Wednesday 5 September 2012

Inocencio Hasoru Xanana iha kulisaun leten Tan deskonfia Agresaun husi Soldadu F-FDTL

Tempo Semanal-Dili, 05/09/2012


Membru F-FDTL iha formatura
Inocencio toba hela iha kulisaun
leten iha sala de espera PM no
assiste hela husi Sr. Jose Estevao
Iha dader mais ou menus liu tuku sanolu ho balun oras TL, kareta metan ida tama ba iha Palacio do Governu oin tula ema moras ida ba vizita Ministru defesa RDTL. Ema ne'e la'o la diak toba iha kolisaun koor matak ida ne'ebe hulan tun husi Karreta hodi tama ba gabinte Primeiru Ministru Xanana Gusmao ninian. Joven ne'e sofre moras hodi la'o no tuur la diak ho halerik ba ninia moras tan ba hetan baku husi ema ne'ebe deskonfia hanesan Membru F-FDTL.


Deskonfia atu ba vizita bar no fatin feto aat ne'ebe iha Tuana laran hala'o atividade iha Loja Bambang ema sidadaun indonesia ida ninia kotuk. Maximianus Covel Goveia hala'o servisu hanesan seguranca ba iha loja Bambang ba hato'o keixa ba PM Xanana akompania husi xefe aldeia Tuana Laran.

"Fou foun bapak ne'e mai sosa rai ne'eba dehan atu loke loja i ami la hatene katak nia mos loke fali bar no fatin ba feto xina sira," dehan Joao Soares Xefe aldeia Tuana Laran.

Autoridade lokal ne'e esplika badak kronolojia kona ba akontesimentu iha kalan boot ne'ebe hafanu populasaun iha ninia area. "Bu'at ne'e akontese hodi kalan depois de baku labarik ne'e populasaun mos reagen no sira ne'ebe ba hamutuk baku labarik ne'e tiru kilat tarutu dala ha'at. Nune'e duni ha'u hanesan lider iha area ne'eba telefone kedan ba hau nia xefe suku, ba PM no Polisia mai atua. PM kaer kedan suspeitu sira ne'e," esplika xefe aldeia.

Tuir Xefe aldeia ne'ebe mos dehan uluk involve mos iha atividade Falintill ninian ne'e dehan nia kompriende katak membru F-FDTL no PNTL ne'e mak povu ninia laran metin maibe se sira maka halo hanesan ne'e entaun povu sei senti inseguru nafatin.

Iha parte seluk tian husi vitima dehan husu atu fatin ba lala'ok ne'ebe halai ba prostituisaun ne'e tenke taka. "Husu fatin ne'e taka tiha. se la'e ami sei sunu. Depois halo tiha krime hodi fali naran ema bo'ot ninian ba ameasa povu. Sira dehan imi kuinese nia ga la'e? Nia ne'e katuas Lere ninia oan," Sra ne'ebe hatais kamija mean ne'e hateten ba jornalista sira besik entrada ba kna'ar fatin Ministru Defesa ninian.

Fatin prostituisaun ne'ebe loke iha bairo dos grilos hahu hamenus ona sira nia atividade. Tuir fontes balun husi parte seguranca dehan atividade prostituisaun ne'ebe mosu iha area tuana laran ne'e mudanca husi bar ne'ebe uluk loke iha bairo dos grilos.

Francisco J. da Silva tiun husi Vitima ne'e dehan, "Fatin ne'e toko maibe iha kotuk ne'e mesak fatin ba feto xina de'it. Wainhira mosu tiha problema ne'ebe tuir ami hatene katak forca balun mos involve entaun ami informa ba PM sira mai lori sai membru forca nain rua no ida be'e katuas lere ninia oan mane ne'e sai ikus i sira nia kareta pajero metan ida sei para hela nafatin iha fatin ne'eba."

Fatin ne'e moru haleu hanesan fali komarka mini hodi sulan feto xinesa lubun ida, nune'e haree husi liur la hetan buat ida tan ba odamatan mos besi. "Sira mai iha fatin ne'eba mais ou menus tuku sanolu resin rua. Sira mai ho kareta pajero metan ida ema nain neen mak iha laran. Nain lima Timor oan no ida seluk ema sidadaun koreana," esplika husi Inocencio da costa Almeida seguranca maluk husi vitima.

Tuir testamunia ne'e alega katak membru F-FDTL maka involve iha agresaun hasoru ninia kolega ne'ebe tama hela ba sala PM ninian. "Sira mai ne'e ho forca. Sira to'o seguranca loke odamatan no sira langsung baku kedan kolega ne'e. Iha kareta laran ami hanesan forca nain tolu," Inocencio relata.

"Kuandu sira baku tiha kolega ne'e. Ami hakilar populasaun hahu involve tuda uma no taka dalan ne'e maka sira katuas lere ninia naran para ami labele baku sira."

Hafoin de besik oras ida iha PM Xanana ninia fatin iha tuku 11:26 ema nain lima hulan sai fali Maximianus ne'ebe toba nafatin iha kulisaun leten ba tula iha kareta seguranca Xanana ninian hodi lori fila.

Ikus ikus iha kazu lubun ida maka komunidade alega involvimentu F-FDTL no komandante F-FDTL husu atu labele foo sala ba instituisaun. Iha kazu Tibar foi lalais dehan vitima sira dehan membru F-FDTL maka involve hodi masa ba ataka tuda rahun sasan barak inklui uma no oratoriu mos fatuk mak latan iha laran.





2 comments:

Anonymous said...

Hau rona dehan katak porto ne'e kontratu halo husi STA e ikus mai ministerio finance maka halo kontrato. Orsamento tau fali iha Secretario Estado da Defesa nian. Orsamento boot normalmente iha Grande Projeto. Depois antes atu selu mos tenke iha recomendasaun husi ADN. Iha kontrato mos dehan katak Sr. Samuel husi Ministerio Financas maka responsavel ba projeto ne;e purtantu hau lahatene SED mak responsaveliza ka, Ministerio Financas ka ou Ministerio da Defesa.
Hau hare mahein mos kapasidade la iha halo investigasaun nebe arbiru deit ne

Unknown said...

ne'e +

































=