Governu Timor-Leste.

Iha ninia surat vice Ministra Saude dehan iha referénsia aprovasaun Orsamentu Jerál do estadu, tinan 2012 ba Ministériu Saúde la prevee nesesidades korentes ba ospitais no sentru saúde sira nune’e duni mak nia hakerek ba Ministra Finansas atu disponibiliza orsamentu adisional ruma.

Hafoin de Ministra Finansas aprova pedidu orsamentu adisional, ne'ebé hasai husi fundus kontinjénsia tuir mai iha loron 24/02/2012, Warren Macleod, Diretór Kompañia Mac’s Metalcraft hatama kotasaun ba Agapito da Costa, ofisial prokuramen Ministériu Saúde ninian.

Tuir fali mai Vise Ministra Saúde hakerek ba PM Xanana no mos CC ba Ministra Finansas iha 21 Marsu 2012. Madalena Hanjam propoin atu kompañia Mac’s metalcraft mak sai hanesan fornesedor úniku tan nesesidades urjentes kama ba ospitál no nia argumenta katak kompañia ne’e hatama uluk ona kama balun ho kualidade.

Maibé iha Sesta Feira, Tempo Semanál konsege hetan filmajen kama walu nulu (80) ne'ebé hatama husi Mac’s Metalcraft ne’e sei budu hamutuk hela iha armazen Ospitál Guido Valadares Dili.

Ironia liu tan Vise Ministra Saúde iha fulan Fevereiru ne’e uza de’it karta ida husi Diretora Ospitál Dili ninia pedidu hodi hetan ekipamentus haemodialisa rua no kama set rua hodi apoiu pedidu adisional nune’e mos definisaun emerjénsia hodi kompañia ne'ebé na'in husi membru do Governu balun bele hetan lukru husi orsamentu do estadu.





























































































No comments: