Friday 2 November 2012

Nasionalizmu no Patriotizmu versu Extremizmu ka Fundamentlista iha óptika Lei Nacionalidade

(Frederico NUNO Jerónimo Boavida
 [Frenujebov]
La’os Frederico NUNES Jerónimo Boavida
– Dokumentasaun Foto 
30 de Agostos de 1999 em Moçambique)

(Afekta ba Lei Imigrasaun,  Terra no Propriedade Móveis no Imóveis,Anti-Terorizmu no Brankementu Kapital)

Hau hahú kedas ho Petisináriu nain rua mak ASDT/FRETILIN delega ba RI Pós-Deklarasaun Unilateral Independénsia (UDI) hala’o iha 28 de Novembro 1975 mak Sr. DR. José Manuel Ramos Horta no Sr. Dr. Mari Bin Amude Bin Alkatiri nudar Diplomata no Negosiador delega husi Frente ASDT/FRETILIN atu ba negosia ho RI iha Jakarta kona ba Futuru Estadu RDTL pós Dekolonizasaun Portugeza nebé mak hala’o iha Jakarta; no devidu ba ‘Guerra Sívil’ impervista no la trava tan, mak Diplomata nain rua (2) ne’e opta sai husi Timor-Leste ho estatus Dupla Sidadania Portuges au-mezmu tempu RI no tau tan Triple (de factu tanba la iha BI no Pasporte Timor-Leste nian dauk, maibé Estadu UDI RDTL estabelese tiha ona no sira nain ruma mós membru proklamator)  maibé Fundador ata-oan nain rua (2) ne’e pretense Kuadru Fundador ASDT/FRETILIN,  membru CCF,  membru no mós testemunnya sobrevivente ba Proklamasaun UDI RDTL nian; ida ne’e konforme ita nia livru sira haktuir kona ba Prosesu Luta ba TL nia ukun-an, mak ikus mai ita Timor-oan no mundu Internasionál hatene, kunyese no rona dit nudar sira nain rua nudar Diplomata TL iha Diáspora.

Polémika iha Média Nasionál desde 2002 to’o resentemente ka ikus-ikus ne’e tau kestaun atu buka se mak Huun loos b Estadu Independente no Soberanu TL no se mak lae hodi hatur loos istória ba Luta Ukun-an!
Balun hahú ho Ai-sasiik hodi siik-tuun no siik-sae! Hodi dehan: “Nia mak huun! Lae! Nia ida seluk mak huun! Lae! Ida seluk fali mak hun! Lae ida seluk tan! Lae! Ida seluk fali mak huun!” No ho ida ne’e sei hamosu haksesuk malu rohan laek!

Ita hotu Timor-Lesteoan sira mesak ema fiar-an katak ita hotu Timor-Lesteoan! Maibé wainhira tama to’o kontestu Polítiku kona ba História Luta ba Ukun-an no Polémika Nasionalidade; ita hahú ona atu sobu-rahu-rahun ita nia unidade no tau kestaun hasoru Patriotizmu, Nasionalizmu, Imigrasaun, Terra no Propriedade, Anti Brankeamentu Kapital no Anti Terrorizmu ho Kuda-Tali Rebo-Rebo rumu  ba ilegalidade Tráfiku Umanu no Droga ho selu-seluk tan atu hatudu ita nia pozisaun mak ida nebé.

Ita la natoon dit hodi haketak-an husi Luta no Ilegaldade maibé ita hahú haketak-an husi Orijin ka Natureza no Estatus-Nasionalidde ka Estadu-Nasaun. Iha balun la tauk atu define-an iha kontestu mak hanesan ninia Orijin no Estatus: tau nudar Izemplu Orijin Naturalidade Timor-Leste (Beiala, aman-inan Timor-Lesteoan, Veteranu, Kombatente, Klandestinu, Estafeta, Diplomata, Diáspora, Irmandade Sekreta, Koran, Militante Partidariu Molok 1975); balun mós la tauk atu define-an no identifika-an nudar ema ho orijin Akizisaun maibé Pro-ukun-an ka Independénsia.

Atu dehan loloos; hanesan hau haktuir no hakerek iha artigu seluk ho Títulu: “Observasaun Badak ba Civitas Akadémika Sira iha Timor-Leste!” katak ita povu Timor-Lesteoan hafahe-an estruturadamente pur natureza istórika ba parte 3 tiha ona no atu tama ba parte ka faze haat (4) mak hanesan: 1) Jerasaun Kolonial Portugues, 2) Jerasaun  RI, 3)Jerasaun ONU (UNTAET/UNMISET/UNOTIL/UNMIT) no 4) ita hein dadaun Transferénsia Total ba Estadu RDTL em plenu mak prevee ona ba Fulan Dezembru 2012 mai.

No, hau nia obzervasaun husi Dimensasun Sósio-Polítiku; ita dala barak haluha konta ho faktu Sistema Jestaun Administrativa husi Kada Estadu: 1) Estadu Kolonial Portugés, 2) Estadu Okupsaun RI, 3) Estadu Transferénsia Administrativa ONU UNTAET/UNMISET/UNOTIL/ UNMIT) No 4) Estadu Aktual no Futuru RDTL mak aplika ba ita nia sidadania no interasaun sosiál iha vida sosiedade ba konteistu Sósiu-Polítiku Timor-Leste nian.

Haree ba Kestaun Nasionalizmu: ita sidadaun Timor-Lesteoan ka lae? Tanba ita de Jure no de faktu mak agora pratika no goja ita nia Sidadania TL iha era ukun-an ne’e hala’o asaun muvimentu iha faze haat mak temi iha leten ba kada Estadu; no jerasaun ONU nian agora dadaun atu termina ka akaba sira nia kursu ka estudus iha nível 12o Ano Sekundáriu. No mai hau Jerasaun moris foun; hafoin de ONU remata nia mandatu mak sei goja no sei hetan identifikasaun nudar sidadaun ho Direitu Plenu nudar Timor-Leste oan mak rezulta husi aktus no favor hotu-hotu mak ita hala’o dadaun no hala’o tiha ona.

Atu kestaun iha ka lae Dokumentus Identifikasaun Legal pretense de Jure no de Faktu hodi goja Sidadania iha Konteistu Estadu de Direitu Demokrátiku; loos duni la nega ita nia Estatus alias Estatdu Nasionalidade pretense ba Nasaun-Estadu Timor-Leste. Maibé wainhira haree ba de Jure mak ita pretense iha Estadu ida mak la lori Dokumentus Identifikasaun Legal ida mak ita sei klasifikadau nudar ‘Persona Non-Grata’, maski de faktu ita greve no nega ho kondisaun rekuza hodi la subjuga ka sujeitu ba Estadu Kolonial, Invazor ka Transferénsia hodi kaer liu ba prinsípiu Estadaun-Nasaun alias Estatus Nasionalidade.

Dokumentus Identifikasaun mak sei determina no define ita nia ‘Direiu de Uzu no de Posse’ no ita nia Estadu-Rezidénsia mak hanesan ita Rezidente imigrante ka ita Rezidente orijáriu Permanente; ita possuidor/nain legal ka nain illegal ba ‘Terra e Propriedade’, ita inosente ka kriminozu afekta husi aktus pratikadus ba Brankeamentu Kapital karik, Terorizmu, Tráfiku ruma karik; iha konteistu hirak ne’e halo ita sai problemátiku atu hatuur-an iha sosiedade no dala barak ita rona liafuan Sivilizadu no Selvazem (Sivilizadu katak hetan edukasaun-Sívika no moris iha delikadeza no komporta nudar ema edukadu; entretantu selvazem katak ema fuik ka diskulpa dit liafuan mal-empregada karik mak ‘laek moral ka mal-kriadu’).

Se ita toka/lamas kona ba asuntu Estadu mak ita koalia ona ba preokupasaun Estadu nian kona ba nesesidade sidadaun nian; ida ne’e mak Estadu RDTL nebé ninia-an revestidu iha Konstituisaun RDTL ne’e loke mós espasu kona ba artigu Sidadania no ikus mai deriva Lei Nasionalidade hanesan reflekta iha Konstituisaun RDTL 111 ho númeru 1 no 2 mak define klaramente Estatus Sidadaun Orijináriu no Estatus Sidadaun Adkeridu. Atu fahe jata/subsídiu ba ninia Sidadaun; Estadu mós prevee Orsamentu Estadu Anualmente hodi bele hala’o Boa-Governasaun ka jestaun Polítika atu Sidadaun ikus mai justifikadu hodi tama iha kampu de Trabalyu professionál nudar Sidadaun mak iha duni Estadu no iha Direitu atu hetan Empregu basá Estadu prevee mós sidadun nia Direitu wainhira sidadaun ida identika-an ka define-an nudar povu ba nasaun ka estadu ida. Iha klasifikasaun Jestaun tuir eskalaun no profisaun; la iha Sidadaun ida mak eskluidu ba orsamentu Estadu; maibé iha duni sidadaun mak ho designasaun produtivu no non-produtivu. Só sidadaun serbisu laek ka la halo liu buat ida tantu iha uma, bairro, sosiedade maibé vagabundu mak naun produtivu. Ema mak serbisu iha natar no toos lara-laran mós produtivu; maski nia la konsiente nia hasa’e tiha ona produtividade ba ninia Suku sa tan konta oras de trabalyu mak nia gasta hodi halo serbisu ba-an mak hanesan haloot, hadiak no aruma ninia uma, hadiak jardim, tau-matan ba kintal no hakiak animal, fila-rai, halai-natar, kuda ai-oan; sira ne’e hotu hanaran aktividade non-lukrativa maibé aktividade produtiva tanba impaktu husi ninia obra reflekta ba saúde ambientál no komunitaria, hiziene, espektativa da vida no produtu lokál; no selu-seluk tan. Karik, subsídiu ba ferik no katuas sira mós mai husi taxa mak estraidu ka esploradu hikas husi aktividade sosietál nian iha sektor agríkola, pekuáriu,  peskas, negósiu, maski nune’e, em termu ekonómiku, sempre produz frutu de trabalyu; ida ne’e tuir sistema administrativu ONU nian atu rekompensa Sidadaun ida-idak  iha rai ida liu-iiu ho esperiensia ONU nian mak haree ba realidade Timor-Lste mesak ema serbisu nain, ho ida ne’e mak apóiu administrativu ONU nian ba Guvernu RDTL liu-liu ba Programa husi Primeiru Ministru Sr. José Alexandre Xanana Gusmão nia kona ba subsídiu ba Ferik-Katuas iha duni Baze Legál Razoável no Justifikada no mós komprovada kontestualidadu no aktualizadau ba Jestaun Boa-Governasaun Moderna.

Hau la sita no temi Orsamentu Annual Estadu nian ba Funsionalizmu Estadu no Orgaun Estadu RDTL nian mak produtivu tiha ona no merese duni legalmente iha konteistu profesionalizmu; no hau la temi orsamentu Estadu keta-ketak fali ho orsamentu Sosiedade Sívil (liu-iu Igreja) mak sempre hetan Jata win-win (hanesn iha Meius komunikasoens: TVTL, RTL, STL, Timor-Post, Talitakum, Lian Maubere, Jornál La’o Hamutuk) foti no temi kona ba Ex-Presidente da Repúblika Dr. José Ramos Horta deklara katak Igreja TL ho Estadu RDTL fahe Orsamentu Estadu annual ba parte 2 win-win.

Hau hakarak koali uitoan dit ka temi liu leet dit kona ba Pevee Orsamentu Estadu ba Sidadaun ida mak kualifikadu ona tan liu ona estudus to’o nível univesitáriu no sa tan lori dupla sidadania ka triple sidaadania ka bele liu tan. Taxa estadu mós boot no dala barak mai husi ema sira ne’e. Se ema sira ne’e hetan tan oportunidade ba kampu de trabalyu mak sei hasa’e kresimentu iha nível orsamental estadu nian; tan ne’e dokumentu identifikasaun legais sir importante; se lae ema na’ok hodi halo manipulasaun no esplorasaun inventada no artificial hao ‘com que’ ema nain lakon direitu no ema seluk mak uzu-fruir. Izempu subsídu ba ex-funsionariu Portugés no Indonézi mai duni husi produtividade taxa de serbisu mak uluk sira presta; ema barak seidauk hetan sira nia subsídiu karik ema seluk esplora tiha ona mak hanesan Seralheiru Eventual ba Portugés no Funsionáriu Pertanian ida sempre hein ninia subsídiu no hein mak hein; maski nia prosede no prosesa duni procedural dokumentasaun sira, mak karik ema esplora ka apudera ka ema hadaun/haan-matak tiha ninia identidade hodi uzufruir mós nia sei lakon leet to’o la hetan rekompensa. Hau fiar katak la iha subsídiu, rekompensa no pensaun vitalísia mak mai la husi justifikasaun komprovada.

Tan ne’e mak ita la bele konfundi rekompensaun, subsídiu no pensaun vitalísia ho ORSAMENTU ANNUAL ESTADU PREVISTU ba sidadaun kualifikadu no akreditadu husi nível universitáriu ida mistura ka kahor fali ho Orsametu ba Reparasaun ka Rekompensa ba Vítma no Luta-nain iha Estadu RDTL; ida ne’e mak sasan ka serbisu altamente kategorizasaun professionál sofistikadu kompete ba Estadu de Direitu RDTL nian atu foti nudar Planu Projetu  ba Progama de Aksaun no Misaun Orgaun Estadu RDTL nian atu hala’o.

Atu buka media opiniaun husi hakerek nain balun mak hakarak FASE-NEON ka KAKUTAK ka waima’a dehan ‘Neon-Basu’; mak tenta atu dehan se mak Luta-Nain no se mak lae? Ida ne’e kestaun Edukasaun Sívika/Sivilizadu kona ba Patriotizmu no Nasionalizmu; la’os kestaun Extremizmu no Fundamentalista. Iha ne’e mós keta konfundi ho Sivilizadu husi Selvazem ka KOLOT; lae! Tanba balun bele lori no haliis ba interpretasaun moris iha ai-laran-tuan no nunka tuun mai vila ka sidade molok ukun-an ka Timor-Lesteoan veteranu sira mak reziste iha zona Selvazem/Selvátika iha Ai-Laran, mai hau sira ne’e la’os kolot; maibé sira ne’e sofre iha parte ida estrutura sosiál no parte seluk sofre ba konsekuénsia Luta ba ukun-an! Tanba ema balun hahu sita naran mak la bele no mistura obra Karidade-Apostólika-Relizioza ho obra Nasionalizmu mak bele rohan fali ba Fundamentalista Reliziozu no Nasionalizmu Extremu Versu Patriotizmu no Nasionalizmu; hau mós la temi Moderadu tan ‘nasionalizmu mak iha moderadu no naun-moderadu’ sei reduz no hamosu konotasaun ba aksiolojia filozófika sentidu Nasionalizmu mak sempre pozitivu tuir konteistu polítiku tanba la iha nasionalizmu ida mak soin-sala dit no nasionalizmu seluk mak fortifeiu. Buat seluk mós atu la reduz sentidu Luta mak deskrebiliza ita nia Funu-Nain ka ‘Guerreiro’ mak tituladu ho Brigadeiru atu dehan de faktu mai ho orijin husi esperiénsia Luta-Naruk ho durasaun tinan 24. Se lae mundu interpreta katak funu; tuir linya balun liu ba, dehan ordem Reilijioza ka Igreja mak hala’o no dezakredita ka deskrebiliza fila fali Ordem FALINTIL no ita la iha fundamentu atu argumenta no manan iha rekonyesimentu no ezizénsia ba Reparasaun no Rekompensasaun ba Vítima Funu iha Tribunal Internasionál. Hau mós tenta atu evita sensasaun pidas PADRE MILISIA; diskulpa la’os atu temi Padre Portugés ho Naran Reverendu Padre Milisia mak famozu iha Pós Referendum wainhira Luis Repreza Kantor Portugés kanta “Ai, Timor!” mak Padre Milisia aprese iha Ekran RTPI; lae; maibé atu evita ema interpreta Igreja mak Milisi no Fundamentalist fali no FALINTIL mak oportunista fali; no ikus mai hamosu fali interpretasaun polítika dikotómika. Tanba ne’e duni mak hau lanxa artigu iha versaun Portugés ho Títulu: “A MISSÃO dos CLÉRIGOS NA LUTA PELA INDEPENDÊNCIA De TIMOR-LESTE TINHA SIDO SEMPRE UMA OBRA SACRALEMENTE APOSTÓLICA (A Igreja de Timor-Leste é de Carácter Mediadora) mak publika tiha ona iha Timor-Post iha Loron 26-27 Fulan Agostu 2012 tinan ida ne’e.

Hau apresia tiha “Obra Postum” karik iha aumentativu ka redasaun adisionál aktualizadu husi ema ruma ba Amu Matebian Domingos Berek Siqueira nian no Hkrek husi Pe. Gregor nian Basu (rua ne’e bele haree iha STL Fulan Agostu 2012 ne’e) mak temi padre balun; iha ne’e hau temi Amu Rolandu Fernandes, SDB no Amu DR. Júliu Crispim, Pr.; sira nia naran kahor ho sasan luta ba ukun-an nian mak tuda sai iha STL; karik dit Igreja atu husu ita apresiador, lee-nain, sarani no povu em jerál atu tetu, sukat no fó hanoin lisuk no la’os atu hahii ka hanai, atu marka pozisaun ka lae, atu despreza eh hakoak; maibé atu sai krítiku no realístiku.

Ho ida ne’e hau mós hakarak atu hato’o katak kada ema Timor-Lesteoan mak define, identifika no koloka ninia-an iha konteistu Sósiu-Polítiku. Nia Padre mak hatudu Aar Nasionalizmu no Patriotizmu sei dignifika liu tan ninia profisaun sacerdotal iha Ordem Sacerdócio ka Presbeterial no ida ne’e la’os Fundamentalista tan la haburas aar Fanatizmu Reiliziozu Katóliku no la’os Nasionalizmu Extremu tan nia tau nia-an nudar Padre; no de factu, esperiénsia pasada Bispu, Padre, Madre, irmun, irman no reiliziozu to’o estrutura Igreja nian ba mak persegidu; ba ida ne’e karik serbisu seguransa Estadu iha faze ida nebá mak politiza oinsa atu tau seguransa ba Sidadaun ida mak hala’o profisaun reilizioza atu proteje-an no la’os atu halo atake; karik mak nia ho ema iha kilat husi Timor-oan mak akompanya, ida ne’e favorese serbisu reliziosidade no atu la provoka funu entre reliziaun minoria no maioria ka Katóliku kontra muslumanu ka hanesan kauza tiru Amu-Papa Matebian João Paulo II husi Muslumanu ida tanba seguransa la efektivu –  tan iha era okupasaun politíka iha RI mak musulumanu, se karik IgrejaTL  nia estrutura tombadu iha era  okupasaun mak sei mosu geurra reliozioza, no se karik mak agora rankoor ho ódiu hasoru fali Igreja mak hamosu fali interpretasaun dehan iha infiltrasaun RI atu halo violasaun ka violénsia mak uluk la konsege ka kansela; bele a’at sobrekai mai ita srani mak inosente; ida ne’e konsekuénsia mak hanaran duni kestaun Pura-Polítka mak kompete ba Estadu. No wainhira, Padre ida mak ninia aar Nasionalizmu no Patriotizmu reflekta duni no nia hala’o ordem presbiteral profesional duni mak nia sei hetan nomeasaun ba Bispu Diosizadu tanba Bispu atu defende, ema, rai no etnisidade ida la’os atu defende dit kamada ruma; la bele interpreta Bispu Misionáriu mak nomeia ema Malae ka rai seluk ida atu sai Bispu ba rai ida wainhira ninia Igreja iha Estatus Misionária ka sujeitu ka afilia ba Administrasaun Apóstolika Igreja seluk; tan ne’e Amu Belo hetan Xamada hodi remata ninia mandatu tuir polítika Administrasaun afilia ka Lorium ba Roma no la’os Ex-Bispu Belo Ema Roma ka la’os mós fásil atu interpreta dehan Bispu SDB entaun Igreja seidauk Diosizanu ; lae! Tanba sai bisu katak ninia Padre ka sacerdócio diosizadu automatikamente no sa tan nia ema-Timor-Lesteoan; entaun nia kala hatene, kunyese no hadomi duni ninia Sarani Timor-Leste mak Igreja nomeia nia; la’os Nasionalizmu Extremu, la’os Fundamentalista maibé obra Karidade Apostólika. Repara Dom Basílio do Nascimento nafatin Bispu tanba nia mai ho orijim nudar Diosizanu mak la iha intervensaun husi hierarkia misionária maibé obedese dit ba Amu Papa; entretantu Amu Bispu Belo para alein de obedese ba Amu Papa; Mgr. Belo mós pertense iha ordem Misionária SDB mak maski Bispu sei obedese ba Provinsial SDB iha Timor-Leste no obedese mós ba Reitor Mor iha Roma. Tan ne’e ita sarani no polítiku balun mak leigu iha Lei Kanónika; la presiza lee opiniaun no foti kedas kestaun ba polémika no konflitu la iha fundamentu ka baze razoável.  Hau mós sita Bispu Emeritus nain rua ne’e nia naran tanba wainhira Hala’o Diskusaun Plenária kona ba Lei Nasionalidade Estadu haruka konvite atu Bispo: Mgr. Carlos Filipe Ximenes Belo no Mgr. Basilio do Nascimento ba sai Orador durante loron 2 okorre iha 18-20 de Setembru de 2002 iha Plenária Parlamentu Nasionál Estadu RDTL nian iha tinan 2002 wainhira hau mak sei obsrvador Permanente ba Parlamentu Nasnionál husi Political Affair UNMISET (Note to File – Political Affairs Unit/UNMISE – 20/09/2002).

Iha ne’e mós atu la bele dehan katak Igreja la luta ka luta; atu la dehan mós se Igreja kontribui hodi inklina hakoak vítima mak ita interpreta fali dehan haburas konflitu iha luta entre pro no kontra Integrasaun; mós lae! No mós atu la haketak fali se mak tama FALINTIL la’os ona ema Igreja nian tanba ema bele dit interpreta FALINTIL mesak ema kaer-kilat katak tenke oho inimigu no oho ema Timor-Lesteoan mak anti-independénsia; mós lae! Igreja la nega Ezisténsia FALINTIL; tanba paíz hotu-hotu mak harii ninia Estadu husi Luta naruk ida sempre liu husi Ordem Forsas Armadas no sempre iha Veteranu; tantu Estadu Italianu mak Roma iha ba mós Igreja Roma rekonyese iha veteranu Romanu nebé kontribui harii Estadu Italianu. Iha ne’e mós la’os atu loke interpretasaun dehan sira balun mak pur konsekuénsia ‘Guerra Civil’ obriga sira opta ba pro-kolonial Portugés ka pro-RI la’os sarani; mós lae! Buat ida mak kestaun Nasionalizmu, Kestaun Politika Estadu De Direitu Demokrátiku no la hanesan ho Kestaun Polítika Administrativa Igreja nian mak sempre iha separasaun klara. Kestaun no Asuntu Polítiku Estadu la’os ona Polítika Autonomia Igreja nian. Ho ida ne’e ita termina no buka atu kompriende ita nia Integridade Estadu-Nasaun ho didiak hodi la hamosu konflitu husi asuntu mak laek konflitu. Até lá! Frenujebov -No. ID Kartaun Eleitorál: 00624197 – HP: 7285694]

No comments: